Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas paredz soda sankcijas personām, kuras nesen iegādāto lauksaimniecības zemi neizmanto lauksaimnieciskajā darbībā, informē ZM.

Agrāk nekā ierasti daļā Latvijas - Kurzemē un Zemgalē - sākusies augu veģetācija, bet Latgalē un Vidzemē veģetācija sākusies marta otrajā pusē. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultanti norāda - šogad sagaidāms garāks kopējais veģetācijas periods, kas ir labs pamats augstām ražām.

Laika apstākļi ziemāju graudaugu sējumiem līdz šim Latvijā ir bijuši labvēlīgi, taču turpmāko ziemošanu negatīvi varētu ietekmēt gaidāmā gaisa temperatūras pazemināšanās nedēļas nogalē, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Otrdien, 10.martā, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas nosaka, ka Latvijas zemes fonda pārvaldītāja būs akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija", informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Rīkojums nosaka, ka pārvaldītājs veidos, uzturēs un pārvaldīs Latvijas zemes fondu.

No 2015.gada tiek ieviesta tiešo maksājumu reforma, un Ministru kabineta (MK) noteikumi par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem nosaka atsevišķus tiešo maksājumu piemērošanas noteikumus. Tiešo maksājumu (TM) īstenošanas noteikumi galvenokārt ir noteikti ES regulās, un MK noteikumos paredzētas tikai īstenošanas nosacījumi jautājumos, kuros regulās ir paredzēts attiecīgs deleģējums dalībvalstij. Tādēļ valdība otrdien, 10.martā, apstiprināja MK noteikumus "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem".

Kopējie izdevumi tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem 2015.gadā veidos 194,2 miljonus eiro, portāls "Delfi" uzzināja valdības sēdē.

Pagājušā gada laikā piedzīvots kārtējais cenu kāpums lauksaimniecībā izmantojamai zemei.  Salīdzinājumā ar 2013. gadu Zemgalē un Vidzemē - par 20%, bet daudzviet Latgalē un Kurzemē - pat līdz 35%.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros arī šogad organizē 4 reģionālās konferences lauksaimniekiem.

Sākot jauno rubriku "Zelta hektārs" un izvērtējot augkopības saimniecības, nākas secināt, ka vasaras kvieši pērn bija ienesīgākā augkopības kultūra.

Šogad nav pamata cerēt uz graudu rekordražu Latvijā kā pērn un ražas ziņā būs normāls gads, teica Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs, agronoms Oskars Balodis.

LPKS "Agrario" 4.martā rīko semināru par kultūraugu barošanos un augu aizsardzības aktualitātēm 2015.gadā, augšņu analīzēm un efektīvu saimniekošanu, izmantojot precīzās lauksaimniecības metodes, kā arī par humīnvielu nozīmi lauksaimniecībā.

Aicinām graudaugu, rapšu un pupu/zirņu audzētājus  piedalīties BASF ziemas semināros par risinājumiem augu aizsardzībā 2015. gada sezonai.

Graudaugu sējumiem līdz šim laika apstākļi ir labvēlīgi, taču sniega trūkums Kurzemē un Zemgalē rada nelielas bažas par turpmāko ziemošanu, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros arī šogad organizē 4 reģionālās konferences lauksaimniekiem.

Zemkopības ministrijā (ZM) nolemts izņēmuma kārtā papildus iedalīt 23 miljonus eiro, lai varētu apstiprināt visus lauksaimnieku sagatavotos atbilstošos projektus Lauku attīstības programmas (LAP) 2014.-2020.atbalsta pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos", informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

Lai plānveidīgi apgūtu valsts atbalstam piešķirtos finanšu līdzekļus 2015.gadā, valdība otrdien, 17. februārī, apstiprināja grozījumus noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte.

Pagājušajā gadā sasniegta Latvijas vēsturē lielākā graudu kopraža, kas bija 2,2 miljoni tonnu - par 278 500 tonnām jeb 14,3% vairāk nekā 2013.gadā, tādējādi pārsniedzot 2012.gada rekordu un sasniedzot Latvijas vēsturē lielāko graudu kopējo ražu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Saeima ceturtdien otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Meža likumā, kas paredz atvieglot koku ciršanu lauksaimniecības zemēs, informē Saeimas Preses dienestā.

Latvijas lauksaimnieki aktīvi vēlas īstenot jaunus projektus, turpināt savu saimniecību un uzņēmumu izaugsmi un attīstību. Lai jaunajā plānošanas periodā varētu to darīt sekmīgi un pareizi, atbalsta pretendentiem ir jāņem vērā vairākas prasības.

Otrdien, 10. februārī, valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas sagatavotās izmaiņas kārtībā, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai.

Lai 2015. gadā saņemtu platību maksājumus pilnā apmērā, būs jāievēro zaļināšanas prasības. Tās attiecas uz saimniecībām, kurās aramzemes platība ir vismaz 10 ha. Plānotais maksājums par zaļināšanas prasību izpildi šajā gadā ir 34 eiro/ha. Lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko mazāk nekā 10 ha aramzemes, zaļināšanas maksājums pienākas automātiski, piesakoties platību maksājumiem.

Aizvadītajā gadā vidēji par 2% salīdzinājumā ar 2013. gadu samazinājies vidējais tehnisko pakalpojumu cenu līmenis, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) apkopotās tehnisko pakalpojumu cenas Latvijā par 2014. gadu.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ( LOSP) sagatavoja priekšlikumus, kas atrisina ieilgušo problēmu ar jautājumu par noteikumu projektu, kas attiecas uz koku ciršanu Meža likuma noteiktajās zemēs. Lielu daļu lauksaimniekus ietekmēja 2015.gada 1.janvārī spēkā stājusies likuma norma, kas liedza bez saskaņošanas attīrīt aizaugušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) platības.

LPKS "Agrario" 4.februārī  aicina uz semināru par pākšaugu audzēšanu, par minimālās augsnes apstrādes un tiešās sējas priekšrocībām, trūkumiem un praktisko pieredzi Latvijā

Igaunijā 2014.gadā graudaugu raža bija 1,2 miljoni tonnu, kas ir par 25% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Igaunijas Statistikas departamenta trešdien publiskotie sākotnējie dati.

Ziemāju sējumiem Latvijā šobrīd laika apstākļi ir sevišķi labvēlīgi un gaidāmā raža nav apdraudēta, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Jaunveidojamā Latvijas zemes fonda pārvaldītājs būs AS "Attīstības finanšu institūcija", kurai darbība jāsāk ne vēlāk kā 2015.gada 1.jūlijā, paredz valdības akceptētais rīkojuma projekts "Par priekšlikumiem lauksaimniecības zemes efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai".

Krievijas Veterinārās un fitosanitārās uzraudzības Federālajam dienestam radušās pretenzijas pret sojas spraukumu kravām, kas 2014.gadā piegādātas caur Latviju uz Krieviju.

Trešdien, 21.janvārī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā (AGRI) Briselē prezentēja Latvijas Prezidentūras prioritātes lauksaimniecībā.

LPKS „Agrario" 28.janvārī   aicina uz semināru par pākšaugu audzēšanu, arklu efektīvu ekspluatāciju, bioloģiskas izcelsmes mēslošanas līdzekļu izmēģinājumu rezultātiem.

Eiropas Parlaments otrdien atbalstīja tiesību aktu, kas ļaus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu augu kultivēšanu savās teritorijās, pat ja to būs atļāvusi ES, informēja Eiroparlamenta preses dienestā.

Ziemas rapšu ražai kaitē laikapstākļi, bet vasaras rapšu sējumus apdraud kaitēkļi, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ceturtdien, 8. janvārī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji kopā ar Saeimas komisiju priekšsēdētājiem, deputātiem, sociāliem partneriem, akadēmisko spēku un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tikās ar Eiropas Komisijas (EK) komisāriem, lai kopīgi pārrunātu Latvijas prezidentūras prioritātes un veicinātu sociālo partneru, nevalstisko organizāciju un sabiedrības dialogu, taču diemžēl slimības dēļ uz diskusiju nevarēja ierasties lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans (Phil Hogan).

Neskatoties uz salu, graudaugu sējumiem laika apstākļi patlaban nekaitē un ziemošana norit labi, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Latvijas zemes fonda pārvaldītājs būs AS "Attīstības finanšu institūcija", paredz Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais rīkojums.

VAS "Lauku attīstības fonds" līdz pagājušā gada beigām ir pieņēmis lēmumu par 518 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 26 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Latvijas lauksaimnieki 2014.gadā negatīvi vērtē valdības atbalstu grozījumiem Akcīzes nodokļa likumā, kas paredz marķēt degvielu, kurai piemēro akcīzes nodokļa atvieglojumu un izmanto lauksaimniecības tehnikā, kā arī uzbrukumus kažokzvēru nozarei un diskusijas par tās likvidēšanu, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

2015. gadā lauksaimnieciski izmantojamās zemes un mežu kadastrālās bāzes vērtības saglabāsies tādas, kādas tās bija spēkā 2014. gadā, nemainīsies arī apbūves īpašumu kadastrālās vērtības.

Šodien, 19.decembrī uzsākusies elektroniskā balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā „Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs 2014". Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

Graudu cenas biržās šogad piedzīvojušas 36,6% samazinājumu, kas ir dramatisks kritiens un nozīmē jostas savilkšanu lielākajai daļai graudkopju arī nākamajā sezonā. Patlaban gan biržās sākusies cenu stabilizēšanās, tomēr daudzi zemnieki joprojām sastopas ar dilemmu - pārdot graudus vai pieturēt, gaidot labākus laikus, aģentūrai LETA atzina aptaujātie eksperti.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus aizdevumu piešķiršanas noteikumos maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, informē ZM.

Latvijā vidējo un lielo lauku saimniecību skaits trijos gados pieaudzis par 18,8%, savukārt mazo saimniecību skaits sarucis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie 2013.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma rezultāti.

No nākamā saimnieciskā gada būtiski mainīsies bezakcīzes dīzeļdegvielas piešķiršanas kārtība - turpmāk tā būs marķēta, daudzums diferencēts atkarībā no nozares un būs jāmaksā minimālā akcīzes nodokļa likme, žurnālam "Agro Tops" skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības atbalsta departamenta valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Biruta Ingiļāvičute.

Ziemāju stāvoklis visā valstī vērtējams kā vidēji labs, savukārt graudu cena saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem varētu nosegt pašizmaksu, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības ekspertu veiktie apsekojumi.

21.novembrī  Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība AGRARIO rīko semināru par aminoskābju lietošanu graudkopībā un eļļas kultūru audzēšanā, kā efektīvāk izmantot AAL, kā padarīt augsni auglīgāku.

Zemkopības ministrijā sagatavoti noteikumi, kā pašvaldībās dos atļaujas lauksaimniecībā izmantojamās zemes pirkumiem, kurus kopš 1. novembra ierobežo Saeimā pieņemtie likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos"grozījumi.

Vai varat izskaidrot, kāpēc zemniekiem samazinājies akcīzes nodokļa atlaides apmērs par dīzeļdegvielu. Agrāk bija 100 litri par hektāru, bet tagad tikai par 80 litriem hektārā. Turklāt nekā nesaprotu, kāpēc arī pašlaik piešķirtais atšķiras, piemēram, maniem radiniekiem Dignājas pagastā nezin kāpēc tas ir lielāks nekā man. Irina Ivanova Ilūkstes novadā

Lai gan novembris līdz šim ir bijis netipiski silts un lietains, ziemas rapša un kviešu sējumi visos novados attīstījušies ļoti labi, tāpat arī ziemājiem nekaitēšot nedēļas nogalē sinoptiķu solītais kailsals, aģentūrai LETA apliecināja aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.

Kaimiņš vairākas reizes sezonā kviešus un rapsi miglo ar herbicīdiem. Kādā attālumā no robežas drīkst lietot ķīmiju? KIRA KULDĪGAS NOVADĀ

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, ko ceturtdien, 6.novembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Jaunajā noteikumu projektā noteiktas prasības fermentācijas atlieku izmantošanai lauksaimniecībā. Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu EK direktīvas attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības, prasību atbilstošu piemērošanu Latvijas tiesību aktos.