Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, lauksaimniecības un zvejniecības uzņēmumiem paredzot atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

"Tas, kas tagad tiks ierakstīts reformā, pēc tam ar cirvi nebūs dabūjams ārā, jo birokrātijas dēļ ko mainīt vairs nebūs iespējams." Šī frāze, kas izskanēja, zemniekiem pirms dažām dienām tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, tipiski raksturo nozares piesardzīgo nostāju. Tādēļ viss kārtīgi jāapdomā un jāpārliecinās, vai solītie labumi, piemēram, neapliekamā minimuma palielināšana vai darbaspēka nodokļu mazināšana, atsvēršot zaudētos nodokļu atvieglojumus. Un tie ir būtiski.

Graudaugu ražības ziņā Latvija statistiski ļoti atpaliek no vecajām Eiropas valstīm, teica biedrības «Zemnieku Saeima» valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

No kopējām graudaugu ziemāju platībām šoziem Latvijā varētu būt izsaluši 3-5 % sējumu, kas ir ļoti neliels daudzums, teica biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Sākot ar šodienu, Lauku atbalsta dienests (LAD) sāk pieņemt lauksaimnieku pieteikumus platību maksājumiem. Vienotā maksājuma likme 2017.gada sezonā ir provizoriski 70 eiro par vienu hektāru, papildus tam zaļināšanas maksājuma likme provizoriski ir 39 eiro par hektāru, portālu la.lv informēja LAD.

Laipni lūgti izstādes Pavasaris 2017 mājas lapā

Pēc sniega nokušanas apskatījuši graudaugu sējumus visā Latvijā, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības eksperti secinājuši - situācija ir pietiekami cerīga.

Mazās lauku saimniecības, kuru gada apgrozījums svārstās 2000-15 000 eiro robežās, arī šogad varēs pretendēt uz 15 000 eiro vienreizējo atbalstu. Kopējais finansējums attiecīgajā Eiropas fondu programmā būs 18 747 336 eiro, līdz ar to naudas varētu pietikt 1250 saimniecībām.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras (ECHA) Riska novērtēšanas komiteja jaunākajā ziņojumā marta vidū norāda, ka glifosāts nav ierindojams to vielu sarakstā, kas izraisa vēzi.

Bezakzīces dīzeļdegvielu šajā sezonā vairs nepiešķirs lauksaimniekiem, kuri audzē kukurūzu biogāzes ieguvei, paredz valdības apstiprinātie normatīvo aktu grozījumi.

Vietām Latvijā kailsala dēļ ziemāju sējumi var būt cietuši un jau tagad iespējams novērtēt, ka uz graudaugu rekordražām šogad nevar cerēt, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, skatot grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", lēma par priekšlikumiem, kas paredz precizēt lauksaimniecības zemes iegādes kārtību. Kopumā likumā izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas šobrīd ir Latvijā. Vienlaikus likumprojekts paredz atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā, informē Saeimas Preses dienests.

Pirmdien, 6. martā, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis dosies uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi, kurā dalībvalstis diskutēs par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) prioritātēm lauksaimniecības attīstībai pēc 2020. gada, informē ZM. 

Satversmes tiesa (ST) otrdien pirmo reizi vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības (ES) Tiesā un līdz ar to apturēja tiesvedību lietā par normu, kas atceļ iespēju mantot lauksaimnieku priekšlaicīgās pensijas kapitālu.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atgādina lauksaimniekiem, ka mēslošanas līdzekļu izkliede agri pavasarī uz vēl sasalušas augsnes nav ne agronomiski, ne ekonomiski pamatota.

Vienotais platību maksājums kopā ar zaļināšanas atbalstu 2017. gadā būs orientējoši 112 eiro par hektāru, bet gados jaunie lauksaimnieki par hektāru varētu saņemt 154 eiro, prognozē Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Indulis Āboliņš. Precīzs atbalsta apmērs būs atkarīgs no tā, cik daudz hektāru platību maksājumiem tiks pieteikts. Katru gadu pieteikto hektāru skaits palielinās.

Kur zemi kopj, tur pērk

Sals šā gada sākumā varētu būt kaitējis graudaugu sējumiem Vidzemē, savukārt citos Latvijas reģionos sals nav nodarījis acīmredzamu postu graudaugu sējumiem, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Četru gadu laikā, kopš startējusi valsts finansētā zemes kreditēšanas programma, zemnieki iegādājušies lauksaimniecības zemi par kopumā 54,5 miljoniem no programmā pieejamajiem 70 miljoniem eiro.

Pusotra gada laikā, kopš darbību sāka Latvijas Zemes fonds, valsts no lauku zemes īpašniekiem atpirkusi 2038 hektārus zemes jeb 112 īpašumus par kopumā 4,6 miljoniem eiro, informēja fonda pārstāve Sandra Eglīte.

Lai arī ir pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts lauksaimniecības tehnikas iegādei, zemnieki vairāk pērk lietotu tehniku.

Zemes iegādes programmai piešķirs papildu 15 miljonus eiro, paredz otrdien valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi.

Graudkopjiem šonedēļ izdevās no valdības saņemt 6 miljonus eiro. Zemkopības ministrija apgalvo, ka tā nav papildus nauda, bet nauda no nākamā gada budžeta. Šī nauda gan vēl nav ne nopelnīta, ne pat par nākamā gada budžetu ir nobalsojusi Saeima. Lai arī zemnieki bieži nākuši pie valdības naudas prasīšanu pamatojot te ar sausumu, te ar lietu, te ar sliktu starptautisko situāciju, lauksaimniecības nozare gadiem bijusi nesakārtota. Ne bez pašu zemnieku iesaistīšanās graudu nozarē darbojušies PVN krāpnieki, kas zaguši naudu no valsts budžeta. Kā mums šonedēļa kļuvis zināms: pēc tam, kad šovasar Finanšu ministrija graudiem ieviesa reverso PVN, krāpnieki lauksaimniecības nozari nav pametuši un šobrīd pievērsušies nodokļu izkrāpšanai izmantojot zirņus, pupas un minerālmēslus, vēsta TV3 raidījums «Nekā Personīga».

Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz ar to uz augstu ražu nākamgad nevar cerēt, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Lai samazinātu finanšu grūtības, kuras skārušas graudkopjus, Zemkopības ministrija (ZM) rosinājusi jau šogad piešķirt valsts atbalstu graudu ražošanas saimniecībām, pārdalot finansējumu sešu miljonu eiro apmērā no 2017. gadam paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Paredzamais maksājuma apmērs būs ap septiņiem eiro par vienu laukaugu hektāru.

Seši miljoni eiro prasīto 30 vietā - ar šādu atbalstu var rēķināties graudkopji, ja valdība šodien apstiprinās zemnieku lūgumu pēc valstiskas palīdzības.

Baltkrievijas rūpnīcas GOMSELMASH dīleris piedāvā labības un rapša novākšanas pakalpojumu ar kombainiem PALESSE GS 12: dzinējs: Mercedes-Benz 327 ZS; hederis 7 m; un PALESSE GS 812: dzinējs: Mercedes-Benz 238 ZS; hederis 5 m. Iespējama norēķināšanās ar labību vai rapsi.

Pārdodam ar atpakaļpirkumu graudaugu un rapša kombainus:

TOP 100 lauksaimniecības uzņēmumu kopējā peļņas bilance (no kopējās peļņas atņemot kopējos zaudējumus) pērn bijusi 30,4 miljoni eiro, kas ir 45% pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gada rezultātu (20,9 miljoni eiro).

Latvijā graudu audzētājiem šogad zaudējumu segšanai būs pieejami seši miljoni eiro, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu septembrī veiktā graudaugu ražas prognoze liecina, ka kopējais graudu iekūlums šajā sezonā tomēr ir par 4,78% mazāks par iepriekš prognozētajiem 2,629 miljoniem tonnu un būs 2,509 miljonu tonnu apjomā.

Vairāk nekā četru gadu laikā kopš zemes kreditēšanas programmas sākuma zemnieki iegādājušies 24 000 hektāru lauksaimniecības zemes par kopumā 51 miljonu eiro no programmā pieejamajiem 55 miljoniem eiro.

Šogad ievāktās graudu ražas apmēri būs mazāki un kvalitāte zemāka, intervijā aģentūrai BNS teica "Rīgas dzirnavnieks" valdes loceklis Žilvins Pakeltis (Žilvinas Pakeltis).

Āfrikas un arābu valstis ir lielākais Latvijas graudu eksporta galamērķis, tomēr pasaulē lielākā graudu importētāja - Ēģiptes - tirgu līdz šim nav izdevies iekarot. Jauni ierosinājumi attiecībā uz importējamo graudu kvalitātes normām draud satricināt pasaules labības tirgu, tajā pašā laikā radot izdevību Latvijas uzņēmumiem.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina - graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba - 2629,4 miljoni tonnu.

Pēdējo nedēļu lietavas smagi ietekmējušas zemniekus - daudzviet izaudzētā raža slīkst ūdenī un apgrūtināta tās novākšana. Latgalē "LA" ceturtdien pārliecinājās, ka daļa lauku ir kritiskā stāvoklī - labība ir dubļos, bieži vien sējumus klāj ūdens, labība sakritusi veldrē. Piemēram, saimniecībā z/s "Kotiņi" vēl nenovākti 60 ha zirņu, kas jau sāk izbirt, un redzams, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai tos varētu nokult. Ilgstošo nokrišņu dēļ graudu kvalitāte ir nopietni pasliktinājusies, un tagad atsevišķās vietās graudi jau sākuši dīgt vārpās. Mitrā laika dēļ pieaugušas arī kaltēšanas izmaksas - iepriekšējā gadā graudiem mitruma procents bija ap 14, taču šogad tas ir dubultojies.

Dažas saimniecības vēl nav sākušas kult, ar katru stundu pasliktinās graudu kvalitāte

Latvijā pieaug reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) skaits un to izmantojums. Latvijas Republikas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļauti 367 AAL, no tiem 335 ķīmiskie, dzīvos organismus satur 29 AAL, mikroorganismus - 3. Pēdējo trīs gadu laikā gala lietotājiem realizēto līdzekļu apjoms pieaudzis līdz 4010 tonnām. Salīdzinājumam - 2013. gadā realizētas 3355 t, 2014. gadā - 3819 t.

Ilgstošās lietavas ietekmē graudu kvalitāti, ceturtdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā patlaban ir teju apstājusies. Atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat vēl nav sākusies, savukārt uz laukiem slīkstošās tehnikas un pastiprinātās graudu kaltēšanas dēļ uz katru graudu tonnu nāk klāt vismaz 25 eiro papildizmaksas, atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.

Lopbarības graudu tirgus šogad Latvijā piena krīzes dēļ turpinās sarukt, prognozēja kompānijas valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Pārtikas kviešu cena šogad jūnijā Latvijā bija par 20% zemāka nekā pērn attiecīgajā mēnesī, kā arī par 27% zemāka nekā pēdējo piecu gadu vidējā pārtikas kviešu cena Latvijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Lietavas Latvijā kavē graudaugu ražas novākšanu un, ilgstošam lietum turpinoties, varētu ciest graudu kvalitāte, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Graudu pārstrādes uzņēmums "Rīgas dzirnavnieks" šonedēļ pieņēmis pirmās ziemas kviešu ražas, informēja "Rīgas dzirnavnieka" valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.