Tiešajos maksājumos no nākamā gada lauksaimnieki saņems zaļināšanas maksājumu 30% apjomā, kas ir jaunums salīdzinājumā ar iepriekšējo posmu. Kā liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotā informācija, provizoriski saimnieki saņems 92 eiro/ha, tostarp 58 eiro/ha ir vienotais platību maksājums (VPM), bet 34 eiro/ha - zaļināšanas maksājums. Pakāpeniski līdz 2020. gadam tiešmaksājumu apjoms palielināsies, sasniedzot 150 eiro/ha, no tā zaļināšanas maksājums plānots 57 eiro/ha. Tiesa, ne visiem saimniekiem ir izpratne par zaļināšanu.
Tiek radīti ieraksti atbilstoši birkai Latvija
Lai gan šis gads lauksaimniekiem rada kārtējos pārbaudījumus gan ar kailsala radītajiem zaudējumiem ziemā, gan izteikto sausuma periodu pavasarī un nokrišņiem bagāto vasaras sākumu, kopumā ražas varētu būt labas, atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāvji.
SIA "Agrimatco Latvia" sadarbībā ar partneriem ielūdz uz Zetor Traktoru Testa dienām. Šeit pirmo reizi būs iespēja redzēt un izmēģināt 2014. gada jaunāko modeli - moderno Zetor Forterra HD!
Sāksies Zemkopības ministrijas reģionālās konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos”
Zemkopības ministrija sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros 2014. gada vasarā organizē reģionālās konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos".
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā vasarāju ražas prognozēšana šobrīd liecina par labām vasarāju - kviešu un rapšu - ražām, portālu LA.lv informēja LLKC sabiedrisko attiecību vadītāja Iveta Tomsone.
Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas ieviesīs būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā. Saskaņā ar pieņemtajiem grozījumiem viena fiziskā vai juridiskā persona varēs iegādāties līdz 2000 tūkstošiem hektāru lauksaimniecības zemes.
2014.gadā Lauku atbalsta dienests (LAD) kopumā ir saņēmis 61 596 platību maksājumu iesniegumus. Tos lauksaimnieki varēja iesniegt līdz šā gada 15.maijam. Iesniegumu pieņemšana vēl turpinājās līdz 9.jūnijam, taču piemērojot 1% atbalsta apjoma samazinājumu par katru nokavēto darba dienu pēc 15.maija. Ar kavējumu tika iesniegti 2108 iesniegumi.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Kuldīgas nodaļa aicina uz demonstrējuma „Dažādu herbicīdu efektivitāte lauku pupu sējumos" lauku dienu 3. jūlijā zemnieku saimniecībā „Ābolkalni" Piltenes pagastā, Ventspils novadā.
VAS Lauku attīstības fonds līdz 2014. gada 30. jūnijam ir pieņēmis lēmumu par 401 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 19,742 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.
3.jūlijā LPKS „ Agrario" sadarbībā ar UAB „ Chemcentras" organizē braucienu uz daudzu iecienīto lauksaimniecības izstādi „Agrovizija 2014" (Kedaiņu rajons, Lietuva). Izstādē varēs apskatīt lauksaimniecības tehniku, izmēginājumu laukus: mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļiem, sēklu šķirnēm. Atpakaļceļā iegriezīsimies 2 lietuviešu zemnieku saimniecībās, kas audzē lauka pupas, kartupeļus, kviešus un tritikāli. Varēsim novērtēt kā aug šīs kultūras lietojot aminoskābes un salīdzināt ar kontroles laukiem.
2015. gadā kadastrālās vērtības lauksaimniecībā izmantojamajai zemei un meža zemei paliks 2014. gada līmenī, tikšanās laikā vienojušies zemkopības ministrs Jānis Dūklavs un Tieslietu, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts zemes dienesta speciālisti.
9: 00 Tiekamies Tērvetē - Astarte nafta degvielas uzpildes stacijā (pie krustojuma)
Patlaban laukos notiek rapša sējumu milgošana aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām, līdz ar to Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atgādina par pareizu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, mazinot to radīto risku bitēm un citiem apputeksnētājiem, informēja dienesta pārstāve Dace Ūdre.
Otrdien, 17. jūnijā, valdība piešķīra papildus 5,77 miljonus eiro zemes iegādes programmai lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informēja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciālisteViktorija Kalniņa. Tādējādi šim mērķim paredzētā kopsumma sasniegusi jau 30 miljonus eiro.
Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros 2014. gada vasarā organizē reģionālās konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos".
Nav pieļaujams būtisks kadastrālās vērtības sākums lauksaimniecības zemēm, Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» teica Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Viņasprāt, pieļaujams tikai pakāpenisks šīs vērtības pieaugums, nevis tā kā pašlaik iecerēts - vienā gadā uzreiz par 30%.
Lauksaimniecības zeme Latvijā nākamgad varētu kļūt par aptuveni 30% dārgāka, tādējādi kāps arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi, pirmdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Saeimas Tautsaimniecības agrārās, vides un reģionālās attīstības politikas komisijas deputāti trešdien sēdē nevienojās par maksimālo pieļaujamo lauksaimniecības zemes apmēru vienas personas īpašumā, aģentūra BNS uzzināja komisijas sēdē.
Biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) atkārtoti aicina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātus nekavēties ar grozījumu likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" virzīšanu uz Saeimas plenārsēdi, lai tos būtu iespējams pieņemt vēl šīs sesijas pēdējā plenārsēdē nākamceturtdien, 19.jūnijā, liecina organizāciju paziņojums.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) ir sākusi sarunas ar Finanšu ministriju (FM) par reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanu graudkopībā, pavēstīja federācijas sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.
Aicinām visus uz mūsu Klientu dienu!
Otrdien, 3. jūnijā, valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumos Nr.1056 „Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība", tos papildinot ar integrētās augu aizsardzības pasākumiem, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte. Šo pasākumu mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību, vienlaikus veicot augu aizsardzību, kā arī mazināt lauksaimniecības atkarību no augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas.
Šogad Latvijā būs par vismaz 5% mazākas graudu ražas, savukārt graudu cenas pagaidām nav iespējams pat prognozēt, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja AS "Rīgas dzirnavnieks'' vadītājs Žilvins Pakeltis.
VAS Lauku attīstības fonds līdz maija beigām ir pieņēmis lēmumu par 378 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 18,2 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrija.
4.jūnijā no plkst.11.00 -15.00 Kroņaucē, AS Agrofirma Tērvete laukā notiks HARDI miglotāju praktiskais seminārs.
Jau piekto gadu ģimenes svētki, traktoru sacensības, tehnikas demonstrācijas, pakalpojumu informācijas un daudz kas cits!
Vakar Saeima otrajā lasījumā beidzot pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas satur stingrākas prasības lauksaimniecībā izmantojamās zemes pircējiem.
Lai atvieglotu lauksaimniekiem kopsavilkumu iesniegšanu un dotu plašākas izvēles iespējas, sākot ar šo gadu Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (LAD EPS) tiek piedāvāts jauns e-pakalpojums „Mēslošanas plānu kopsavilkums".
Lauksaimniekam, lai iesniegtu kopsavilkumu izmantojot LAD EPS, ir jāpiereģistrējas LAD klientu reģistrā un jāparaksta LAD elektroniskās pieteikšanās sistēmas līgums. Sīkāka informācija par dokumentiem, kurus nepieciešams aizpildīt, un to iesniegšanas kārtība pieejama LAD mājaslapā (LAD EPS)
Ja ir parakstīts līgums ar LAD par elektroniskās pieteikšanās sistēmas izmantošanu, ielogojoties (LAD EPS) un uzklikšķinot uz VAAD E-pakalpojumiem, ir iespēja elektroniski aizpildīt „Mēslošanas plānu kopsavilkumu" (LAD EPS).
Mēslošanas plānu kopsavilkumu VAAD iespējams iesniegt arī tāpat kā līdz šim, t.i., aizpildot noteikumu 3.pielikuma II sadaļas veidlapu un kopsavilkuma oriģinālu nosūtot pa pastu vai iesniedzot klātienē vēlams tajā VAAD reģionālajā nodaļā, kuras teritorijā atrodas apsaimniekotā lauksaimniecībā izmantojamā zeme, par kuru ir sastādīts mēslošanas plānu kopsavilkums.
Ja mēslošanas plānu kopsavilkums uz attiecīgās VAAD reģionālās nodaļas e-pasta adresi vai uz e-pastu: info@vaad.gov.lv tiek sūtīts tikai elektroniski, tad kopsavilkumam ir jābūt parakstītam ar elektronisko parakstu.
Sarunās ar Eiropas Savienības (ES) pārstāvjiem tiek risināts jautājums par to, lai tā dēvētie dīvānzemnieki, kuri nenodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, nesaņemtu ES platībmaksājumus, norāda biedrības "Zemnieku saeima" biroja vadītāja Rita Ignāte.
Turpmāk kredītprocenti daļēji tiks dzēsti plašākam lauksaimniecības tehnikas klāstam. To paredz valdības otrdien atbalstītie jaunie noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).
Saistībā ar nepieciešamību palielināt pārtikas produktu ražošanu, vienlaikus samazinot ražošanas negatīvo ietekmi uz dabu un klimata izmaiņām, Eiropas Komisija devusi dalībvalstīm instrumentu inovācijas ieviešanai lauksaimniecībai. Proti, 2014. - 2020. gada plānošanas periodā pirmo reizi ir izveidots inovācijas partnerības (sadarbības) instruments ("EIP Agri"). Latvija visam nākamo septiņu gadu periodam inovācijai ir iezīmējusi 22 miljonus eiro trīs virzieniem - lauksaimniekiem svarīgu samezglojumu risināšanai 90% apmērā, zinātniskās pētniecības institūtu atbalstam (atbalsta intensitāte 100%) un tūrisma aktivitāšu popularizēšanai (atbalsta intensitāte 100%).
Lauksaimnieki saistībā ar Eiropas Komisijas aizliegumu izmantot bišu bojāejā vainotos neonikotinoīdu grupas pesticīdus šajā gadā būtiski samazinājuši vasaras rapša platības. Taču izsalušie ziemāji piespieda platības pārsēt ar vasarājiem. Vairākiem saimniekiem, kas sēja nekodinātu rapšu sēklu, sējumi pavasara sausuma vai kukaiņu uzbrukuma dēļ bija jāpārsēj ar citu kultūru.
Kaut arī kultūraugiem sakarā ar kailsalu ziema bija barga, kaitēkļi varētu būt pārziemojuši labi, informē Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centrā.
Kopš 1. maija ikviens ES pilsonis var iegādāties lauksaimniecības zemi bez jelkādiem ierobežojumiem. Un turēt to neapstrādātu. Jo deputāti Saeimā nav beiguši par tiem strīdēties.
Lauku atbalsta dienests (LAD) turpina pieņemt Platību maksājumu iesniegumus gan Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS), gan arī papīra formātā. Līdz 2014.gada 1.maijam LAD kopumā bija saņēmis 12800 pieteikumus; 5040 no tiem tika iesniegti EPS, bet 7760 - papīra formātā.
Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas (EK) Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors Jerži Pleva un EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta eksperts Jueri Rute darba vizītes laikā Latvijā atzina nepieciešamību mainīt vairākus ražojošajiem lauksaimniekiem izdevīgos regulas nosacījumus.
Patlaban dīgstošos vasarāju graudaugu un rapša sējumus Kurzemē, Zemgalē un Latvijas centrālajā daļā sāk apdraudēt spradži, savukārt rapša sējumus sākuši postīt krustziežu spīduļi, liecina informācija Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā.
2013.gadā ražotāju cenas lauksaimniecībā salīdzinājumā ar 2012.gadu samazinājušās par 4,9%, ko ietekmēja augkopības produkcijas ražotāju cenu samazinājums, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
«Sausums sāk radīt problēmas - vasarāji dīgst nevienmērīgi, jaunie dzinumi nespēj izlauzties cauri cietajai zemes garozai,» šodien laikrakstā Zemgales Ziņas atzīst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis.
Zemkopības ministrija (ZM) aicina lauku uzņēmējus, jaunos zemniekus, kā arī ģimenes laukos pieteikties lauksaimnieku vidū iecienītajam konkursam „Sējējs-2014". Izvirzīt pretendentus konkursam aicinātas ne tikai pašvaldības, bet arī lauksaimnieku un pārtikas ražotāju nevalstiskās organizācijas. Konkursa dalībniekus šogad vērtēs sešās grupās un tiks pasniegta arī balva par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā.
Turpinot pieaugt lauku saimniecību vidējam lielumam, ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits Latvijā ir samazinājies par 3 300 jeb 4% - no 83 400 2010. gadā līdz 80 100 pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie 2013. gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.
Lauka pupas (vicia faba)
Augu seka ir viens no lētākajiem līdzekļiem, kā nodrošināt kultūraugu veselību un saglabāt augsnes auglību. Pēdējos gados, domājot kā nomaksāt kredītsaistības, saimniecības audzē kultūraugus, kas nes lielāku ienākumu, atstājot novārtā augu maiņas pamatprincipus.
Jau šonedēļ, 1.maijā, pārtrauks darboties desmit gadus ilgušie zemes ierobežojumi lauksaimniecības zemes iegādei citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, taču joprojām nav skaidrs, kad varētu stāties spēkā jaunie ierobežojumi zemes iegādei. To paziņojumā norāda biedrība "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), kas mudina pasteigties ar jauno nosacījumu pieņemšanu.
Pateicoties saulainajam laikam, šonedēļ visā Latvijā ātrāk nekā citus gadus tiks pabeigti vasarāju sējas darbi, vienlaikus zemniekos nopietnas bažas raisa ieilgušais sausuma periods, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie eksperti.
Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskā pieteikšanās sistēma (EPS) iegūst arvien lielāku popularitāti klientu vidū. Ņemot vērā klientu interesi par EPS, LAD ir veicis nepieciešamos uzlabojumus, lai EPS lietošanu padarītu ērtāku - sistēma tiek modernizēta un uzlabota. Tagad tajā ir iespējams autorizēties ne tikai ar LAD EPS piešķirto lietotāja vārdu un paroli, bet izmantojot internetbanku, e-parakstu vai elektronisko identifikācijas karti (eID).
Augs sastāv no 20% skābekļa (O) un 50% oglekļa (C), ko augs uzņem no atmosfēras. Vēl auga sastāvā ietilpst 8% ūdeņraža (H), kas arī tiek iegūts no atmosfēras. Tikai 15% slāpekļa un 7% minerālvielas augs ņem no augsnes. Savukārt atmosfēra sastāv no 20,81% skābekļa un 79,19% slāpekļa. Tātad atmosfērā pieejami lieli krājumi paša dārgākā barības elementa - slāpekļa. Taču augi tiešā veidā no gaisa to uzņemt nevar.