7.novembrī  kooperatīvā sabiedrība AGRARIO rīko semināru par aminoskābju lietošanu graudkopībā un eļļas kultūru audzēšanā, mikroorganismu preparātiem un  salmu sadalīšanos. Daļu no apskatītajiem produktiem drīkst lietot bioloģiskās saimniecības.

"Lauku attīstības fonds" līdz 31. oktobrim ir pieņēmis lēmumu par 475 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 23,6 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, portāls "Delfi" uzzināja Zemkopības ministrijā.

Latvijas un Lietuvas lauksaimnieki atzīst, ka lauksaimniecība ietekmē pazemes un virszemes ūdens kvalitāti, bet norāda, ka prasību ievērošana ir pārāk dārga, noskaidrots Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā aptaujā.

Graudu cenas šā gada augustā un septembrī bijušas zemākās pēdējo piecu gadu laikā, un tas graudkopjiem radījis saspringtu situāciju.

Pagājušajā gadā lauku saimniecību vidējais lielums bija 37,8 hektāri, kas ir par 9,6% vairāk nekā 2010. gadā, kad to vidējais lielums bija 34,5 hektāri, liecina 2013. gada Centrālās statistikas pārvaldes lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Latvijā graudaugu sējas darbi šoruden ir noslēgušies un laika apstākļi ziemāju sējumiem patlaban ir labvēlīgi, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Pēc juridiskā statusa 2% lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieder zemnieku saimniecībām, 14% - sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), 84% - fiziskām personām, valstij un pašvaldībām, teikts Valsts zemes dienesta (VZD) sagatavotajā lauku zemes tirgus pārskatā.

9.oktobrī, Rāmavā sākās kārtējā starptautiskā izstāde «Lauksaimniecības tehnika. Lauku sēta. Šķirnes trusis».

Jaunajā 2015.gada platību maksājumu sezonā gaidāmas būtiskas izmaiņas, jo tiek ieviests jauns zaļināšanas maksājums, kas saistīts ar vienoto platību maksājumu, informē Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC), kurš visā Latvijā jau uzsācis lauksaimnieku konsultēšanu.

Zemkopības ministrija sadarbībā ar SIA „Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros rīko semināru lauksaimniekiem „Atbalsts lauksaimniecībai 2014.-2020.gadā". Seminārā aicināti piedalīties visi interesenti. Dalība seminārā ir bez maksas.

Zemkopības ministrija informē, ka VAS „Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 30. septembrim ir pieņēmis lēmumu par 461 aizdevuma piešķiršanu zemniekiem 22,831 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai. Par apstiprināto aizdevumu summu plānots iegādāties kopumā 12 185 hektārus lauksaimniecības zemes. Iegādājamo zemes platību vidējā tirgus vērtība ir 1964 eiro par hektāru. Pārsvarā lauksaimnieki vēlas iegādāties savā īpašumā līdz šim nomāto zemi. Programmas līdzekļi lauksaimniekiem būs pieejami līdz 2020. gada 31. decembrim.

Latvijā tritikāli pagaidām audzē maz, galvenokārt tāpēc, ka nav zināms, vai tā izmantojama tikai lopbarībai vai arī no tās var cept maizi un citus miltu izstrādājumus. Ārzemju literatūrā minēts, ka šī labība ir izmantojama pārtikas rūpniecībā. Tāpēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes pētnieks, inženierzinātņu doktors pārtikas zinātnē Mārtiņš Šabovics veica pētījumu, kurā centās izprast tritikāles lietojumu.

Iecavas novada SIA «Zeltezeri» šonedēļ sparīgi sāka kukurūzas pļauju, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Aicinām uz LEMKEN tehnikas dienu 25.septembrī no plkst. 11.00 - 16.00 SIA "Zeltezeri" laukā Iecavā.

Saistībā ar finanšu grūtībām, ko daļai Latvijas lauksaimnieku izraisījis Krievijas noteiktais produktu importa aizliegums, Zemkopības ministrija līdz 2014. gada beigām plānojusi izmaksāt vairākus maksājumus avansā.

Lai samazinātu finansiālo slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, turpmāk akcīzes nodokļa atbrīvojums tiks piešķirts nevis par 80 litriem, bet gan par 88 litriem dīzeļdegvielas par vienu apstrādātās zemes hektāru.

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja valsts subsīdiju vairāk nekā 50 miljonu eiro apmērā saglabāšanu lauksaimniecībai turpmākajam plānošanas periodam, tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts, plānojot nākamā gada budžetu.

Pēdējo nedēļu laikā daudzos ziemas rapša sējumos novēroti nozīmīgi kailgliemežu bojājumi, līdz ar to lauksaimnieki aicināti pārbaudīt sējumus un nepieciešamības gadījumā izmantot attiecīgos augu aizsardzības līdzekļus, liecina informācijas Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) mājaslapā.

Lai nodrošinātu lauksaimniekiem iespēju apdrošināt sējumus arī nākamgad, par 500 000 eiro plānots palielināt finansējumu valsts atbalsta programmā "Apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai", līdz ar to pieejamais finansējums atbalstam polišu 50% izmaksu segšanai būs 1 353 723 eiro.

VAS "Lauku attīstības fonds" līdz 31. augustam ir pieņēmis lēmumus par 445 aizdevumu piešķiršanu zemniekiem 21,9 miljonu eiro vērtībā lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai, informē Zemkopības ministrijā.

Lai arī vasarāju ražas potenciāls liecina par kārtējiem rekordiem, laika apstākļu dēļ zemniekiem ir grūtības ar izaudzētā nokulšanu, turklāt lietus nopietni kaitē graudu kvalitātei. To secinājuši Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālisti, veicot ražas prognozēšanu augustā.

Neraugoties uz kraso laikapstākļu maiņu, šajā sezonā kopējā graudaugu raža sasniegs 1,916 miljonus tonnu, kas ir par 11% vairāk nekā vidējā graudu kopraža pēdējos piecos gados, atzina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore un ZM valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa.

Viens no Latvijā lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem AS "Rīgas dzirnavnieks" no bioloģiskajiem zemniekiem sācis jaunās auzu ražas pieņemšanu, kā pirmo pieņemot kravu no Pārgaujas novada zemnieku saimniecības "Kauliņi", informē uzņēmuma valdes loceklis Žilvins Pakeltis.

Lauku atbalsta dienests (LAD), pamatojoties uz Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumiem Nr.344 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir piešķīris nākamo dīzeļdegvielas, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, apjomu - 20 litrus par vienu atbilstošās platības hektāru. Līdz ar to uz šī gada 19.augustu ir piešķirti 70 (50+20) litri dīzeļdegvielas par vienu atbilstošās platības hektāru.

Šā gada 18. augustā Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji tiksies ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu valsts atbalsta nozīmi Latvijas lauksaimniecībā. Līdz šim valsts atbalsts lauksaimniecībai bija izmaksāts vairākās programmās: nacionālās subsīdijas, atbalsts ciltsdarbam lopkopībā un papildus valsts tiešie maksājumi (kas kopš 2013.gada tiek saukti par pārejas posma valsts atbalstu ( PPVA)). Šobrīd pastāv risks, ka turpmāk subsīdijas un pārejas posma valsts atbalsts netiks piešķirts tādā apjomā, kā to pieļauj Eiropas Komisijas nostādnes līdz 2020.gadam.

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 14. augustā, izsludināja likumprojektu „Grozījumi Aizsargjoslu likumā", informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Rudzīte. Likumprojekta mērķis ir noteikt joslu gar virszemes ūdensobjektiem, kura netiek apstrādāta, kurā netiek audzēti lauksaimniecības kultūraugi un lietoti mēslošanas līdzekļi, kā arī regulēt augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

Lai nodrošinātu graudaugu un rapšu ražas nogādāšanu Rīgas ostā, arī šogad - no 18. augusta - ražas novākšanas laikā lauksaimnieku kravas transportam tiks atcelti ierobežojumi pārvietoties pa Akmens tiltu, 11. novembra krastmalu un Eksporta ielu.

KLP „zaļināšanas" prasības, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas ierobežojumi un citas jaunās prasības sadārdzinās graudu audzēšanu, kā rezultātā ES var samazināties graudaugu platības, secināts COPA-COGECA un EK darba grupā „Graudaugi, eļļas augi un proteīnaugi", kurā kā eksperts no Latvijas piedalījās biedrības „Zemnieku saeima" pārstāvis Aigars Šutka..

Jūlijā ražas prognozēšana tika veikta ziemāju labībām - ziemas kviešiem, rudziem, tritikālei un ziemas rapsim. Diemžēl jāsecina, ka pārlieku augstas ražas šogad nav gaidāmas, norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālisti.

Lai 2015. gadā saņemtu platību maksājumus pilnā apmērā, būs jāievēro zaļināšanas prasības. Šīs prasības attiecas uz lauksaimniekiem, kuri apsaimnieko vairāk nekā 10 ha aramzemes. Lai informētu par gaidāmajām izmaiņām atbalsta saņemšanas nosacījumos Lauku atbalsta dienests šiem lauksaimniekiem ir izsūtījis informatīvas vēstules.

Septembra beigās tiks atvērts pasākums "Investīcijas materiālajos aktīvos", kas sevī ietver divus apakšpasākumus - "Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās" un "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē".

Valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" līdz 2014. gada 1. augustam piešķīrusi 428 aizdevumus par kopējo summu 20 824 882,49 eiro, portālu "LA.lv" informēja fondā.

Viens no lielākajiem graudaugu pārstrādātājiem Latvijā AS „Rīgas Dzirnavnieks" šonedēļ pieņēmis pirmās šīs sezonas kviešu ražas. Plānots, ka uzņēmums kopumā šogad iepirks graudus 100 000 tonnu apmērā. Tāpat uzņēmums portālam „Delfi" prognozē, ka graudaugu cenas saglabās augstas svārstības.

Tuvojas ziemāju sēja, tādēļ vēlamies vērst uzmanību uz atsevišķām būtiskām izmaiņām platību maksājumu saņemšanas nosacījumos. Lai 2015. gadā saņemtu platību maksājumus pilnā apjomā, būs jāievēro zaļināšanas prasības.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina visus labības audzētājus, sevišķi Āfrikas cūka mēra (ĀCM) izsludinātajā ārkārtējās situācijas teritorijā, labības novākšanas un kulšanas laikā īpašu uzmanību pievērst teritorijai, no kuras iegūst graudus, kā arī tālākai graudu izplatībai, informē PVD.

Graudu pārstrādes uzņēmums AS Dobeles dzirnavnieks vakar pieņēma pirmo šā gada kviešu ražu no Brocēnu novada zemnieku saimniecības Pikšas, tādējādi atklājot labības ražas pieņemšanas sezonu. Šogad uzņēmums plāno iepirkt vairāk nekā 150 tūkst. tonnu graudu. 

Cik kontrolēti norit labības miglošana, un cik lielā mērā ķīmija nonāk miltos un maizē?

LPKS Agrario noslēdzis līgumus par graudu un rapšu pieņemšanu SIA Iecavniekā, AS Rīgas dzirnavniekā un AS Jelgavas dzirnavās.

Visā Latvijā šonedēļ, nedaudz vēlāk kā ierasts, sākas jaunās ražas kulšanas darbi, savukārt pirmie iekūlumi liecinot, ka ziemāju kvantitāte un kvalitāte ir laba, tikmēr karstuma dēļ sākušās problēmas ar vasarājiem, biznesa portālam «Nozare.lv» atzina aptaujātie eksperti.

No 2015.gada tiks ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas būs cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM), informē Zemkopības ministrija.

"Mums pieder lauki (aptuveni 7 ha), un viens no tiem, meliorētais, ir ļoti stipri aizaudzis ar tīruma kosu. Tajā gandrīz neko vairs nevar sēt, pat ziemāji te neaug. Miglojām ar Raundapu, tas visas pārējās nezāles izdedzināja, bet kosai nelīdzēja. Varbūt kosas apkarošanai vajag lietot kādu ķimikāliju sajaukumu?"
 OLGA SALDUS NOVADĀ

Labas ziemāju ražas šogad nav gaidāmas, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības speciālistu veiktā ziemāju ražas prognozēšana.

Pirmdien, 14. jūlijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalījās ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē Briselē, kur pārrunāja aktuālos jautājumus lauksaimniecībā, tostarp bioloģiskās lauksaimniecības jauno regulējumu, kas paredz uzlabot tiesību normas bioloģiskās ražošanas jomā, informēja Zemkopības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Vai tas tiesa, ka no šā gada 1. jūlija, pārdodot lauku zemi, pārdevējam nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis?  
Alvīne Poriņa Rīgā

Zemkopības ministrija sadarbībā ar LLKC Valsts Lauku tīkla aktivitāšu ietvaros šovasar organizē konferences lauksaimniekiem „Esi informēts un ražo laukos".

Lai Latvijas lauksaimniekiem samazinātu administratīvo slogu Eiropas Savienības (ES) platību maksājumu saņemšanai un radītu labvēlīgus saimniekošanas un arī finansiālos nosacījumus, Latvija 2008.gadā un 2009.gadā neieviesa dažas noteiktās EK prasības, kas saistās ar labas lauksaimniecības un vides apstākļu ievērošanu. Piemēram, netika ieviesta prasība "minimālais augsnes pārklājums", kas Latvijai ne tobrīd, ne arī tagad nav aktuāli, jo Latvijā no 1,6 miljoniem hektāru (ha) tikai 800 ha pieteiktās platības atrodas nogāzēs ar slīpumu stāvāku par 10%, bet prasība jāattiecina tikai uz 50 ha, kurus aizņem aramzeme.

Eiropas Komisija (EK) nolēmusi no Latvijas atgūt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros neatbilstīgi iztērētus atbalsta līdzekļus 741 000 eiro apmērā, informē Zemkopības ministrijā (ZM).