Argentīna kļuva par pirmo valsti pasaulē, kas ir atļāvusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu, ziņo Reuters. Tie nes sevī  saulespuķu HB4 gēnu, kas palīdz palielināt ražu sausuma apstākļos. Tomēr lauksaimnieki nesteidzas  sākt ražošanu - jo, lai varētu tos ražot,  ir nepieciešams, lai kaimiņos esošās importētājas valstis piekristu iegādāties šādus kviešus.

Starptautiskās cenas kviešiem š.g. oktobrī ir vēl vairāk paaugstinājušās, kas ir globālā pieprasījuma un eksporta samazināšanās atspoguļojums, sakarā ar pazeminātu nosacītā augšanas līmeņa procesu Argentīnā samazināšanos un sausuma perioda ietekmi uz dažām ziemāju  šķirnēm dažādos Eiropas rajonos, Ziemeļamerikā un Melnās jūras reģionā.

Valdība otrdien, 27. oktobrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu lauksaimniecībai, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi. 

Iestājoties kooperatīvā, saimniecības minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus var iegādāties par aptuveni trešdaļu lētāk, savukārt saražoto produkciju iespējams pārdot par būtiski augstāku cenu nekā saimniekojot pašu spēkiem, galvenos ieguvumus no pievienošanās atbilstīgajiem kooperatīviem uzsver  lauksaimniecības kooperatīvo sabiedrību biedri.

Piektajā 2020. gada prognozē COCERAL (Eiropas asociācija, kas pārstāv labības, rīsu, barības, eļļas augu sēklu, olīveļļas, eļļu un tauku un agroapgādes tirdzniecību) kopējās graudu ražas kontekstā ES-27 valstīs + Lielbritānijā, prognozē tikai par 293,6 miljoniem tonnu, kas ir zemāk nekā 295,5 miljoniem tonnu, ko prognozēja ceturtajā prognozē augustā, un par 18,8 miljoniem tonnu zemāk 2019. gada līmenim - 312,4 miljoniem tonnu.

Krievijas lauksaimniecības ministrija paziņoja, ka valsts graudu eksporta kvotu mehānisms, ko aprīlī-jūnijā izmantoja koronavīrusa uzliesmojuma laikā, joprojām ir aktuāls, neskatoties uz lielo ražu, ko tās lauksaimnieki novāc šogad. Krievija, kas ir viena no lielākajām kviešu eksportētājām pasaulē, ir paziņojusi, ka varētu noteikt graudu eksporta kvotu 2021. gada janvārim-jūnijam, ja būs nepieciešams nodrošināt vietējās piegādes.

Starptautiskās kviešu cenas gada sākumā cēlās straujā tempā, ko noteica strauja tirdzniecība un ziņojumi par laika apstākļu riskiem, kas ietekmēs sējumus  jaunajai 2020./21. ražas tirdzniecības sezonai. Straujāku pārdošanas tempu, veicināja vairākas lielākās eksportētājvalstis ,kas atbalstīja cenu kāpšanas  tendenci, kā arī piegāžu sašaurināšanās Argentīnā, kā arī loģistikas problēmas Francijā un ziņojumi par ASV parasto (mīksto) kviešu krājumu straujo samazināšanos. No otras puses, bažas par COVID-19 straujo izplatību un citu tirgu, tostarp kapitāla vērtspapīru un enerģijas tirgu, pārmaiņu negatīvo efektu apvienojumā ar ASV dolāra kursa nostiprināšanos novērsa būtisku eksporta cenu pieaugumu iepriekšējos mēnešos.

Eiropas Komisijas Lauksaimniecības resursu monitorings (MARS) ir nopublicējis ražas prognozes rapsim 2020. gadam salīdzinoši ar 5-gadu vidējiem cipariem. Latvijā prognozē 2.85 tonnas no hektāra, kas ir 3.7% lielāks par vidējo , bet par 2.7% mazāk nekā 2019. gadā. Lietuvai prognozē 2.66 tonnas no hektāra, kas ir par 2.5% mazāk nekā pagājušogad, un Igaunijā par 17% mazāku ražu nekā vidēji.

Ziemas ražas parāda sevi labi Baltijas valstīs un Somijā. Par spīti tam ka nokrišņu daudzums un auksts laiks palēnināja pavasara sēšanu Somijā, process vienalga notiek paredzētajā laika logā. Pavasara sējas ir gandrīz pabeigtas Baltijas valstīs kur nesenais nokrišņu daudzums atbalstīja agrīnās augšanas fāzes.

Lai izbēgtu no maizes cenu paaugstināšanās valstī, lielākie Ukrainas graudu tirgotāji ir piekrituši Ukrainas Ekonomikas ministrijas piedāvājumam samazināt kviešu eksportu 2019/2020 gada sezonā līdz 20.2 mlj. tonnām.

Lai stabilizētu vietējo tirgu Krievija piedāvā eksporta kvotu graudiem uz aprīli - jūniju 7 mlj.tonnu apmērā, t.sk. kviešus, kukurūzu, miežus un rudzus. Valdība nav paziņojusi par atsevišķu kvotu sadali starp dažādiem graudu veidiem. Kvotas piedāvājums graudiem no pasaulē lielākā kviešu eksportētāja notiek uz koronavīrusa Covid - 19 pandēmijas fona, traucējot pārtikas piegādes ķēžu darbību visā pasaulē.

Gaidāms, ka pasaules kviešu raža 2020/2021. gada sezonā pacelsies līdz rekordaugstam līmenim 769 miljons tonnu, ko labvēlīgi ir ietekmējusi sējas platību palielināšana par 2%, ziņo Starptautiskā graudu padome (IGC). Savā ikmēneša ziņojumā starptautiskā organizācija arī palielinājusi pasaules kviešu ražas prognozes 2019/2020. gada sezonai par 2 mlj. tonnu līdz 763 mlj.

Paredzēts, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvāra pusnaktī (pēc Briseles laika). Tā vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. ES pauž nožēlu par šo lēmumu, bet to respektē. Eiropas Komisija publicē jautājumus un atbildes par šo procesu.

Parīzes pilsētas izmēra tuksneša sisiņu spiets var vienā dienā iznīcināt tik daudz pārtikas, cik patērē puse Francijas iedzivotāju. Nesenie laika apstākļi Austrumāfrikā ir radījuši apstākļus, kas veicinājis ātru siseņu vairošanos. Ja to nespēs pakļaut kontrolei, līdz jūnijam, kaitēkļu skaits varētu pieaugt 500 reizes.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) informē, ka Polijā gadu mijā konstatēti vairāki augsti patogēnās putnu gripas uzliesmojumi mājputniem. Slimības skarti ir trīs Polijas reģioni – Lubartowski, Ostrowski un Krasnostawski. Augsti patogēnā putnu gripa (H5N8 apakštips) kopumā ir konstatēta septiņās mājputnu novietnēs: trīs lielās tītaru novietnēs (kopā  42 189 tītari), vienā 36 069 dējējvistu novietnē, vienā 12 960 paipalu novietnē un divās piemājas saimniecībās ar 79 dažādu sugu mājputniem – dējējvistām, pīlēm, zosīm, baložiem.

Novēlam jums Gaišus Ziemassvētkus, Laimīgu, Veiksmīgu un Panākumiem Bagātu Jauno 2020. gadu! Mūsu dāvana jums - Žurkas gada kalendārs 2020. gadam.

Valdība otrdien, 3. decembrī, apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts programmas īstenošanu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, zvejniecībā un akvakultūrā. Jaunie noteikumi (salīdzinājumā ar noteikumiem “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”) paredz apgrozāmo līdzekļu aizdevumus saimnieciskās darbības veicējiem arī zvejniecībā un akvakultūrā, tādējādi papildinot finanšu tirgū pieejamo kredītiestāžu finansējumu.

Līdz šim graudaugu sējumi Latvijā attīstījušies normāli un šogad kopumā ir gaidāma laba graudu raža, atzina aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.

Tā kā Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību apdrošinātājam sausuma radīto zaudējumu atlīdzības izmaksu kompensēšanai, ir mazināti šķēršļi šī apdrošināšanas virziena attīstībai. Līdz ar to sagaidāms, ka zemniekiem apdrošināšana pret sausuma radītajiem zaudējumiem kļūs pieejamāka, informē Latvijas Apdrošinātāju asociācijā.

Zemkopības ministrija sagatavojusi grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, ko otrdien, 18. jūnijā, akceptējusi valdība.

Maksimālo “de minimis” atbalstu lauksaimniecībā vienam pretendentam triju gadu periodā plāno noteikt 25 000 eiro apmērā, kas ir par 5000 vairāk nekā patlaban, paredz grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai, ko ceturtdien, 30.maijā, plānots nodot starpinstitūciju saskaņošanai.

Salnas graudaugu sējumiem Latvijā lielus postījumus līdz šim nav nodarījušas un tie attīstījušies samērā labi, pauda aptaujātie lauksaimnieki.

Māra Bērziņa, VAAD

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģiona pārvaldes vecākā speciāliste

Vācijas analītiskās kompānijas Oil Word eksperti samazinājuši rapša sēklu ražas prognozi Eiropas Savienībai 2019. gadam līdz 17,96 milj.t, kas no pagājušā gada rādītāja (19,79 milj.t) atpaliek par 9 % un ir pēdējo 13 gadu minimālais rādītājs.

Lauku atbalsta dienests līdz šim saņēmis gandrīz 20 000 pietiekumu platību maksājumiem, kas ir vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informēja dienestā.

Lai gan šajās dienās Latvijas laukus pārstaigājuši lietus mākoņi, uz iepriekšējo mēnešu sausuma fona tas tāds piliens jūrā vien bijis. Pavasaris laukos šogad izvēršas ļoti spraigs, jo visi darbi jāpaveic īsā laikā. Lai gan šur tur nolijis, zemnieki bažīgi par sausajiem laukiem. Ja dabasmāte apžēlosies un lauki dabūs kārtīgu lietu, varētu būt izredzes uz ļoti labu ražu. Ja ne, būs problēmas…

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Sinoptiķu solītais sausums vēl nerada bažas par graudaugu sējumiem un nekaitē arī dārzeņu kultūrām, jo augsnei pagaidām mitruma pietiek, taču nokrišņi tuvākajā laikā būtu vēlami, norāda nozares eksperti.

Pagājušā gada siltais rudens, pietiekamais sniega daudzums uz laukiem un kopumā optimālā gaisa temperatūra šopavasar zemniekiem vieš cerības uz labāku sezonu nekā iepriekšējā. Rudens bija ļoti labvēlīgs ziemāju sējai, tomēr martā nereti pēkšņi uzkritušais sniegs, ilgais lietus, kā arī straujās diennakts temperatūras svārstības ietekmēja ziemāju kultūras un tādējādi, iespējams, arī šāgada ražu. Bet pagājušā gada sausums devis arī pozitīvu pienesumu – uz laukiem vien atsevišķās vietās veidojas peļķes, kas nedaudz bojā sējumus. Visu Latvijas novadu graudkopjiem vaicājām, kādu ietekmi uz ziemājiem atstājusi aizvadītā ziema un pavasara sākums?

Aizvadītā gada siltais rudens, kas sējumiem ļāva sagatavoties ziemai, pietiekams sniega daudzums uz laukiem un ne pārlieku zema gaisa temperatūra šopavasar zemniekiem vieš cerības uz labāku sezonu nekā aizvadītā gada sausajā vasarā.

Uz graudu cenu kāpumu tuvākajā laikā nevar cerēt, jo daudzās lielajās graudus audzējošajās valstīs šogad solās būt laba graudu raža, tāpēc to cenas šogad drīzāk varētu kristies, aģentūrai LETA prognozēja graudu pārstrādes uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Latvijas graudkopji šogad varētu ievākt vidēju vai pat labu graudu kopraža, ja vien neuznāks nozarei nelabvēlīgi laika apstākļi, ceturtdien Valmieras Attīstības aģentūras sadarbībā ar banku “Citadele” rīkotajā informatīvajā pasākumā “Saimnieku brokastis”, informējot par aktualitātēm graudkopības nozarē, sacīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.

Ikdienas darbā lauksaimnieki sastopas ar daudziem izaicinājumiem, tostarp ar tādu produktu pieejamības samazināšanos, kas spēj uzveikt pieaugošo rezistenci. Šo produktu pieejamības samazināšanās iemesls ir arvien stingrākie noteikumi un grūtības atrast jaunas darbīgās vielas. BASF jaunais fungicīds Revysol^® ir pirmais izopropanola azols, kas tiek ieviests tirdzniecībā. Tā apstiprināšana izmantošanai Eiropas Savienībā nodrošinās lauksaimniekiem Eiropā un visā pasaulē jaunu, efektīvu līdzekli rezistences uzveikšanai un lauku saimniecību darbības optimizēšanai.

2018. gadā lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū krietni sarucis darījumu skaits – par 18% mazāk nekā 2017. gadā. Salīdzinājumā ar 2013. gadu pagājušajā gadā kritums bijis vēl lielāks – par 30%.

Pārtikas kviešu cena šā gada janvārī Latvijā bija par 22% augstāka nekā 2018.gada attiecīgajā mēnesī, kā arī par 13% augstāka nekā to vidējā cena Latvijā pēdējos piecos gados, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ilgstošā sausuma dēļ 2018.gadā bijusi zemākā vidējā graudaugu ražība septiņu gadu laikā, tikmēr graudu vidējā iepirkuma cena gada griezumā palielinājusies par 16%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) februāra atskaite par kviešiem, kas publicēta piektdien, neatnesa īpašus pārsteigumus, un, visticamāk, eksperti un treideri to uztvers kā neitrālu.

Uzņēmums BASF ir sācis sava inovatīvā fungicīda Revysol ražošanu ASV Hanibalā, Misūri štatā. BASF ar šo jauno aktīvo vielu nostiprinās savu vadošo pozīciju fungicīdu ražošanas jomā un lauksaimniekiem visā pasaulē piedāvās jaunu līdzekli, lai ilgākā laika posmā nodrošinātu veselīgus, slimības neskartus kultūraugus. Revysol ir pirmais fungicīds, kas tiks ražots Hanibalā. Gaidot reglamentējošo apstiprinājumu, pirmā ieviešana tirgū paredzēta 2019./2020. gada sezonā. Savukārt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem Revysol būs pieejams no 2020. gada.

Pārtikas kviešu cena 2018.gada decembrī Latvijā bija par 21% augstāka nekā 2017.gada attiecīgajā mēnesī, kā arī par 7% augstāka nekā to vidējā cena Latvijā pēdējos piecos gados, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Uzlabosies garantiju sniegšana un finansējuma pieejamība tiem lauksaimnieciskās darbības veicējiem, kuriem ir nepietiekams nodrošinājuma apjoms finansējuma saņemšanai komercbankās.

Māra Bērziņa, VAAD Kurzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1,5% zemāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Atkusnis pēc sala ziemāju sējumiem nekaitē, jo graudaugi pagaidām ir pietiekami spēcīgi un uzkrājuši barības vielas.

Izbraukšanas datums: 13.12. - 16.12.2018                            

Ekskursija uz Minsku un rūpnīcu “BelAZ”            

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad graudaugu sējumu platības Latvijā ir samazinājušās par 2,6%, kopumā veidojot 685 000 hektāru, liecina jaunākie ZM dati. Platības sarukušas uz pērn izslīkušo vai lietavu dēļ neapsēto ziemāju rēķina, kas šā gada pavasarī tika pārsēti vai aizvietoti ar citām kultūrām. Ņemot vērā, ka ziemāji dod lielāku ražību un šogad ziemas kviešu platības sarukušas par 35%, kā arī sausuma dēļ graudi padevušies sīkāki, var prognozēt, ka ziemas un vasaras kviešu kopraža šogad ir bijusi par 24% mazāka nekā iepriekšējā sezonā. Ziemas kviešiem kopražas samazinājums prognozējams pat par 50%.

Pateicoties sausumam, šogad graudaugu raža novākta ievērojami agrāk nekā citus gadus, radot iespēju laukus labāk sagatavot ziemāju sējai un šo darbu veikt ļoti savlaicīgi.

Aizvadīta otrā pēc kārtas sliktas graudu ražas sezona. Īpaši no sausuma un karstuma šajā vasarā cieta Kurzemes graudkopji, tomēr saimnieki nenokar galvu un atkal sēj ziemājus. Kāda bija graudu raža un kvalitāte? Vai pret saimniekiem, kas nevarēja izpildīt līgumsaistības, vērsīs soda sankcijas? Vai valstī būtu jāveido uzkrājumi (graudu vai naudas) ekstremālu dabas ap­stākļu gadījumiem? Vai nākotnes darījumi pakļauti riskam?