Graudi

Jautājumi un atbildes par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības

graudi.lv
28. janvāris 2020.

Paredzēts, ka Apvienotā Karaliste izstāsies no Eiropas Savienības 2020. gada 31. janvāra pusnaktī (pēc Briseles laika). Tā vairs nebūs Eiropas Savienības dalībvalsts. ES pauž nožēlu par šo lēmumu, bet to respektē. Eiropas Komisija publicē jautājumus un atbildes par šo procesu.

ES un Apvienotā Karaliste ir risinājušas intensīvas sarunas, lai vienotos par Apvienotās Karalistes izstāšanās nosacījumiem un radītu juridisko noteiktību pēc tam, kad Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami ES tiesību akti. Visā šo sarunu gaitā Eiropas Komisija tās veidoja kā iekļaujošu procesu, regulāri rīkojot 27 ES dalībvalstu sanāksmes, kā arī sanāksmes ar Eiropas Parlamentu un valstu parlamentiem. Turklāt Eiropas Komisijai šajā procesā iegūt informāciju palīdzēja ES konsultatīvo struktūru un ieinteresēto personu papildu devums. Tika nodrošināta vēl nepieredzēta pārredzamība, jo Eiropas Komisija savā tīmekļa vietnē publicēja sarunu dokumentus un visus citus attiecīgos dokumentus.

Šo sarunu rezultāts ir Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas. Šodien to oficiāli parakstīja Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena. Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons to parakstīs šodien.

Tas ir viens no pēdējiem soļiem izstāšanās līguma ratifikācijas procesā, kurš noslēgsies Padomē 30. janvārī pēc tam, kad Eiropas Parlaments būs sniedzis piekrišanu 29. janvārī.

Kas notiks 2020. gada 1. februārī?

Kad Apvienotā Karaliste 2020. gada 31. janvārī pēc izstāšanās līguma pilnīgas ratifikācijas izstāsies no Eiropas Savienības, sāksies pārejas periods. Par šo ierobežoto laika posmu tika panākta vienošanās izstāšanās līgumā, un tas ilgs vismaz līdz 2020. gada 31. decembrim. Līdz tam iedzīvotājiem, patērētājiem, uzņēmumiem, ieguldītājiem, studentiem un pētniekiem gan ES, gan Apvienotajā Karalistē nekas nemainīsies. Apvienotā Karaliste vairs nebūs pārstāvēta ES iestādēs, aģentūrās, struktūrās un birojos, bet ES tiesību akti Apvienotajā Karalistē joprojām būs spēkā līdz pārejas perioda beigām.

ES un Apvienotā Karaliste izmantos šos mēnešus, lai vienotos par jaunu un taisnīgu partnerību nākotnei, pamatojoties uz politisko deklarāciju, par ko ES un Apvienotā Karaliste vienojās 2019. gada oktobrī.

Komisija 3. februārī pieņems visaptverošu sarunu norāžu projektu. Pēc tam šis pilnvarojums būs jāpieņem Vispārējo lietu padomei. Tad varēs sākties oficiālas sarunas ar Apvienoto Karalisti.

ES un Apvienotā Karaliste vienosies par sarunu struktūru.

Kas vadīs sarunas no ES puses?

Saskaņā ar Komisijas 2019. gada 22. oktobra lēmumu par sarunu, kuras attiecas uz turpmākajām attiecībām ar Apvienoto Karalisti, sagatavošanu un vadīšanu ir atbildīga Darba grupa attiecībām ar Apvienoto Karalisti (UKTF). Darba grupas vadītājs ir Mišels Barnjē.

UKTF koordinēs Komisijas darbu visos stratēģiskajos, operatīvajos, juridiskajos un finansiālajos jautājumos, kas saistīti ar attiecībām ar Apvienoto Karalisti.

UKTF Eiropas Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas tiešā pārraudzībā arī turpmāk koordinēs jautājumus ar citām iestādēm, proti, Eiropas Parlamentu un Padomi.

Kas ir pārejas periods?

Pārejas periods ir ierobežots laika posms, kas sākas 2020. gada 1. februārī. Precīzi pārejas perioda noteikumi ir izklāstīti izstāšanās līguma ceturtajā daļā. Pašlaik ir paredzēts, ka pārejas periods beigsies 2020. gada 31. decembrī. To var vienreiz pagarināt ne ilgāk kā uz vienu vai diviem gadiem. Šāds lēmums ES un Apvienotajai Karalistei kopīgi jāpieņem līdz 2020. gada 1. jūlijam.

Kāds būs Apvienotās Karalistes statuss pārejas periodā?

Apvienotā Karaliste no 2020. gada 1. februāra vairs nebūs Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas dalībvalsts. Būdama trešā valsts, tā vairs nepiedalīsies ES lēmumu pieņemšanas procesos. Īpaši jāatzīmē turpmākais.

Tā vairs nepiedalīsies ES iestāžu (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes), ES aģentūru, biroju un citu struktūru darbā.

Tomēr visām Eiropas Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām visā pārejas perioda laikā joprojām būs pilnvaras, kas tām ar ES tiesību aktiem piešķirtas attiecībā uz Apvienoto Karalisti un fiziskām un juridiskām personām, kuras dzīvo vai veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē.

Apvienotā Karaliste pārejas periodā joprojām būs Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā. Tas attiecas arī uz izstāšanās līguma interpretāciju un īstenošanu.

Pārejas periods Apvienotajai Karalistei dod laiku risināt sarunas par turpmākajām attiecībām ar ES.

Visbeidzot, pārejas periodā Apvienotā Karaliste var noslēgt starptautiskus nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām pat jomās, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē, ar nosacījumu, ka šie nolīgumi netiek piemēroti pārejas periodā.

Kādi būs Apvienotās Karalistes pienākumi pārejas periodā?

Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē joprojām būs piemērojami visi ES tiesību akti visās politikas jomās, izņemot tos Līgumu un tiesību aktu noteikumus, kas nebija saistoši Apvienotajai Karalistei un Apvienotajā Karalistē pirms izstāšanās līguma stāšanās spēkā. Tas pats attiecas uz aktiem, ar kuriem minētos aktus groza.

Apvienotā Karaliste:

paliek ES muitas savienībā un vienotajā tirgū, ievērojot visas četras pamatbrīvības un ES rīcībpolitiku;

turpina piemērot ES tieslietu un iekšlietu politiku: (Par Eiropas apcietināšanas orderi jānorāda, ka dalībvalsts var atteikties izdot savus valstspiederīgos Apvienotajai Karalistei, atsaucoties uz valsts tiesību pamatprincipiem (izstāšanās līguma 185. pants). Apvienotā Karaliste var izvēlēties izmantot savas izvēles tiesības piedalīties vai nepiedalīties pasākumos, ar ko groza, aizstāj vai papildina tos ES tiesību aktus, kuri Apvienotajai Karalistei bijuši saistoši tās dalības laikā;

ir pakļauta ES izpildes mehānismiem, piemēram, pārkāpumu procedūrām;

ievēros visus starptautiskos nolīgumus, ko ES ir parakstījusi, un nevarēs piemērot jaunus nolīgumus jomās, kuras ir ES ekskluzīvā kompetencē, ja vien ES to nebūs atļāvusi.

Kādas pārejas periodā būs izmaiņas Eiropas Savienības ārējās darbības jomā?

Pārejas periodā uz Apvienoto Karalisti attieksies ES kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP). Piemēram, Apvienotajai Karalistei arī turpmāk būs iespēja piedalīties KDAP misijās un operācijās. Apvienotajai Karalistei un tās iekšienē turpinās piemērot ES ierobežojošos pasākumus. Vienmēr, kad būs vajadzīga koordinācija, katrā atsevišķā gadījumā notiks apspriešanās ar Apvienoto Karalisti.

Kas pārejas perioda laikā notiks zivsaimniecības jomā?

Apvienotajai Karalistei būs saistoša ES kopējā zivsaimniecības politika un attiecīgo starptautisko nolīgumu noteikumi.

Vai Apvienotā Karaliste pārejas periodā varēs slēgt jaunus starptautiskus nolīgumus ar citām trešām valstīm?

Apvienotā Karaliste varēs veikt pasākumus, lai sagatavotu un veidotu jaunas starptautiskas vienošanās, tostarp jomās, kas ir ES ekskluzīvā kompetencē. Šādi nolīgumi var stāties spēkā vai tos var sākt piemērot pārejas periodā tikai tad, ja to skaidri atļāvusi ES.

Kādi ir pārejas perioda termiņi? Vai to var pagarināt?

Pārejas periods sāksies 2020. gada 1. februārī un beigsies 2020. gada 31. decembrī, ja vien pēc ES un Apvienotās Karalistes savstarpējas vienošanās līdz 2020. gada 1. jūlijam netiks pieņemts lēmums to pagarināt. Šādu pagarinājumu var veikt tikai vienreiz uz 1 vai 2 gadiem.

Kas ir izstāšanās līgums?

Izstāšanās līgumā ir paredzēti noteikumi par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Tas nodrošinās sakārtotu izstāšanās norisi un juridisko noteiktību pēc tam, kad Apvienotajai Karalistei vairs nebūs saistoši Līgumi un ES tiesības.

Izstāšanās līgums aptver šādas jomas:

kopējie noteikumi ar standartklauzulām, kas ļauj pareizi izprast izstāšanās līgumu un nodrošina pienācīgu tā darbību;

pilsoņu tiesības, kas aizsargā vairāk nekā 3 miljonus ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un vairāk nekā 1 miljonu Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kuri dzīvo ES valstīs. Viņiem ir dotas tiesības palikt un iespējas arī turpmāk piedalīties vietējās sabiedrības dzīvē;

atdalīšanās noteikumi nodrošina raitu pašreizējās kārtības izbeigšanu un sakārtotu izstāšanos (piemēram, pirms pārejas perioda beigām tirgū laistās preces drīkstēs pabeigt pārvietot uz to galamērķi, tiks aizsargātas esošās intelektuālā īpašuma tiesības, ieskaitot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tiks pabeigta jau iesāktā policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un citās administratīvajās un tiesu procedūrās, kā arī pirms pārejas perioda beigām iesāktā datu izmantošana un informācijas apmaiņa, tiks sakārtoti ar Euratom saistītie un citi jautājumi);

pārejas periods, kura laikā ES pret Apvienoto Karalisti izturēsies kā pret dalībvalsti, taču Apvienotā Karaliste nepiedalīsies ES iestāžu un pārvaldes struktūru darbā. Pārejas periodā pārvaldes iestādes, uzņēmumi un iedzīvotāji varēs pielāgoties jaunajai situācijai, kas radīsies pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES;

noteikumi par finansiālo norēķinu nodrošina, ka Apvienotā Karaliste un ES izpildīs visas finanšu saistības, kuru uzņemšanās notikusi, kamēr Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts;

izstāšanās līguma vispārējā pārvaldības struktūra nodrošina līguma efektīvu pārvaldību, īstenošanu un izpildi, paredzot arī piemērotus domstarpību izskatīšanas mehānismus;

juridiski darbotiesspējīgs risinājums, kas novērš stingras robežas izveidošanos Īrijas salā, aizsargā visas salas ekonomiku un Lielās piektdienas jeb Belfāstas nolīgumu visos tā rakursos, kā arī nodrošina vienotā tirgus integritāti;

protokols par suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības aizsargās to kipriešu intereses, kuri dzīvo un strādā suverēnajās bāzu teritorijās;

protokolā par Gibraltāru ir paredzēta cieša sadarbība starp Spāniju un Apvienoto Karalisti jautājumā par Gibraltāru saistībā ar izstāšanās līgumā iekļauto pilsoņu tiesību noteikumu īstenošanu, kā arī kompetento iestāžu administratīvā sadarbība vairākās politikas jomās.

I. Kas ir iekļauts izstāšanās līguma kopējos noteikumos?

Šajā daļā ir ietverti noteikumi, kas nepieciešami izstāšanās līguma pareizai izpratnei, darbībai un interpretācijai. Uz tās pamata tiks nodrošināta līguma pareiza piemērošana. ES jau no paša sarunu sākuma ir uzsvērusi, ka izstāšanās līguma noteikumiem Apvienotajā Karalistē jārada tieši tādas pašas tiesiskās sekas kā Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs.

Līgumā ir skaidri noteikta šāda prasība, kas nozīmē to, ka abām Pusēm savās attiecīgajās tiesību sistēmās līdz pat pārejas perioda beigām jānodrošina tiesību prioritāte un tieša piemērojamība, kā arī interpretācija atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai. Tiešā piemērojamība ir konkrēti minēta attiecībā uz visiem izstāšanās līguma noteikumiem, kas atbilst tiešas piemērojamības nosacījumam saskaņā ar Savienības tiesībām. Tas principā nozīmē to, ka lietas dalībnieki var tiešā veidā atsaukties uz izstāšanās līgumu gan ES dalībvalstu, gan Apvienotās Karalistes tiesās.

Interpretējot līgumu, noteikti jāizmanto Eiropas Savienībā piemērotās interpretācijas metodes un vispārējie principi. Tas, piemēram, nozīmē, ka izstāšanās līgumā minētie Savienības tiesību jēdzieni jāinterpretē saskaņā ar Pamattiesību hartu.

Turklāt Apvienotās Karalistes tiesām jāievēro princips, ka interpretācijai jābūt konsekventai ar ES Tiesas judikatūru, kas iedibināta līdz pārejas perioda beigām, un pienācīgi jāņem vērā ES Tiesas judikatūra, kura radusies pēc šā perioda beigu datuma.

Līgumā konkrēti paredzēts, ka Apvienotajai Karalistei jānodrošina atbilstība šai judikatūrai, pieņemot primāros iekšzemes tiesību aktus, un tas jo īpaši piešķir Apvienotās Karalistes tiesu un administratīvajām iestādēm pilnvaras nepiemērot šai judikatūrai neatbilstošus vai ar to nesaderīgus valsts tiesību aktus.

Šajā sadaļā arī skaidri noteikts, ka izstāšanās līgumā atsauces uz Savienības tiesībām saprot kā atsauces uz attiecīgajiem tiesību aktiem, ieskaitot to grozījumus, kas veikti līdz pārejas perioda pēdējai dienai. Ir paredzēti daži izņēmumi, konkrētāk, attiecībā uz specifiskiem finansiālā norēķina noteikumiem, lai izvairītos no papildu saistību radīšanas Apvienotajai Karalistei, un attiecībā uz pārejas periodu, kurā Savienības tiesības turpinās dinamiski piemērot Apvienotajai Karalistei un tās teritorijā. Uzskata, ka šīs atsauces ietver arī aktus, kuri papildina vai ar kuriem īsteno atsaucēs minētās tiesību normas.

Visbeidzot, līgumā ir noteikts, ka Apvienoto Karalisti pārejas perioda beigās atslēdz no visām ES datubāzēm un tīkliem, ja vien nav paredzēts citādi.

II. Kāda ir vienošanās par pilsoņu tiesībām?

Viens no Eiropas Savienības pamatu pamatiem ir tiesības dzīvot, strādāt vai studēt jebkurā ES dalībvalstī. Tādas ir ikvienam ES pilsonim un viņa ģimenes locekļiem. Daudzi ES un Apvienotās Karalistes pilsoņi ir īstenojuši šīs Savienības tiesību dotās tiesības uz brīvu pārvietošanos un atbilstoši šai izvēlei ir iekārtojuši arī savu dzīvi. Šo pilsoņu un viņu ģimenes locekļu personīgās situācijas aizsardzība jau no paša sākuma ir bijusi vissvarīgākā sarunu prioritāte.

Izstāšanās līgumā ir nodrošinātas tiesības palikt un turpināt līdzšinējo darbību vairāk nekā 3 miljoniem ES pilsoņu, kuri dzīvo Apvienotajā Karalistē, un vairāk nekā 1 miljonam Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kas mīt ES valstīs.

Ko aizsargā izstāšanās līgums?

Izstāšanās līgums aizsargā tos ES pilsoņus, kuri pārejas perioda beigās uzturas Apvienotajā Karalistē, un Apvienotās Karalistes valstspiederīgos, kas uzturas kādā no 27 ES dalībvalstīm, ja šāda uzturēšanās atbilst ES tiesību aktiem par brīvu pārvietošanos.

Izstāšanās līgums aizsargā arī ģimenes locekļus, kuri tobrīd vēl nedzīvo tajā pašā uzņēmējvalstī kā Savienības pilsonis vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgais un kuriem saskaņā ar ES tiesībām (t.i., pašreizējiem laulātajiem un reģistrētajiem partneriem, vecākiem, vecvecākiem, bērniem, mazbērniem un ilgstošās partnerattiecībās dzīvojošām personām) ir tiesības nākotnē pievienoties savam tuviniekam.

Izstāšanās līgums aizsargās bērnus neatkarīgi no tā, vai viņi ir dzimuši pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās vai pēc tās, uzņēmējvalstī, kur mitinās ES pilsonis vai Apvienotās Karalistes valstspiederīgais, vai citur. Vienīgais izņēmums ir paredzēts attiecībā uz bērniem, kuri dzimuši pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās un kuri saskaņā ar piemērojamajām ģimenes tiesībām ir tāda vecāka pilnīgā aizgādībā, uz kuru neattiecas izstāšanās līgums.

Attiecībā uz sociālo nodrošinājumu izstāšanās līgums aizsargā visus tos ES pilsoņus, kuri pārejas perioda beigās ir atradušies tādā situācijā, kurā iesaistīta gan Apvienotā Karaliste, gan kāda dalībvalsts. Tiek aizsargāti arī viņu ģimenes locekļi un apgādību zaudējušās personas.

Kādas tiesības tiek aizsargātas?

Izstāšanās līgums ļauj gan ES pilsoņiem, gan Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kā arī viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem otras līguma Puses teritorijā visu atlikušo mūžu turpināt īstenot no Savienības tiesību aktiem izrietošās tiesības, ja šādu tiesību pamatā ir cilvēku personīgā situācija, kas radusies pirms pārejas perioda beigām.

Savienības pilsoņi un Apvienotās Karalistes valstspiederīgie un viņu attiecīgie ģimenes locekļi drīkst turpināt dzīvot, strādāt un mācīties uzņēmējvalstī kā līdz šim, ievērojot tos pašus materiāltiesiskos nosacījumus kā Savienības tiesībās, viņus ir aizliegts diskriminēt valstspiederības dēļ, un viņiem ir tiesības uz tādu pašu attieksmi kā pret uzņēmējvalsts valstspiederīgajiem. Piemēros tikai tos ierobežojumus, kas izriet no Savienības tiesībām vai ir paredzēti līgumā. Izstāšanās līgums neliedz Apvienotajai Karalistei vai dalībvalstīm piešķirt šīm personām izdevīgākas tiesības.

Uzturēšanās tiesības

Materiāltiesiskie uzturēšanās nosacījumi ir un paliks tādi paši, kādi ir paredzēti pašreizējos ES tiesību aktos par brīvu pārvietošanos. Ja uzņēmējvalstī darbojas obligātās reģistrācijas sistēma, lēmumu par jauna uzturēšanās statusa piešķiršanu saskaņā ar izstāšanās līgumu balsta uz objektīviem kritērijiem (netiek pieļauta izvēles brīvība) un tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir noteikti Brīvas pārvietošanās direktīvā (Direktīva 2004/38/EK): 6. un 7. pants piešķir uzturēšanās tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem personām, kuras strādā vai kurām ir pietiekami finanšu resursi un veselības apdrošināšana, savukārt 16.–18. pants piešķir pastāvīgas uzturēšanās tiesības personām, kuras ir likumīgi uzturējušās jau piecus gadus.

Principā ES pilsoņi un Apvienotās Karalistes valstspiederīgie atbilst šiem nosacījumiem, ja: viņi ir darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas vai viņiem ir pietiekami līdzekļi un veselības apdrošināšana, vai viņi ir kādas personas, kura atbilst šiem nosacījumiem, ģimenes locekļi, vai viņi jau ir ieguvuši pastāvīgas uzturēšanās tiesības, un tāpēc viņiem vairs nedrīkst izvirzīt nekādus nosacījumus.

Izstāšanās līgumā nav pieprasīta fiziska klātbūtne uzņēmējvalstī pārejas perioda beigās – tiek pieļauta pagaidu prombūtne, kas neietekmē uzturēšanās tiesības, un ilgāka prombūtne, kas neietekmē pastāvīgas uzturēšanās tiesības.

Ar izstāšanās līgumu aizsargātajām personām, kuras vēl nav ieguvušas pastāvīgas uzturēšanās tiesības, jo uzņēmējvalstī nav nodzīvojušas vismaz piecus gadus, šis līgums nodrošina pilnu aizsardzību, un tās varēs turpināt dzīvot uzņēmējvalstī un iegūt pastāvīgas uzturēšanās tiesības uzņēmējvalstī arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās.

Uz ES pilsoņiem un Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kas ieradušies uzņēmējvalstī pārejas perioda laikā, attieksies tādas pašas izstāšanās līgumā paredzētās tiesības un pienākumi kā uz personām, kuras uzņēmējvalstī ieradušās pirms 2019. gada 30. marta. Viņu tiesības gan būs pakļautas arī tiem pašiem ierobežojumiem. Attiecīgās personas vairs nevarēs izmantot izstāšanās līguma nodrošinātās priekšrocības, ja viņu prombūtne no uzņēmējvalsts pārsniegs piecus gadus.

Darba ņēmēju un pašnodarbinātu personu tiesības un profesionālās kvalifikācijas atzīšana

Personām, uz kurām attiecas izstāšanās līgums, būs tiesības stāties darba attiecībās vai veikt saimniecisko darbību pašnodarbinātas personas statusā. Tām paliks arī visas darba ņēmēju tiesības, kuras tām piešķirtas Savienības tiesībās. Piemēram, attiecībā uz tām saglabāsies diskriminācijas aizliegums valstspiederības dēļ saistībā ar nodarbinātību, atalgojumu un citiem darba un nodarbinātības nosacījumiem, tiesības pieņemt un strādāt algotu darbu saskaņā ar noteikumiem, kurus piemēro uzņēmējvalsts valstspiederīgajiem, tiesības uz nodarbinātības atbalstu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz uzņēmējvalsts valstspiederīgajiem, tiesības uz vienādu attieksmi darba un nodarbinātības nosacījumu ziņā, tiesības uz sociālajām un nodokļu priekšrocībām, kolektīvās tiesības un bērnu tiesības iegūt izglītību.

Izstāšanās līgums aizsargās arī pārrobežu darba ņēmēju vai pārrobežu pašnodarbināto tiesības valstīs, kur minētās personas strādā.

Turklāt, ja persona, uz ko attiecas izstāšanās līgums, ir panākusi savas profesionālās kvalifikācijas atzīšanu valstī (vai tā būtu ES dalībvalsts vai Apvienotā Karaliste), kurā pašlaik dzīvo vai – pārrobežu darbinieku gadījumā – kurā pašlaik strādā, tad šī persona varēs arī turpmāk paļauties uz lēmumu par kvalifikācijas atzīšanu attiecīgajā valstī un veikt profesionālo darbību, izmantojot šo kvalifikāciju. Ja šī persona pirms pārejas perioda beigām jau ir pieteikusies profesionālās kvalifikācijas atzīšanai, tās pieteikumu izskatīs iekšzemes procedūrā saskaņā ar tiem ES noteikumiem, kuri bijuši spēkā pieteikuma iesniegšanas laikā.

Sociālais nodrošinājums

Izstāšanās līgumā ir noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordinēšanu attiecībā uz personām, uz kurām attiecas izstāšanās līguma daļa par pilsoņiem, un citām personām, kas pārejas perioda beigās ir situācijā, kurā no sociālā nodrošinājuma koordinācijas viedokļa vienlaikus ir iesaistīta gan Apvienotā Karaliste, gan kāda dalībvalsts.

Šīm personām saglabāsies tiesības uz veselības aprūpi, pensijām un citiem sociālā nodrošinājuma pabalstiem, un, ja tām ir tiesības uz naudas pabalstu no vienas valsts, to varēs saņemt pat tad, ja šīs personas dzīvo citā valstī.

Izstāšanās līguma noteikumi par sociālā nodrošinājuma koordināciju ļaus noteikt ES pilsoņu un Apvienotās Karalistes valstspiederīgo tiesības sociālā nodrošinājuma pārrobežu situācijās, kurās pārejas perioda beigās ir iesaistīta Apvienotā Karaliste un (vismaz) viena dalībvalsts.

Šo noteikumu darbības jomu var paplašināt, ietverot “trīsstūrveida” sociālā nodrošinājuma situācijas, kurās ir iesaistīta kāda ES dalībvalsts (vai vairākas dalībvalstis), Apvienotā Karaliste un kāda EBTA valsts (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice). Tas ļaus aizsargāt to ES pilsoņu, Apvienotās Karalistes valstspiederīgo, kā arī EBTA valstu pilsoņu tiesības, kuri atrodas šajās “trīsstūrveida” situācijās.

Lai šāds risinājums darbotos, jāpiemēro trīs dažādas tiesību normas: izstāšanās līguma pants, kas aizsargā EBTA valstspiederīgos, noteikumi par ES pilsoņu aizsardzību attiecīgajos nolīgumos starp Apvienoto Karalisti un EBTA valstīm un noteikumi par Apvienotās Karalistes valstspiederīgo aizsardzību attiecīgajos nolīgumos starp ES un EBTA valstīm.

Tikai tad, kad būs noslēgti un tiks piemēroti abi pēdējie nolīgumi, būs piemērojams arī izstāšanās līguma pants par EBTA valstu valstspiederīgo aizsardzību. Lēmumu par šā panta piemērojamību pieņems Apvienotā komiteja, kuru izveidos saskaņā ar izstāšanās līgumu.

Piemērojamās procedūras

Izstāšanās līgums uzņēmējvalstij dod brīvu izvēli, vai pieprasīt obligātu pieteikšanos, kas būtu priekšnoteikums, lai izmantotu izstāšanās līgumā piešķirtās tiesības. Apvienotā Karaliste jau ir izteikusi nodomu ieviest obligātas reģistrēšanās sistēmu personām, uz kurām attiecas izstāšanās līgums. Tiem, kas atbildīs nosacījumiem, izsniegs uzturēšanās dokumentu (iespējams, digitālā formātā).

Dažas ES dalībvalstis ir norādījušas, ka arī piemēros obligātas reģistrēšanās sistēmu (t. s. konstitutīvā sistēma). Taču citās dalībvalstīs Apvienotās Karalistes valstspiederīgie, kas atbildīs izstāšanās līgumā ietvertajiem nosacījumiem, automātiski kļūs par personām, kuras var izmantot izstāšanās līguma piešķirtās tiesības (t. s. deklaratīvā sistēma). Pēdējā gadījumā Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem būs tiesības pieprasīt, lai uzņēmējvalsts viņiem izsniedz dokumentu, kas apliecinātu, ka viņi var izmantot izstāšanās līguma piešķirtās tiesības.

ES īpašu uzmanību ir veltījusi raitām un vienkāršām administratīvajām procedūrām, kas nosaka to, kā pilsoņi, uz kuriem attiecas izstāšanās līgums, var īstenot savas tiesības. Drīkst izvirzīt tikai tādas prasības, kas ir samērīgas un absolūti nepieciešamas, lai noteiktu, vai ir izpildīti likumīgas uzturēšanās kritēriji, turklāt tiks novērsta nevajadzīga birokrātija. Šīs prasības kļūs īpaši svarīgas tad, ja uzņēmējvalsts izvēlēsies ieviest obligātas reģistrēšanās sistēmu. Pieteikumu izmaksas nedrīkst būt lielākas par summu, ko parasti maksā attiecīgās valsts valstspiederīgie par līdzīgu dokumentu saņemšanu. Tiem, kuriem jau ir pastāvīgas uzturēšanās dokuments, būs iespēja to bez maksas apmainīt pret “īpašo statusu”.

Arī administratīvās procedūras, kas būs domātas “īpašā statusa” pieteikumu izskatīšanai un ko Apvienotā Karaliste vai dalībvalstis ieviesīs saskaņā ar izstāšanās līgumu, atbildīs iepriekš minētajām prasībām. Attiecībā uz kļūdām, netīšiem izlaidumiem vai nokavētu pieteikuma iesniegšanas termiņu vajadzēs ievērot samērīgu pieeju. Vispārējais mērķis ir nodrošināt, lai process šiem pilsoņiem būtu pēc iespējas skaidrāks, vienkāršāks un mazāk birokrātisks.

Kā tiks īstenota un uzraudzīta izstāšanās līguma daļa par pilsoņu tiesībām?

Izstāšanās līguma teksts par pilsoņu tiesībām ir ļoti precīzs, tā ka ES pilsoņi uz to var tiešā veidā atsaukties Apvienotās Karalistes tiesās, bet Apvienotās Karalistes valstspiederīgie – ES dalībvalstu tiesās. Visas valstu tiesību normas, kas neatbilst izstāšanās līguma noteikumiem, būs jābeidz piemērot.

Apvienotās Karalistes tiesas varēs ES Tiesai lūgt prejudiciālus nolēmumus par izstāšanās līguma pilsoņu daļas interpretāciju vēl astoņus gadus pēc pārejas perioda beigām. Jautājumos, kas saistīti ar pieteikumiem uz nostiprināto statusu Apvienotajā Karalistē, minētais astoņu gadu periods sākās 2019. gada 30. martā.

Komisija uzraudzīs pilsoņu tiesību īstenošanu un piemērošanu Eiropas Savienībā, rīkodamās saskaņā ar ES līgumiem. Apvienotajā Karalistē šo pienākumu pildīs neatkarīga valsts iestāde. Šai iestādei tiks piešķirtas Eiropas Komisijas pilnvarām līdzvērtīgas pilnvaras pieņemt un izskatīt sūdzības no ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas un iesniegt prasības Apvienotās Karalistes tiesās par iespējamiem šīs valsts administratīvo iestāžu pārkāpumiem, ja tās nepildīs pienākumus, kas paredzēti izstāšanās līguma pilsoņu tiesību daļā.

Reizi gadā minētā iestāde un Eiropas Komisija viena otrai nodos informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai īstenotu pilsoņu tiesības saskaņā ar izstāšanās līgumu; tas tiks darīts ar izstāšanās līgumu izveidotajā Apvienotajā komitejā. Šī informācija it īpaši ietvers ziņas par apstrādāto sūdzību skaitu un raksturu, kā arī par sekojošajiem tiesas procesiem, ja tādi bijuši.

III. Kāda ir vienošanās par atdalīšanās jautājumiem?

Saskaņā ar Eiropadomes (50. pants) nostādnēm izstāšanās līgums tiecas nodrošināt sakārtotu izstāšanos un sniedz sīkus noteikumus, uz kuru pamata dažādās politikas jomās tiks izbeigti pašreizējie procesi un kārtība.

Tirgū laistās preces

Izstāšanās līgumā ir paredzēts, ka preces, kas likumīgi laistas ES vai Apvienotās Karalistes tirgū pirms pārejas perioda beigām, varēs turpināt brīvu apriti abos šajos tirgos un starp tiem, līdz nonāks pie galalietotājiem, un šos produktus nav nepieciešams pārveidot vai pārmarķēt.

Tas nozīmē, ka preces, kuras pārejas perioda beigās vēl atradīsies izplatīšanas ķēdē, varēs nokļūt pie galalietotājiem Eiropas Savienībā vai Apvienotajā Karalistē, un attiecībā uz tām nebūs jāizpilda nekādas papildu prasības. Šādas preces drīkst arī nodot ekspluatācijā (ja tas paredzēts piemērojamajos Savienības tiesību noteikumos), un dalībvalstu un Apvienotās Karalistes tirgus uzraudzības iestādes tām nodrošinās pastāvīgu uzraudzību.

Izņēmuma kārtā uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārvietošanu starp ES tirgu un Apvienotās Karalistes tirgu no pārejas perioda beigām attieksies Pušu piemērojamie noteikumi par importu un sanitāro kontroli pie robežas neatkarīgi no tā, vai tie tikuši laisti tirgū pirms pārejas perioda beigām.

Tas ir nepieciešams tāpēc, ka ar šādiem produktiem ir saistīts augsts sanitārais apdraudējums, un, šādus produktus un dzīvus dzīvniekus ievedot ES tirgū vai Apvienotās Karalistes tirgū, ir jāveic efektīvas veterinārās pārbaudes.

Pēc iespējas mazāki traucējumi izplatīšanas ķēdē pēc pārejas perioda beigām

Izstāšanās līgums nodrošina, ka tirgū jau laistu preci pēc pārejas perioda beigām var arī turpmāk darīt pieejamu Apvienotās Karalistes tirgū un ES vienotajā tirgū. Tas attiecas uz visām precēm, kurām piemērojams preču brīvas aprites princips, kas noteikts Līgumā par Eiropas Savienības darbību, piemēram, lauksaimniecības produktiem, patēriņa precēm (rotaļlietām, tekstilizstrādājumiem, kosmētiku), veselības aprūpes produktiem (zālēm, medicīnas ierīcēm) un tādiem rūpnieciskajiem izstrādājumiem kā transportlīdzekļi, kuģu aprīkojums, mehānismi, lifti, elektroiekārtas, būvizstrādājumi un ķimikālijas.

Tomēr attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, teiksim, dzīvnieku izcelsmes pārtiku, pēc pārejas perioda beigām vajadzēs ievērot ES vai Apvienotās Karalistes noteikumus par importu no trešām valstīm.

No muitas viedokļa nepabeigta preču pārvietošana

Muitas, PVN un akcīzes nodokļu jomā izstāšanās līgums nodrošina, ka preču pārvietošanu, kas sākas pirms Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES muitas savienības, būtu jāatļauj pabeigt saskaņā ar Savienības noteikumiem, kuri bijuši spēkā pārvietošanas sākumā. Pēc pārejas perioda beigām pārrobežu darījumiem, kas sākti pirms šā perioda beigām, turpinās piemērot ES noteikumus par nodokļu maksātāju tiesībām un pienākumiem saistībā ar PVN, piemēram, par pienākumu iesniegt PVN atskaites, šā nodokļa maksāšanu un atmaksu. Tāda pati pieeja attiecas uz pašreizējo administratīvo sadarbību, kura kopā ar informācijas apmaiņu, kas sākta pirms izstāšanās, būtu jāpabeidz saskaņā ar piemērojamiem ES noteikumiem.

Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība

Saskaņā ar izstāšanās līgumu Apvienotās Karalistes teritorijā saglabāsies aizsardzība, kas nodrošināta spēkā esošajām ES vienotajām intelektuālā īpašuma tiesībām (preču zīmēm, reģistrēto dizainparaugu tiesībām, augu šķirņu tiesībām u. c.). Visas šādi aizsargātās tiesības Apvienotajā Karalistē būs jāaizsargā tāpat kā valsts līmeņa intelektuālā īpašuma tiesības. ES tiesību konversija Apvienotās Karalistes tiesībās ar nolūku iegūt aizsardzību Apvienotajā Karalistē notiks automātiski, bez atkārtotas izskatīšanas un bez maksas. Tas nodrošinās spēkā esošo īpašuma tiesību ievērošanu Apvienotajā Karalistē un gādās par lietotājiem un tiesību turētājiem nepieciešamo skaidrību.

ES un Apvienotā Karaliste ir arī vienojušās, ka izstāšanās līgums aizsargās spēkā esošo ES apstiprināto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kopumu, ja vien turpmāko attiecību kontekstā netiks noslēgts jauns nolīgums par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kopumu (un līdz brīdim, kamēr tas notiks). Šādas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir spēkā esošas intelektuālā īpašuma tiesības Apvienotajā Karalistē un Eiropas Savienībā.

Apvienotā Karaliste garantēs, ka pašreizējam ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu kopumam tiks nodrošināts vismaz tāds pats aizsardzības līmenis, kāds patlaban ir Eiropas Savienībā. Šo aizsardzību īstenos, minēto principu iestrādājot Apvienotās Karalistes iekšzemes tiesību aktos.

ES apstiprinātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ietver atsauces uz Apvienotās Karalistes vietvārdiem (piemēram, Welsh Lamb), netiks skartas un Eiropas Savienībā tiks aizsargātas kā līdz šim.

Apvienotajā Karalistē turpināsies vairāk nekā 3000 ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

Pašlaik saskaņā ar ES tiesībām ir aizsargātas vairāk nekā 3000 ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tādas kā Parmas šķiņķis, šampanietis, Bavārijas alus, fetas siets, tokajietis, deserts Pastel de Tentúgal, etiķis Vinagre de Jerez – tās ir sui generis intelektuālā īpašuma tiesības, kas darbojas visā ES, tostarp arī Apvienotajā Karalistē. Apvienotajai Karalistei izstājoties no Eiropas Savienības, šīs intelektuālā īpašuma tiesības nezudīs. Vienošanās par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ietver aizsargātus cilmes vietas nosaukumus, aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, garantētas tradicionālās īpatnības un tradicionālos apzīmējumus attiecībā uz vīnu. Šis līgums attieksies arī uz produktiem, kuru nosaukumā ir Apvienotās Karalistes vietvārds (piemēram, Welsh lamb): tie iegūs aizsardzību Apvienotajā Karalistē saskaņā ar šīs valsts tiesībām un saglabās līdzšinējo aizsardzību Eiropas Savienībā saskaņā ar ES tiesībām.

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir vērtība, kurai ir liela nozīme vietējās sabiedrības dzīvē – gan no ekonomikas, gan no kultūras viedokļa. Katra Eiropas Savienībā aizsargātā norāde atbilst lauksaimniecības vai pārtikas produktam vai dzērienam, kurš dziļi sakņojas vietējās tradīcijās un kura aizsardzība, ko nodrošina ES tiesības, ir radījusi ievērojamu pievienoto vērtību ražotājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Šo produktu kvalitāte, reputācija un raksturīgās iezīmes ir cieši saistītas ar to ģeogrāfisko izcelsmi. To aizsardzība palīdz saglabāt šo produktu autentiskumu, atbalsta lauku novadu attīstību un rada darba iespējas ražošanā, apstrādē un ar to saistītajos pakalpojumos.

Notiekošā policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās

Izstāšanās līgumā ir paredzēti noteikumi, kā izbeigt pašreizējās policijas un tiesu iestāžu procedūras krimināllietās, kurās iesaistīta Apvienotā Karaliste. Jebkuras šādas procedūras būtu jāpabeidz saskaņā ar tiem pašiem ES noteikumiem.

Piemēri: kā praksē notiks policijas un tiesu iestāžu sadarbība?

Noziedznieku, kas arestēts Apvienotajā Karalistē uz Eiropas apcietināšanas ordera pamata, vajadzēs izdot tai dalībvalstij, kura izsludinājusi šo personu meklēšanā, joprojām ievērojot Eiropas apcietināšanas ordera noteikumus.

Arī kopējās izmeklēšanas grupas, ko izveidojusi Apvienotā Karaliste kopā ar citām dalībvalstīm, pamatojoties uz ES noteikumiem, turpinās izmeklēšanas darbu.

Ja ES dalībvalsts iestāde pirms pārejas perioda beigām saņems no Apvienotās Karalistes pieprasījumu konfiscēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, tas būs jāizpilda saskaņā ar piemērojamajiem ES noteikumiem.

Notiekošā tiesu iestāžu sadarbība civillietās un komerclietās

Izstāšanās līgumā ir paredzēts, ka ES tiesību aktus par starptautisko jurisdikciju pārrobežu civillietās turpinās piemērot tiesvedībās, kas uzsāktas pirms pārejas perioda beigām, un ka attiecīgos ES tiesību aktus par spriedumu atzīšanu un izpildi turpinās piemērot attiecībā uz spriedumiem, kas pieņemti šajā tiesvedībā.

Kas pēc pārejas perioda notiks ar jau iesāktu tiesvedību starp uzņēmumiem?

Piemēram, varētu gadīties, ka pārejas perioda beigās Apvienotās Karalistes tiesā vēl nav iztiesāta lieta starp uzņēmumu no Nīderlandes un uzņēmumu no Apvienotās Karalistes.

Atbilstoši ES tiesībām par lietas izskatīšanu ir atbildīga Apvienotās Karalistes tiesa. Saskaņā ar izstāšanās līgumu arī pēc pārejas perioda beigām lietas izskatīšana, balstoties uz ES tiesībām, ir šīs Apvienotās Karalistes tiesas kompetencē.

Cits piemērs: pārejas periodam beidzoties, uzņēmums ir iesaistīts Francijas tiesā noritošā tiesvedībā pret Apvienotās Karalistes uzņēmumu.

Izstāšanās līgums nosaka, ka pēc pārejas perioda beigām ES tiesības par spriedumu atzīšanu un izpildi arī turpmāk tiks piemērotas Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Francijas tiesas pieņemtā sprieduma atzīšanu un izpildi.

Dati un informācija, kuru apmaiņa notikusi pirms pārejas perioda beigām

Kamēr Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, Apvienotās Karalistes publiskās un privātās struktūras saņēma personas datus no citu dalībvalstu uzņēmumiem un pārvaldes iestādēm.

Izstāšanās līgumā ir paredzēts, ka pēc pārejas perioda beigām Apvienotajai Karalistei jāturpina piemērot ES datu aizsardzības noteikumus attiecībā uz šo “personas datu kopumu”, kamēr Komisija ar oficiālu, tā dēvēto lēmumu par aizsardzības līmeņa pietiekamību būs noteikusi, ka Apvienotās Karalistes personas datu aizsardzības režīms nodrošina datu aizsardzības pasākumus, kas “būtībā ir līdzvērtīgi” ES aizsardzības pasākumiem.

Pirms Komisijas oficiālā lēmuma par aizsardzības līmeņa pietiekamību pieņemšanas būs jāizvērtē Apvienotajā Karalistē spēkā esošais datu aizsardzības režīms. Ja lēmums par aizsardzības līmeņa pietiekamību ir anulēts vai atcelts, Apvienotā Karaliste nodrošina, ka saņemtajiem datiem piemēro “būtībā līdzvērtīgu” aizsardzības standartu tam, kas noteikts ES datu aizsardzības noteikumos.

Notiekošas publiskā iepirkuma procedūras

Izstāšanās līgums nodrošina juridisko noteiktību attiecībā uz publiskā iepirkuma procedūrām, kas nebūs pabeigtas līdz pārejas perioda beigām – tās būs jāpabeidz saskaņā ar ES tiesību aktiem, proti, saskaņā ar tiem pašiem procesuālajiem un materiāltiesiskajiem noteikumiem, kuri bijuši spēkā, šīs procedūras uzsākot.

Euratom

Saskaņā ar izstāšanās līgumu attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Euratom un Euratom nepieciešamajiem aizsargpasākumiem Apvienotā Karaliste uzņēmās pilnu atbildību par kodolgarantiju turpināšanu un savām starptautiskajām saistībām attiecībā uz turpmāko režīmu, nodrošinot tādu tvērumu un efektivitāti, kas līdzvērtīgi pašreizējiem Euratom mehānismiem.

Euratom nodos Apvienotajai Karalistei īpašumtiesības uz iekārtām un citu īpašumu Apvienotajā Karalistē, kas saistīts ar kodolgarantijām, un šis īpašums tiks kompensēts pēc uzskaites vērtības.

Savienība arī norāda, ka izstāšanās nozīmē to, ka Euratom starptautiskie nolīgumi Apvienotajai Karalistei vairs nebūs piemērojami un ka Apvienotajai Karalistei šajā jomā būs jāveido savi kontakti ar starptautiskajiem partneriem.

Īpašumtiesības uz speciālo skaldmateriālu, ko Apvienotajā Karalistē uzglabā Apvienotās Karalistes subjekti, no Euratom pāries Apvienotajai Karalistei. Attiecībā uz speciālo skaldmateriālu, ko Apvienotajā Karalistē uzglabā ES-27 uzņēmumi, Apvienotā Karaliste ir piekritusi, ka būtu jāturpinās Euratom tiesībām (piemēram, tiesībām apstiprināt šo materiālu pārdošanu vai nodošanu nākotnē). Abas puses piekrīt, ka atbilstoši starptautiskajām konvencijām un Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktiem galīgo atbildību par nostrādāto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem uzņemas valsts, kurā tie tika lietoti, respektīvi, radās.

Notiekošie Savienības tiesas un administratīvie procesi

Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar izstāšanās līgumu saglabā kompetenci tiesu procedūrās, kurās iesaistīta Apvienotā Karaliste un kuras reģistrētas ES Tiesā pirms pārejas perioda beigām. Šīm procedūrām jāturpinās, līdz saskaņā ar Savienības noteikumiem tiek pieņemts galīgais saistošais spriedums. Tas attiecas uz visiem tiesvedības posmiem, ieskaitot apelāciju vai nodošanu atpakaļ Vispārējai tiesai. Tādējādi būs iespējams pienācīgi pabeigt vēl neizskatītās lietas.

Iepriekš aprakstītā procedūra piedāvā risinājumu vēl neizskatītu lietu gadījumā, taču arī pēc pārejas perioda beigām ES Tiesā izskatīšanai (saskaņā ar Savienības noteikumiem) varēs nodot noteiktas lietas saistībā ar Apvienoto Karalisti.

Līgumā ir paredzēts, ka četru gadu laikā pēc pārejas perioda beigām Komisija var iesniegt ES Tiesā jaunas pārkāpumu lietas pret Apvienoto Karalisti par ES tiesību aktu pārkāpumiem, kas notikuši pirms pārejas perioda beigām.

Tajā pašā laikposmā pret Apvienoto Karalisti var vērsties ES Tiesā arī par ES iestādes vai struktūras administratīvā lēmuma neievērošanu, kas notikusi pirms pārejas perioda beigām, vai – attiecībā uz dažām procedūrām, kas īpaši norādītas līgumā, – arī pēc pārejas perioda beigām.

ES Tiesas jurisdikcija šajās jaunajās lietās atbilst principam, ka Līguma izbeigšana neskar Pušu tiesības, pienākumus un juridisko situāciju, kas radušies pirms izbeigšanas. Tas nodrošina juridisko noteiktību un līdzvērtīgus nosacījumus starp ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti situācijās, kas radušās, kamēr uz Apvienoto Karalisti vēl attiecās no Savienības tiesībām izrietošie pienākumi.

Attiecībā uz administratīvajām procedūrām izstāšanās līgumā ir noteikts, ka vēl nepabeigtās procedūras jāturpina izskatīt pēc Savienības noteikumiem. Tas skar procedūras tādās jomās kā konkurence un valsts atbalsts, ja šīs procedūras pirms pārejas perioda beigām sākušas Savienības iestādes, biroji un aģentūras un tās attiecas uz Apvienoto Karalisti vai šīs valsts fiziskajām vai juridiskajām personām.

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts pirms pārejas perioda beigām, Eiropas Komisija četrus gadus pēc pārejas perioda beigām ir kompetenta sākt jaunas valsts atbalsta administratīvās procedūras saistībā ar Apvienoto Karalisti. Komisija pēc minētā četru gadu perioda beigām ir kompetenta turpināt procedūras, kas iesāktas pirms šā perioda beigām.

Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) ir kompetents sākt jaunu izmeklēšanu četru gadu laikā pēc pārejas perioda beigām par faktiem, kas radušies pirms pārejas perioda beigām, vai par muitas parādu, kurš radies pēc pārejas perioda beigām. Iespēja šādā veidā sākt jaunu administratīvo procedūru atbilst principam, ka Apvienotajai Karalistei Savienības tiesības ir saistošas līdz pārejas perioda beigām un tāpēc visu pārejas periodu jānodrošina atbilstība šīm tiesībām un līdzvērtīgi nosacījumi ar pārējām dalībvalstīm.

Eiropas Savienības iestāžu, aģentūru un struktūru darbība

Saskaņā ar izstāšanās līgumu pašreizējās Eiropas Savienības privilēģijas un imunitātes paliek spēkā attiecībā uz darbībām, kas notikušas pirms pārejas perioda beigām. Abas Puses turpinās ievērot dienesta noslēpumu. Attiecībā uz klasificēto informāciju un citiem dokumentiem, kas iegūti, kamēr Apvienotā Karaliste bija ES dalībvalsts, jāsaglabā tāds pats aizsardzības līmenis kā pirms pārejas perioda beigām.

V. Kas līgumā paredzēts par finansiālo norēķinu?

Eiropadomes 2017. gada 29. aprīļa nostādnēs bija prasīts, ka jāparedz vienots finansiālais norēķins, kas ietvertu ES budžetu, Apvienotās Karalistes dalības izbeigšanu visās struktūrās vai iestādēs, kuras dibinātas ar ES līgumiem, un īpašos fondos un instrumentos, kas saistīti ar ES politikas jomām. Finansiālais norēķins, par ko rasta vienošanās, ietver visus šos punktus un paredz galīgo norēķinu veikšanu.

Saskaņā ar izstāšanās līgumu Apvienotā Karaliste izpildīs savu daļu no visām finanšu saistībām, kas radušās laikā, kad tā bija Eiropas Savienības dalībvalsts, attiecībā pret ES budžetu (un jo īpaši 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmu, tostarp maksājumiem, kas notiks pēc pārejas perioda beigām saistībā ar programmu slēgšanu), Eiropas Investīciju banku, Eiropas Centrālo banku, Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā, ES trasta fondiem, Padomes aģentūrām un arī Eiropas Attīstības fondu.

Ņemot to vērā, Komisijas un Apvienotās Karalistes sarunu vedēji ir vienojušies par taisnīgu metodiku, kā izstāšanās kontekstā aprēķināt Apvienotās Karalistes saistības.

Šīs metodikas pamatā ir šādi principi:

nevienai dalībvalstij nebūtu jāmaksā vairāk vai jāsaņem mazāk tāpēc, ka Apvienotā Karaliste izstājas no Savienības;

Apvienotajai Karalistei būtu jāmaksā sava saistību daļa, ko tā uzņēmusies, būdama Savienības dalībvalsts, kā arī

Apvienotajai Karalistei nebūtu jāmaksā vairāk vai agrāk nekā tad, ja tā būtu palikusi ES dalībvalsts. Tas it īpaši nozīmē to, ka Apvienotās Karalistes veiktā maksājuma pamatā vajadzētu būt budžeta faktiskajiem rezultātiem, summas koriģējot atbilstoši izlietojumam.

Cik daudz Apvienotajai Karalistei būs jāmaksā?

Sarunu mērķis bija noteikt galīgo norēķinu par visām saistībām, kas pastāvēs dienā, kad Apvienotā Karaliste izstāsies no ES. Tāpēc līgumā ir noteikta nevis Apvienotās Karalistes finansiālo saistību summa, bet gan tās aprēķināšanas metodika.

Abas puses vienojās par objektīvu metodiku, kas ļaus ņemt vērā visas kopējās saistības pret Savienības 2014.–2020. gada budžetu, ieskaitot 2020. gada beigās nenokārtotās saistības (t. s. reste à liquider) un saistības, kuras nesedz aktīvi.

Apvienotā Karaliste turpinās nodrošināt garantiju par aizdevumiem, ko Savienība izsniegusi pirms šīs valsts izstāšanās, un saņems atpakaļ savu daļu no neizmantotajām garantijām un vēlāk atgūtajiem līdzekļiem gadījumos, kad nāksies izmantot šādu aizdevumu garantijas.

Turklāt Apvienotā Karaliste ir piekritusi pildīt visas vēl nenokārtotās saistības attiecībā uz ES trasta fondiem un Bēgļu atbalsta mehānismu Turcijā. Apvienotā Karaliste arī turpmāk būs Eiropas Attīstības fonda dalībniece un turpinās nodrošināt maksājumus, kas nepieciešami visu pašreizējā 11. EAF un iepriekšējo EAF saistību izpildei.

Kapitālu, ko Apvienotā Karaliste ir iemaksājusi Eiropas Centrālajā bankā, atlīdzinās Anglijas Bankai, un Apvienotā Karaliste vairs nebūs ECB dalībniece. Kapitālu, ko Apvienotā Karaliste ir iemaksājusi Eiropas Investīciju bankā, atlīdzinās, veicot divpadsmit gada maksājumus, un to aizstās ar pieprasāmu (papildu) garantiju. Apvienotā Karaliste nodrošinās garantiju attiecībā uz vēl nenokārtoto EIB operāciju kopumu no izstāšanās dienas līdz šo operāciju galīgajai amortizācijai.

Apvienotajai Karalistei saglabāsies arī EIB privilēģijas un imunitāte (Līguma 5. un 7. protokols) attiecībā uz izstāšanās dienā pastāvējušo operāciju kopumu.

Ko tas nozīmē attiecībā uz ES projektiem un programmām?

Visi ES projekti un programmas saskaņā ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu (2014–2020) saņems finansējumu, kā paredzēts. Tas nodrošina noteiktību visiem ES programmu labumguvējiem, tostarp atbalsta saņēmējiem Apvienotajā Karalistē, kuri turpinās gūt labumu no ES programmām līdz to slēgšanai, bet ne no tiem finanšu instrumentiem, kas tiks apstiprināti pēc izstāšanās.

Kā aprēķinās Apvienotās Karalistes daļu?

Apvienotā Karaliste veiks iemaksas 2019. un 2020. gada ES budžetā, un tās procentuālā daļa tiks aprēķināta tāpat kā tad, ja tā būtu palikusi dalībvalsts. Saistībām pēc 2020. gada šī daļa tiks noteikta kā attiecība starp pašu resursiem, ko Apvienotā Karaliste nodrošinājusi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, un visu dalībvalstu (tostarp Apvienotās Karalistes) nodrošinātajiem pašu resursiem tajā pašā laikposmā. Tas nozīmē, ka Apvienotās Karalistes daļā ir iekļauta Apvienotās Karalistes atlaide.

Kāda daļa Apvienotajai Karalistei pienākas no ES mantas (tādiem aktīviem kā ēkas un nauda)?

ES aktīvi pieder Eiropas Savienībai, jo Eiropas Savienība ir juridiska persona, un nevienai dalībvalstij nav tiesību uz ES aktīviem. Tomēr Apvienotās Karalistes daļu ES saistībās samazinās par attiecīgu aktīvu summu, jo nav vajadzības finansēt saistības, kuras sedz aktīvi, līdz ar to Apvienotajai Karalistei tās nebūs jāfinansē.

Cik ilgi Apvienotajai Karalistei būs jāmaksā?

Apvienotā Karaliste maksās, līdz būs apmaksāta pēdējā ilgtermiņa saistība. Maksājumi Apvienotajai Karalistei nebūs jāveic agrāk kā tad, ja tā būtu palikusi ES dalībvalsts.

Vai Apvienotajai Karalistei būs jāmaksā par saistībām, ko rada ES civildienesta pensijas?

Apvienotā Karaliste maksās savu daļu, finansējot pensijas un citus darbinieku pabalstus, kas būs uzkrājušies līdz 2020. gada beigām. Šie maksājumi būs jāveic noteiktajā termiņā tāpat kā pārējām dalībvalstīm.

Kādas finansiālās sekas radītu pārejas perioda pagarināšana?

Saistībā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu, ko piemēros no 2021. gada, iespējamajā pārejas perioda pagarinājumā pret Apvienoto Karalisti izturēsies kā pret trešo valsti. Tomēr, pagarinot pārejas periodu, Apvienotajai Karalistei būs jāveic finanšu iemaksa ES budžetā. Par to lems Apvienotā komiteja, ko izveidos izstāšanās līguma pārvaldības nolūkos. Tas atspoguļo faktu, ka pārejas perioda pagarināšana nozīmē, ka Apvienotā Karaliste turpina pilnībā piedalīties vienotajā tirgū ar visām tā priekšrocībām.

VI. Kas izstāšanās līgumā tika nolemts par tā pārvaldību?

Izstāšanās līgumā paredzētā institucionālā kārtība nodrošina līguma efektīvu pārvaldību, īstenošanu un izpildi, kā arī piemērotus domstarpību izšķiršanas mehānismus.

ES un Apvienotā Karaliste ir vienojušās par to, ka izstāšanās līgums prevalē un visā pilnībā ir tieši piemērojams saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Savienības tiesībās un ka Eiropas Savienības Tiesa ir galīgā strīdu izšķiršanas instance jautājumos, kas saistīti ar ES tiesībām vai Savienības tiesību jēdzieniem. Tas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu konsekventu Savienības tiesību piemērošanu.

Būtiskas izstāšanās līguma daļas ir balstītas uz Savienības tiesībām, lai nodrošinātu sakārtotu izstāšanos. Tāpēc ir jo svarīgāk, lai pastāvētu tādas pašas juridiskās sekas un lai tiktu piemērotas tādas pašas interpretācijas metodes un principi kā Savienības tiesībās.

Rodoties domstarpībām par izstāšanās līguma interpretāciju, vispirms notiks politiskā apspriešanās Apvienotajā komitejā. Nerodot risinājumu, ikviena Puse var nodot strīdu izskatīšanai šķīrējtiesā, kuras nolēmums ir saistošs. Gadījumos, kad domstarpības būs saistītas ar jautājumu par ES tiesībām, šķīrējtiesai būs pienākums nodot jautājumu ES Tiesai, kura pieņems saistošu nolēmumu. Turklāt katra līguma Puse var pieprasīt, lai šķīrējtiesa nodod jautājumu izskatīšanai ES Tiesā. Tādos gadījumos šķīrējtiesai jānodod jautājums ES Tiesai, izņemot gadījumu, ja domstarpības faktiski neskar ES tiesību jautājumus. Tai jāsniedz sava atzinuma iemesli, un Puses drīkst pieprasīt šā atzinuma pārskatīšanu.

Šķīrējtiesas lēmums Eiropas Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir saistošs. Ja netiek nodrošināta atbilstība, šķīrējtiesa var piespriest sodanaudu vai kavējuma naudu, ko saņem cietusī Puse.

Visbeidzot, ja atbilstība joprojām nebūs atjaunota, līgums atļauj Pusēm proporcionāli apturēt paša izstāšanās līguma piemērošanu, izņemot attiecībā uz pilsoņu tiesībām, vai citu starp Savienību un Apvienoto Karalisti noslēgto nolīgumu īstenošanu. Šādu apturēšanu var pārskatīt šķīrējtiesa.

VII. Protokols par Īriju / Ziemeļīriju

Protokolā par Īriju / Ziemeļīriju ir paredzēts juridiski pilnībā darbotiesspējīgs risinājums, kas novērš stingras robežas izveidošanos Īrijas salā, aizsargā visas salas ekonomiku un Lielās piektdienas jeb Belfāstas nolīgumu visos tā rakursos, kā arī nodrošina vienotā tirgus integritāti. To sāks piemērot pēc pārejas perioda beigām.

MUITA UN NOTEIKUMI

Vai tas nozīmē, ka Ziemeļīrija paliks ES vienotajā preču tirgū?

Ziemeļīrija arī turpmāk ievēros ierobežotu noteikumu kopumu saistībā ar ES vienoto tirgu, lai izvairītos no stingras robežas: tiesību aktus par precēm, sanitāros noteikumus par veterināro kontroli (SFS noteikumus), noteikumus par lauksaimniecisko ražošanu/tirdzniecību, PVN un akcīzes nodokļiem, ko piemēro precēm, un valsts atbalsta noteikumus.

Kā Ziemeļīrija var izstāties no ES muitas savienības un joprojām izvairīties no muitas robežas Īrijas salā?

Ziemeļīrija paliek Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa. Tādējādi tā varēs gūt labumu no turpmākiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem (BTN), ko Apvienotā Karaliste var noslēgt ar trešām valstīm, ja tas neskar protokola piemērošanu. Turpmākajos Apvienotās Karalistes BTN var paredzēt, ka preces, kas ražotas Ziemeļīrijā, var nonākt trešās valstīs ar tieši tādiem pašiem nosacījumiem kā preces, kuras ražotas citās Apvienotās Karalistes daļās.

Savienības Muitas kodekss attieksies uz visām precēm, ko ieved Ziemeļīrijā. Tas ļauj izvairīties no muitas pārbaudēm un kontrolēm Īrijas salā.

Attiecībā uz muitas nodokļiem jānorāda, ka ES muitas nodokļi tiks piemēroti precēm, ko ieved Ziemeļīrijā, ja šīs preces var nonākt ES vienotajā tirgū. Tomēr muitas nodokļi nebūs jāmaksā, ja preces, ko ieved Ziemeļīrijā no pārējās Apvienotās Karalistes, nebūs pakļautas riskam nonākt ES vienotajā tirgū.

Tas attiecas uz visām precēm, kas nav pakļautas turpmākai pārstrādei un kas atbilst kritērijiem, kurus Apvienotā komiteja noteiks, lai noteiktu šīs preces tālākas pārvietošanas risku, ņemot vērā īpašos apstākļus Ziemeļīrijā. Precēm no trešām valstīm, kuras neuzskata par tādām, kas pakļautas šim riskam, Ziemeļīrijā piemērojamie muitas nodokļi būs tādi paši kā citās Apvienotās Karalistes daļās.

Līdz pārejas perioda beigām Apvienotā komiteja noteiks iepriekš minēto riska novērtējumu kritērijus un var grozīt šos kritērijus to piemērošanas laikā. Šādos kritērijos ņem vērā tādus jautājumus kā preču galamērķis un vērtība vai kontrabandas risks.

Apvienotā Karaliste var atmaksāt nodokļus, kas iekasēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ja Apvienotās Karalistes nodoklis ir mazāks, ievērojot ES valsts atbalsta noteikumus.

Nodokļi netiks maksāti virknē īpašu gadījumu, piemēram, saistībā ar personīgā īpašuma pārvietošanu, mazvērtīgiem sūtījumiem vai sūtījumiem, ko viena persona nosūta citai.

Vai tas aizsargā ES vienoto tirgu?

Vajadzīgās pārbaudes un kontroles tiks veiktas precēm, ko ieved Ziemeļīrijā no pārējās Apvienotās Karalistes, tostarp, piemēram, robežkontroles punktos, lai nodrošinātu, ka tiek veiktas vajadzīgās sanitārās un fitosanitārās (“SFS”) kontroles.

Apvienotās Karalistes iestādes īstenos un piemēros Savienības tiesību aktu noteikumus, kas saskaņā ar protokolu ir piemērojami Apvienotajā Karalistē attiecībā uz Ziemeļīriju. Tāpēc Apvienotās Karalistes iestādes visas pārbaudes veiks ar ES atbilstošiem uzraudzības un izpildes mehānismiem.

Vai Ziemeļīrija varēs gūt labumu no turpmākiem Apvienotās Karalistes brīvās tirdzniecības nolīgumiem?

Ziemeļīrija paliks Apvienotās Karalistes muitas teritorijas daļa. Protokols par Īriju / Ziemeļīriju neliedz Apvienotajai Karalistei noteikt, ka uz Ziemeļīriju attiecas kāda tās iespējamā turpmākā brīvās tirdzniecības nolīguma teritoriālā piemērošana, ja vien šis nolīgums neskar protokola piemērošanu.

Tas nozīmē, ka Ziemeļīrija arī turpmāk varēs gūt labumu no Apvienotās Karalistes brīvās tirdzniecības nolīgumiem, piemēram, pakalpojumu un ieguldījumu jomā, kā arī tās preces varēs nonākt trešo valstu tirgos. Ziemeļīrija varēs gūt labumu no tādu preču importa, kuras nav pakļautas riskam nonākt ES vienotajā tirgū vai nu kā šīs preces, vai pēc to komerciālas pārstrādes.

Kas notiks ar PVN?

Lai izvairītos no stingras robežas Īrijas salā, vienlaikus aizsargājot vienotā tirgus integritāti, Ziemeļīrijā turpinās piemērot ES noteikumus par PVN precēm.

Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvalde (HMRC) joprojām būs atbildīga par PVN tiesību aktu piemērošanu, tostarp par PVN iekasēšanu un PVN likmju noteikšanu. Apvienotā Karaliste saglabās ieņēmumus no šā nodokļa. Turklāt atbrīvojumus no PVN un samazinātas likmes, ko piemēro Īrijā, var piemērot arī Ziemeļīrijā.

Kas ir piekrišanas mehānisms?

ES un Apvienotā Karaliste ir vienojušās izveidot jaunu “piekrišanas” mehānismu, kas Ziemeļīrijas asamblejai ļaus noteikt to, vai ilgtermiņā turpināt attiecīgo ES tiesību aktu piemērošanu Ziemeļīrijā, pamatojoties uz intensīvu viedokļu apmaiņu starp Īriju un Apvienoto Karalisti. Komisija šajā jautājumā ir pastāvīgi un cieši konsultējusies ar Īrijas valdību.

Šis piekrišanas mehānisms attiecas uz tādiem būtiskiem jautājumiem kā regulējuma saskaņošana attiecībā uz precēm un muitu, vienotais elektroenerģijas tirgus, PVN un valsts atbalsts.

Praksē tas nozīmē, ka četrus gadus pēc pārejas perioda beigām asambleja ar vienkāršu balsu vairākumu var piekrist attiecīgo Savienības tiesību aktu turpmākai piemērošanai vai balsot par šīs piemērošanas pārtraukšanu, un tādā gadījumā Apvienotā Karaliste par to paziņo ES. Šādā gadījumā protokolu vairs nepiemēros pēc diviem gadiem.

Pēc tam reizi četros gados asambleja var balsot par attiecīgo Savienības tiesību aktu turpmāku piemērošanu. Ja asamblejas balsojumā tiek panākts starpkopienu atbalsts attiecīgo Savienības tiesību aktu turpmākai piemērošanai, nākamais balsojums var notikt tikai pēc 8 gadiem.

Kā nolīgums par turpmākajām attiecībām ir saistīts ar protokolu?

Atšķirībā no iepriekšējās situācijas protokols, par kuru vienošanās tika panākta 2019. gada oktobrī un kurš tagad ir daļa no izstāšanās līguma, nav galējā noregulējuma risinājums (backstop). Tas ir iecerēts kā stabils un ilgstošs risinājums. Tādēļ ir sagaidāms, ka protokolu piemēros kopā ar jebkuru nolīgumu par turpmākajām attiecībām.

Tomēr ir skaidrs, ka ES un Apvienotās Karalistes turpmāko tirdzniecības attiecību noteikumi (ņemot vērā kopīgo mērķi, ka starp ES un Apvienoto Karalisti nebūtu jābūt muitas nodokļiem un kvotām) zināmā mērā ietekmēs protokola praktisko piemērošanu.

VIII. Kāda ir vienošanās par suverēnajām bāzu teritorijām Kiprā?

Kā minēts 2018. gada 19. jūnija kopīgajā paziņojumā, gan Savienība, gan Apvienotā Karaliste apņemas noteikt atbilstošu kārtību attiecībā uz suverēnajām bāzu teritorijām, “jo īpaši ar mērķi arī pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības aizsargāt suverēnajās bāzu teritorijās (SBT) dzīvojošo un strādājošo Kipras iedzīvotāju intereses, pilnībā ievērojot Izveides līgumā noteiktās tiesības un pienākumus.”

Šajā izstāšanās līguma protokolā ES un Apvienotā Karaliste ir vienojušās par noteikumiem, kas ļaus sasniegt minēto mērķi.

Protokola mērķis ir arī nodrošināt, lai jomās, kas paredzētas Kipras Pievienošanās akta 3. protokolā, suverēnajās bāzu teritorijās bez jebkāda pārrāvuma vai tiesību zuduma tiktu turpināts piemērot Savienības tiesības, jo īpaši attiecībā uz tiem aptuveni 11 000 Kipras civiliedzīvotāju, kas dzīvo un strādā SBT. Tas attiecas uz tādām politikas jomām kā nodokļi, preces, lauksaimniecība, zivsaimniecība un veterinārie un fitosanitārie noteikumi.

Protokols uzliek Kipras Republikai atbildību par Eiropas Savienības tiesību aktu īstenošanu un izpildi vairumā aptverto jomu, izņemot drošības un militāros jautājumus.

Šā protokola piemērošanas pārraudzībai tiek izveidota arī specializēta komiteja.

IX. Kāda ir vienošanās par Gibraltāru?

Eiropadomes 2017. gada 29. aprīļa nostādnēs bija teikts, ka “Gibraltāra teritorijai nevarēs piemērot nekādu ES un Apvienotās Karalistes nolīgumu, ja nebūs vienošanās starp Spānijas Karalisti un Apvienoto Karalisti.”

Divpusējās sarunas starp Spāniju un Apvienoto Karalisti tagad ir noslēgušās. Izstāšanās līgumam ir pievienots protokols par šo divpusēji noteikto kārtību.

Šo protokolu papildina divpusēji saprašanās memorandi, kas noslēgti starp Spāniju un Apvienoto Karalisti attiecībā uz Gibraltāru. Tas attiecas uz divpusēju sadarbību pilsoņu tiesību, tabakas un citu produktu, vides, policijas un muitas jomā, kā arī divpusēju nolīgumu par nodokļiem un finansiālo interešu aizsardzību.

Pilsoņu tiesību jomā protokols nosaka pamatu administratīvajai sadarbībai starp kompetentajām iestādēm par izstāšanās īstenošanu attiecībā uz cilvēkiem, kas dzīvo Gibraltāra teritorijā, un jo īpaši pārrobežu darbiniekiem.

Gaisa transporta tiesību aktu jomā tas paredz iespēju Gibraltārā pārejas periodā piemērot ES tiesību aktus, kas tur iepriekš nebija piemērojami, ja starp Spāniju un Apvienoto Karalisti tiktu noslēgts nolīgums par Gibraltāra lidostas izmantošanu.

Attiecībā uz fiskālajiem jautājumiem un finansiālo interešu aizsardzību protokols nosaka pamatu administratīvajai sadarbībai starp kompetentajām iestādēm nolūkā panākt pilnīgu pārredzamību nodokļu lietās un apkarot krāpšanu, kontrabandu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Apvienotā Karaliste arī apņemas Gibraltārā nodrošināt starptautisko standartu ievērošanu šajā jomā. Tabakas jomā Apvienotā Karaliste apņemas attiecībā uz Gibraltāru ratificēt konkrētas konvencijas un līdz 2020. gada 30. jūnijam ieviest izsekojamības un drošības pasākumu sistēmu cigaretēm. Attiecībā uz alkoholu un benzīnu Apvienotā Karaliste apņemas nodrošināt, lai Gibraltārā būtu spēkā nodokļu sistēma, kuras mērķis ir novērst krāpšanu.

Attiecībā uz vides aizsardzību, zivsaimniecību un sadarbību policijas un muitas lietās protokolā ir noteikts kompetento iestāžu administratīvās sadarbības pamats.

Šā protokola piemērošanas pārraudzībai tiks izveidota arī specializēta komiteja.

Kas atrodams politiskajā deklarācijā?

Politiskā deklarācija ir pievienota izstāšanās līgumam un nosaka satvaru turpmākajām attiecībām starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti.

Tā nosaka parametrus vērienīgai, plašai, dziļai un elastīgai partnerībai tirdzniecības un ekonomiskajā sadarbībā, kuras centrā būs visaptverošs un līdzsvarots brīvās tirdzniecības nolīgums, tiesībaizsardzībā un krimināltiesībās, ārpolitikā, drošībā, aizsardzībā un plašākās sadarbības jomās.

Deklarācijā arī norādīts, ka aizsargpasākumiem attiecībā uz vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem būtu jānodrošina, ka turpmāko attiecību pamatā ir atklāta un godīga konkurence.

Šo saistību konkrētais saturs atbildīs turpmāko attiecību vērienam, ņemot vērā ekonomikas savienotību un Apvienotās Karalistes ģeogrāfiski tuvo atrašanos. Aizsargpasākumi nepieciešami, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kas atbilst kopējiem augstajiem standartiem, kuri pārejas perioda beigās tiek piemēroti valsts atbalsta, konkurences, sociālo un nodarbinātības standartu, vides, klimata pārmaiņu un attiecīgo nodokļu jomā, lai novērstu negodīgas konkurences priekšrocības ES vai Apvienotajai Karalistei.

Būs vajadzīgi atbilstīgi mehānismi gan noteikumu izpildei vietējā līmenī, gan domstarpību izšķiršanai starp ES un Apvienoto Karalisti.