Tiek radīti ieraksti atbilstoši birkai Latvija
Pirmdien, 6. martā, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis dosies uz ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmi, kurā dalībvalstis diskutēs par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) prioritātēm lauksaimniecības attīstībai pēc 2020. gada, informē ZM.
Satversmes tiesa (ST) otrdien pirmo reizi vērsās ar jautājumu Eiropas Savienības (ES) Tiesā un līdz ar to apturēja tiesvedību lietā par normu, kas atceļ iespēju mantot lauksaimnieku priekšlaicīgās pensijas kapitālu.
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) atgādina lauksaimniekiem, ka mēslošanas līdzekļu izkliede agri pavasarī uz vēl sasalušas augsnes nav ne agronomiski, ne ekonomiski pamatota.
Vienotais platību maksājums kopā ar zaļināšanas atbalstu 2017. gadā būs orientējoši 112 eiro par hektāru, bet gados jaunie lauksaimnieki par hektāru varētu saņemt 154 eiro, prognozē Lauku atbalsta dienesta (LAD) direktores vietnieks Indulis Āboliņš. Precīzs atbalsta apmērs būs atkarīgs no tā, cik daudz hektāru platību maksājumiem tiks pieteikts. Katru gadu pieteikto hektāru skaits palielinās.
Kur zemi kopj, tur pērk
Sals šā gada sākumā varētu būt kaitējis graudaugu sējumiem Vidzemē, savukārt citos Latvijas reģionos sals nav nodarījis acīmredzamu postu graudaugu sējumiem, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.
Četru gadu laikā, kopš startējusi valsts finansētā zemes kreditēšanas programma, zemnieki iegādājušies lauksaimniecības zemi par kopumā 54,5 miljoniem no programmā pieejamajiem 70 miljoniem eiro.
Pusotra gada laikā, kopš darbību sāka Latvijas Zemes fonds, valsts no lauku zemes īpašniekiem atpirkusi 2038 hektārus zemes jeb 112 īpašumus par kopumā 4,6 miljoniem eiro, informēja fonda pārstāve Sandra Eglīte.
Lai arī ir pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsts lauksaimniecības tehnikas iegādei, zemnieki vairāk pērk lietotu tehniku.
Zemes iegādes programmai piešķirs papildu 15 miljonus eiro, paredz otrdien valdībā atbalstītie noteikumu grozījumi.
Graudkopjiem šonedēļ izdevās no valdības saņemt 6 miljonus eiro. Zemkopības ministrija apgalvo, ka tā nav papildus nauda, bet nauda no nākamā gada budžeta. Šī nauda gan vēl nav ne nopelnīta, ne pat par nākamā gada budžetu ir nobalsojusi Saeima. Lai arī zemnieki bieži nākuši pie valdības naudas prasīšanu pamatojot te ar sausumu, te ar lietu, te ar sliktu starptautisko situāciju, lauksaimniecības nozare gadiem bijusi nesakārtota. Ne bez pašu zemnieku iesaistīšanās graudu nozarē darbojušies PVN krāpnieki, kas zaguši naudu no valsts budžeta. Kā mums šonedēļa kļuvis zināms: pēc tam, kad šovasar Finanšu ministrija graudiem ieviesa reverso PVN, krāpnieki lauksaimniecības nozari nav pametuši un šobrīd pievērsušies nodokļu izkrāpšanai izmantojot zirņus, pupas un minerālmēslus, vēsta TV3 raidījums «Nekā Personīga».
Latvijā ziemāju sējumi kopumā šoruden ir attīstījušies sliktāk nekā pērn, līdz ar to uz augstu ražu nākamgad nevar cerēt, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.
Lai samazinātu finanšu grūtības, kuras skārušas graudkopjus, Zemkopības ministrija (ZM) rosinājusi jau šogad piešķirt valsts atbalstu graudu ražošanas saimniecībām, pārdalot finansējumu sešu miljonu eiro apmērā no 2017. gadam paredzētajiem finanšu līdzekļiem. Paredzamais maksājuma apmērs būs ap septiņiem eiro par vienu laukaugu hektāru.
Seši miljoni eiro prasīto 30 vietā - ar šādu atbalstu var rēķināties graudkopji, ja valdība šodien apstiprinās zemnieku lūgumu pēc valstiskas palīdzības.
Baltkrievijas rūpnīcas GOMSELMASH dīleris piedāvā labības un rapša novākšanas pakalpojumu ar kombainiem PALESSE GS 12: dzinējs: Mercedes-Benz 327 ZS; hederis 7 m; un PALESSE GS 812: dzinējs: Mercedes-Benz 238 ZS; hederis 5 m. Iespējama norēķināšanās ar labību vai rapsi.
Pārdodam ar atpakaļpirkumu graudaugu un rapša kombainus:
TOP 100 lauksaimniecības uzņēmumu kopējā peļņas bilance (no kopējās peļņas atņemot kopējos zaudējumus) pērn bijusi 30,4 miljoni eiro, kas ir 45% pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gada rezultātu (20,9 miljoni eiro).
Latvijā graudu audzētājiem šogad zaudējumu segšanai būs pieejami seši miljoni eiro, šodien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu septembrī veiktā graudaugu ražas prognoze liecina, ka kopējais graudu iekūlums šajā sezonā tomēr ir par 4,78% mazāks par iepriekš prognozētajiem 2,629 miljoniem tonnu un būs 2,509 miljonu tonnu apjomā.
Vairāk nekā četru gadu laikā kopš zemes kreditēšanas programmas sākuma zemnieki iegādājušies 24 000 hektāru lauksaimniecības zemes par kopumā 51 miljonu eiro no programmā pieejamajiem 55 miljoniem eiro.
Šogad ievāktās graudu ražas apmēri būs mazāki un kvalitāte zemāka, intervijā aģentūrai BNS teica "Rīgas dzirnavnieks" valdes loceklis Žilvins Pakeltis (Žilvinas Pakeltis).
Āfrikas un arābu valstis ir lielākais Latvijas graudu eksporta galamērķis, tomēr pasaulē lielākā graudu importētāja - Ēģiptes - tirgu līdz šim nav izdevies iekarot. Jauni ierosinājumi attiecībā uz importējamo graudu kvalitātes normām draud satricināt pasaules labības tirgu, tajā pašā laikā radot izdevību Latvijas uzņēmumiem.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina - graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba - 2629,4 miljoni tonnu.
Pēdējo nedēļu lietavas smagi ietekmējušas zemniekus - daudzviet izaudzētā raža slīkst ūdenī un apgrūtināta tās novākšana. Latgalē "LA" ceturtdien pārliecinājās, ka daļa lauku ir kritiskā stāvoklī - labība ir dubļos, bieži vien sējumus klāj ūdens, labība sakritusi veldrē. Piemēram, saimniecībā z/s "Kotiņi" vēl nenovākti 60 ha zirņu, kas jau sāk izbirt, un redzams, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai tos varētu nokult. Ilgstošo nokrišņu dēļ graudu kvalitāte ir nopietni pasliktinājusies, un tagad atsevišķās vietās graudi jau sākuši dīgt vārpās. Mitrā laika dēļ pieaugušas arī kaltēšanas izmaksas - iepriekšējā gadā graudiem mitruma procents bija ap 14, taču šogad tas ir dubultojies.
Dažas saimniecības vēl nav sākušas kult, ar katru stundu pasliktinās graudu kvalitāte
Latvijā pieaug reģistrēto augu aizsardzības līdzekļu (AAL) skaits un to izmantojums. Latvijas Republikas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļauti 367 AAL, no tiem 335 ķīmiskie, dzīvos organismus satur 29 AAL, mikroorganismus - 3. Pēdējo trīs gadu laikā gala lietotājiem realizēto līdzekļu apjoms pieaudzis līdz 4010 tonnām. Salīdzinājumam - 2013. gadā realizētas 3355 t, 2014. gadā - 3819 t.
Ilgstošās lietavas ietekmē graudu kvalitāti, ceturtdien LTV raidījumā "Rīta Panorāma" teica biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Ieilgušo lietavu dēļ graudu kulšana visā Latvijā patlaban ir teju apstājusies. Atsevišķos laukos Latgales pusē kulšana pat vēl nav sākusies, savukārt uz laukiem slīkstošās tehnikas un pastiprinātās graudu kaltēšanas dēļ uz katru graudu tonnu nāk klāt vismaz 25 eiro papildizmaksas, atzina aptaujātie graudkopības kooperatīvu vadītāji.
Lopbarības graudu tirgus šogad Latvijā piena krīzes dēļ turpinās sarukt, prognozēja kompānijas valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.
Pārtikas kviešu cena šogad jūnijā Latvijā bija par 20% zemāka nekā pērn attiecīgajā mēnesī, kā arī par 27% zemāka nekā pēdējo piecu gadu vidējā pārtikas kviešu cena Latvijā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.
Lietavas Latvijā kavē graudaugu ražas novākšanu un, ilgstošam lietum turpinoties, varētu ciest graudu kvalitāte, pastāstīja aptaujātie lauksaimnieku pārstāvji.
Graudu pārstrādes uzņēmums "Rīgas dzirnavnieks" šonedēļ pieņēmis pirmās ziemas kviešu ražas, informēja "Rīgas dzirnavnieka" valdes loceklis Žilvinas Pakeltis.
Graudaugiem laika apstākļi pagaidām ir labvēlīgi, taču spēcīgo lietavu un vēja dēļ tie vietām sagāzti stiprā veldrē, kas varētu palēnināt ražas novākšanu, pastāstīja aptaujātie graudkopji.
Trešdien Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā deputāti kopā ar atbildīgajām iestādēm vētīja Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Latvijas zeme Latvijas pilsoņiem". Institūciju un organizāciju pārstāvji bija vienisprātis, ka liegumu ārzemniekiem iegādāties Latvijas zemi ieviest nebūtu korekti.
Vasarāju raža šogad solās būt vidēja un pat zema, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopju veiktā oficiālā prognoze, LA.lv pavēstīja LLKC pārstāve Ilze Rūtenberga.
Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka noslēgusies pieteikšanās platību maksājumiem, informē LAD.
Lauksaimnieki joprojām ļoti aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, informē Zemkopības ministrija.
Graudaugu sējumi Latvijā karsto laika apstākļu dēļ šobrīd cieš no sausuma un attīstās pārāk strauji, tādēļ šogad uz graudu rekordražām Latvijā nav ko cerēt, aģentūrai BNS sacīja aptaujātie lauksaimnieki.
Jau divas reizes pēdējā mirklī Eiropas Komisija (EK) ir atcēlusi balsojumu par glifosātu saturošā augu aizsardzības līdzekļa jeb tautā sauktā raundapa tirdzniecības licences pagarināšanu. Glifosāta ražotājiem jāiesniedz Eiropas Komisijai pētījumi, ka šis herbicīds ir pilnīgi drošs veselībai.
Otrdien, 31. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības) piemērošanu un ieviest to arī graudaugu nozarē attiecībā uz noteikto neapstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu un sēklu, piegādēm.
Eiropas Komisija (EK) oficiāli pieprasījusi, lai Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva un Slovākija grozītu tiesību aktus par lauksaimniecības zemes iegādi, pamatojoties uz to, ka tajos pārkāpts princips par kapitāla brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību, pretējā gadījumā EK var pieņemt lēmumu vērsties pret šīm dalībvalstīm Eiropas Savienības (ES) Tiesā.
Vidzemē un Latgalē ziemāju ražas šogad būs viduvējas, savukārt Kurzemē un Zemgalē tās varētu saglabāties 2015.gada līmenī, liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) pirmās ražas prognozes.
Līdz 23. maijam, kad platību maksājumiem varēja pieteikties bez kavējuma sankcijas, Lauku atbalsta dienests (LAD) saņēmis 59,6 tūkstošus elektronisko iesniegumu platību maksājumiem un 200 iesniegumus papīra formā, informē LAD.
Lauku atbalsta dienests (LAD) līdz 1.jūnijam pieņems iesniegumus marķētas dīzeļdegvielas piešķiršanai, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem 2016./2017.saimnieciskajam gadam, informē LAD.