Latvijā daudzviet labības lauki slīkst ūdenī

Pēdējo nedēļu lietavas smagi ietekmējušas zemniekus - daudzviet izaudzētā raža slīkst ūdenī un apgrūtināta tās novākšana. Latgalē "LA" ceturtdien pārliecinājās, ka daļa lauku ir kritiskā stāvoklī - labība ir dubļos, bieži vien sējumus klāj ūdens, labība sakritusi veldrē. Piemēram, saimniecībā z/s "Kotiņi" vēl nenovākti 60 ha zirņu, kas jau sāk izbirt, un redzams, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai tos varētu nokult. Ilgstošo nokrišņu dēļ graudu kvalitāte ir nopietni pasliktinājusies, un tagad atsevišķās vietās graudi jau sākuši dīgt vārpās. Mitrā laika dēļ pieaugušas arī kaltēšanas izmaksas - iepriekšējā gadā graudiem mitruma procents bija ap 14, taču šogad tas ir dubultojies.

"Ar katru stundu pasliktinās graudu kvalitāte - notiek neizbēgams dīgšanas process, samazinās kvalitāte, tālab būs ļoti daudz lopbarības graudu, savukārt samaksa par ražu būs niecīga. Tāpat Latvijā paliks platības, kas netiks novāktas, jo jau šobrīd ir saimniecības, kurās ir pārmitras augsnes un tehnika nevar iebraukt. Ceram, ka šādas platības nepalielināsies! Šobrīd (piektdien. - Red.) tiek solītas 5 - 6 saulainas dienas, un tas ir laiks, kad mums, lauksaimniekiem, ir jānokuļ visa raža un jāsāk darbs pie ziemāju sējas. Lai mēs turpmāk būtu gatavi šādiem laikapstākļiem, mums ir nepieciešamas papildu pirmapstrādes jaudas. Kooperatīvi šajā jautājumā ir paveikuši ļoti daudz, tomēr esošo jaudu ir par maz," piektdien "LA" teica Zemnieku saeimas priekšsēdētājs un z/s "Lazdiņi" saimnieks Juris Lazdiņš. Jārēķinās, ka graudkopju saņemtā maksa par ražu būs niecīga, un tas savukārt nozīmē, ka būs jāpārskata investīcijas. Visticamāk, cietīs arī nākamā gada raža, jo zemnieki nevarēs atļauties lietot plānotos agropasākumus.

Dažviet nav sākuši kult

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis un z/s "Laši" saimnieks Artūrs Akmens no Jēkabpils novada stāsta, ka šobrīd saimniecībā ziemāji nokulti aptuveni 80%, savukārt vasarāji vēl gaida. Tiekot ķerts katrs mirklis, kad nelīst un var doties uz lauka strādāt. Gads nav no spožākajiem, un līdzīga situācija ir pārējā reģionā, pauda zemnieks. Arī biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis un z/s "Lojas" saimnieks Mareks Bērziņš no Mazsalacas novada stāsta, ka šobrīd saimniecībā ar kāpurķēžu tehnikas palīdzību nokulti aptuveni 50% labības, tomēr zaudējumi ir lieli. Zemnieks paredz, ka pavasarī būs problēmas ar vasarāju sēklām, jo laika apstākļi ir būtiski samazinājuši sēklas materiāla kvalitāti un dīgtspēju. Kopumā šogad situācija ir dramatiska. Visā Igaunijas pierobežā, Ziemeļvidzemē, jau vairākas nedēļas ir stipras lietavas, atsevišķos rajonos nokrišņu daudzums sasniedzis pat 
95 l/m2 diennaktī. Ir saimniecības, kuras nav pat sākušas kult, jo gaidīja kaltēšanai ekonomiski pamatotu graudu mitruma līmeni. Dažviet, kur meliorācija nav sakārtota, lauki izskatās pārpurvojušies, pat ar rokām graudus būtu grūti novākt, jo zābaki iegrimtu dubļos, nerunājot nemaz par tehniku. "Citus gadus šajā laikā caurām naktīm tika sēts ziemas rapsis, taču šogad reģionā nekas tāds vēl nav sākts darīt. Saimniecībām, kas piesaistījušas ES fondus, šis gads radīs problēmas ar kritēriju izpildi," prognozē Mareks Bērziņš.

Visus ziemājus savā saimniecībā jau nokūlis IK "Izidori" saimnieks Valdis Zujs no Rēzeknes novada. Viņš jau sācis kult vasarājus un atzīst, ka kopumā situācija ir diezgan bēdīga. Labākajā gadījumā graudi būšot lopbarības kvalitātē, jo vietām tie jau ir sākuši dīgt. Tie, kas var atļauties, gaida labāku laiku, bet tie, kas nevar, - cīnās, kā var. Saimnieks atzīmē, ka kopumā šis gads ir bijis ļoti labs skolotājs un kultivators. Pieredze no šīs sezonas lauksaimniecībā, tai skaitā graudkopībā, būšot liela. "Ja skatās tikai uz finansiālo aspektu, tad ragi ir dūņās, bet, ja skatās plašāk, tad gads ir bijis ļoti labs skolotājs. Reizēm ir jānolaižas uz zemes un jāsaskaras ar realitāti, jo pēdējos gados graudkopībai bija ļoti labi laiki," teica V. Zujs.

Augstas izmaksas

Z/s "Kotiņi" vēl nenovākti 60 ha zirņu, kas jau sāk izbirt, un redzams, ka būs jāpieliek lielas pūles, lai tos varētu nokult.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis zina stāstīt jaunāko informāciju par situāciju Latvijas laukos: "Kurzemē labība nokulta aptuveni puse, ziemas rapsis praktiski viss, bet ir daži lauki, kas vēl nokulti nav. Vēl pagājušonedēļ graudiem bija pārtikas kvalitāte, bet nu vairs nav. Zemgalē arī nokulta aptuveni puse, bet ir daži saimnieki, kam ir nokults jau aptuveni 80%. Šķirnei ‘Edvīns', ja vien tā nav nokulta, dažviet ir novērotas grauda dīgšanas pazīmes vārpā, kas nozīmē, ka tie ir lopbarības graudi, kā arī tie tik labi vairs nenožūst, lai varētu nokult. Ja lietavas turpināsies, tad būs lielas problēmas. Savukārt Vidzemes-Latgales reģionā ziemāji nokulti mazāk par pusi, vasarāji praktiski nav sākti kult, kas ir sējumu lielākā daļa. Kopumā vidēji ir nokulti ne vairāk kā 30% no sējumiem. Visticamāk, ka nedēļas beigās varētu kulšanu turpināt, bet ir lauki, kur kombaini neuzbrauks pārmitrās augsnes dēļ." Pieredzējušais agronoms redz vairākas problēmas, kas ietekmē un ietekmēs saimniekus. Pirmkārt, šobrīd tiek nokulti tikai lopbarības kvalitātes graudi. Otrkārt, kaltēšanas izmaksas ir no 2,85 - 4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20 - 22% mitrumu, veido aptuveni 25 eiro/t, ja raža ir aptuveni 6 t ha, tad kopējie zaudējumi no ha ir aptuveni 150 eiro. Treškārt, kombainiem papildu degvielas patēriņš, kuļot pārmērīgi slapjajos laukos, tikai palielinās. Oskars Balodis teic, ka lielākā problēma ir tā, ka ziemas rapsis, ko parasti sēj pēc kviešiem, ir iesēts ļoti maz. Zemgalē dažas saimniecības iesējušas aptuveni 50% no plānotā, bet daļa saimniecību sēju vēl nav sākušas. Kurzeme un Latgale arī ziemas rapsi sēt īsti nav sākušas. Lai rapsis labi pārziemotu, Zemgalē var sēt līdz 25. augustam, savukārt Latgales novadā sēt vēlāk par 2. augustu nozīmē uzņemties risku tā pārziemošanai.

Labā ziņa esot tā, ka tie rapša lauki, kas tika apsēti laikus, ir ļoti labi sadīguši, jo mitrums bija pietiekams. Oskars Balodis uzsver - šobrīd, iestājoties labākiem laikapstākļiem, ir jānovāc sēklas lauki, jo, lietavām turpinoties, graudiem var pasliktināties dīgtspēja.

Jāatgādina, ka pagājušajā gadā Latvijā tika novākta rekordraža - pavisam nokulti trīs miljoni tonnu graudu, kas ir par 35,7% vairāk nekā gadu iepriekš.

Avots: www.la.lv