Ziemāju graudaugu kultūru sējumu stāvoklis joprojām ir sarežģīts un maz ticams, ka tas mainīsies līdz pat pavasarim, informēja Ukrainas Agrometeoroloģijas  nodaļas vadītāja T. Adamenko.

Amerikāņu aģentūra AgResource prognozē, ka 2012. gadā kviešu raža pasaulē būs 682,6 milj. tonnas, gandrīz tik pat liela kā šogad- 683,3 milj. t.

LIFFE/MATIF. Otrdien kviešu cena Eiropas biržās paaugstinājās spekulatīvu iemeslu dēļ, lai gan kopējā situācija kviešu tirgū ir sarežģīta. Joprojām saglabājas makroekonomisko faktoru nenoteiktība. Kviešu cenu ietekmē arī Melnās jūras piekrastes valstu kviešu zemā cena. Francija turpina zaudēt savas pozīcijas pat tai ierastajos tirgos.

Vācijas analītikas kompānijas Oil World eksperti savā pēdējā atskaitē par sojas ražu Brazīlijā paaugstinājuši 2011/12 MG prognozi vēl par 1 milj. t līdz 74,3 milj. t, tas tomēr ir mazāk nekā pagājušā gada raža (75,1 milj. t). Prognoze tika paaugstināta pateicoties ražības rādītāju pieaugumam galvenajos sojas audzēšanas apgabalos. Pie tam, Brazīlijas valdība prognozē, ka sojas raža Brazīlijā sasniegs pat 75,5 milj. t.

Tuvākajos mēnešos graudu cena pasaulē var nepaaugstināties, uzskata FAO. Kā negatīvs faktors būs rekordliela graudu raža vairākās valstīs, līdz ar to graudu imortētājiem būs plašāka izvēle un pieaugs konkurence. Būtisks ražas pieaugums pasaulē ir kā atbilde uz augstajām graudu cenām. Graudu cena janvārī sasniedza maksimālo atzīmi 30 pēdējo mēnešu laikā, tas veicināja sējumu platību pieaugumu.

2011/2012 sezonā kviešu raža Serbijā palielinājusies par 27%, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzot 2 milj. tonnas. Labvēlīgie laika apstākļi pozitīvi ietekmējuši graudu kvalitāti un arī ražība ir pieaugusi līdz pat 4,2 t/ha.

Zemnieku saimniecības vienmēr ir bijušas pakļautas dažādiem riskiem, kas tās piespiež cīnīties par savu pastāvēšanu. Lai arī zemnieki aktīvi izmanto iespēju savu īpašumu apdrošināt, kas daudzos gadījumos ir ļāvis izvairīties no iespaidīgiem izdevumiem vai pat biznesa zaudēšanas, pieredze liecina, ka zemnieku saimniecībām nav iespējams efektīvi piemērot standarta īpašuma apdrošināšanas nosacījumus. Tādēļ apdrošinātājs "Balta" ir uzsācis sadarbību ar Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizāciju "Zemnieku Saeima", lai sagatavotu īpašus, lauksaimnieku vajadzībām pielāgotus apdrošināšanas risinājumus.

Noslēgtā sadarbības līguma ietvaros "Zemnieku Saeimas" speciālisti konsultē "Baltas" ekspertus, lai tiktu izstrādāti jauni apdrošināšanas produkti ar vairākiem būtiskiem uzlabojumiem, kas ļautu efektīvāk pasargātu zemniekus no riskiem, ko rada dabas stihijas un dažādi tehniski negadījumi, - tiek paplašināts risku segums un ieviesti zemnieku saimniecību darba ciklam atbilstoši nosacījumi.

"Šajā sadarbībā mums būtiskākā ir iespēja sniegt apdrošinātājam specifisku informāciju par zemnieku vajadzībām, uz kā pamata top reāli izmantojami risinājumi, kas atvieglo mūsu biedru darbu. Pašlaik jau mums ir izstrādāti unikāli tarifi, kas sniedz ieguvumu līdz pat 15 procentiem. Turklāt, apzinoties to, cik lielus zaudējumus rada tehnikas dīkstāve, tai salūstot, jaunie apdrošināšanas nosacījumi paredz arī tādas būtiskas nianses kā tehnikas aizvietošanas iespēju. Tādējādi zemniekiem ir iespēja pilnvērtīgi pasargāt sevi no ievērojamiem zaudējumiem, kas var rasties, notiekot negadījumam viņu saimniecībās," stāsta Maira Dzelzkalēja, "Zemnieku Saeimas" priekšsēdētāja vietniece.

Jaunie apdrošināšanas risinājumi ir pielāgoti nozares darba ritmam un ņem vērā tehnikas noslodzi, piemēram, brīdī, kad kombains aktīvi strādā, apdrošināšanas maksājums ir lielāks, bet tad, kad tas gaida nākamo sezonu, maksājums tiek samazināts. Tāpat arī segumā iekļautajā saražotās produkcijas un izejvielu krājumu apdrošināšanā ir ņemts vērā, ka vienubrīd zemniekam to ir daudz, bet uz pavasari tādu var nebūt gandrīz nemaz. Tādējādi saimniecības var izvairīties no pārmaksas par apdrošināto krājumu daudzumu.

"Sadarbība ar "Zemnieku Saeimu" attīstās no gada uz gadu - arvien vairāk mēs izprotam viņu vajadzības, diskutējam, uzklausām lauksaimniekus. Mums ir svarīgi būt cilvēkam blakus arī tad, ja notiek nelaime. Ja ir apdrošināšanas polise, jūtam gandarījumu - mēs palīdzēsim, un cilvēks varēs strādāt tālāk, īstenojot savus plānus un sapņus," skaidro Aivars Vilnītis, apdrošinātāja "Balta" valdes loceklis.

Kā liecina "Baltas" pieredze, pēdējos gados bijuši nopietni apdrošināšanas gadījumi, piemēram, par kaltēm, kad atlīdzību izmaksas bijušas ļoti lielas. Jaunas, modernas būves, kas aprīkotas ar jaunu tehniku, jaunu elektroniku, - bet ugunsnelaimes notikušas arī tādās vietās. Tāpat šogad vairāki zemnieki saņēmuši kompensācijas par akmeņu radītiem kombainu bojājumiem, mašīnu zādzībām vai šķirnes mājlopu bojā eju. Nopietnākajās nelaimēs kompensācijas sasniegušas vairāk nekā 100 tūkstošu latu apmēru.

LIFFE/MATIF. Notikumus Eiropas biržās turpina ietekmēt pasaules ekonomiskā situācija un eirozonas krīze. Tiek gaidīts, ka samazināsies graudu pieprasījums. Cenu samazināšanos nedaudz piebremzēja eiro kursa kritums. Francijas eksporta kviešu FOB cena vienas dienas laikā samazinājās par 6,92- 9,01 USD/t. Tik straujš kritums šosezon vēl nebija pieredzēts. Līdz ar to Francijas kviešu cenu līmenis ir samazinājies līdz Krievijas kviešu cenai, kas uzvarēja nesan notikušajā Ēģiptes tenderī.

Austrumaustrālijā ziemāju ražas novākšana rit pilnā sparā. Pēdējās nedēļas laikā novāktas 4,97 milj. tonnas graudu, tas ir par 64% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Ķīnas nacionālais informācijas centrs prognozē, ka 2011./2012. mārketinga gadā valsts importēs 1,8 milj. tonnas rapša, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 41% vairāk. Importa pieaugums saistīts ar pārstrādes jaudu pieaugumu valstī.

Pagājušajā nedēļā Ķīna iepirka 500 tūkst. tonnas soju no ASV, lai papildinātu valsts rezerves. Tādējādi Ķīna jau ir iepirkusi 60% no plānotā importa sojas daudzuma. Rezerves fonda kopējais apjoms ir 2 milj. tonnas. Pēc speciālistu domām, ja sojas cena samazināsies, tad šajā periodā iespējams, ka Ķīna veiks vēl papildus sojas iepirkumus. Iepriekš valsts iekšējo rezervju papildināšanai Ķīna no ASV iepirka 1 milj. t kukurūzu. No vienas puses Ķīnas importa aktivitāte skaidrojama ar to, ka valstī pieaug lauksaimniecības produkcijas patēriņš, bet no otras puses- pievilcīgas cenas pasaules tirgū un bailes no tā, ka globālais ekonomiskais klimats var strauji pasliktināties.

Krievijas lauksaimnieki uz 22. novembri novākuši 97,5 milj. tonnas graudu bunkuru svarā, tā , šodien paziņoja Krievijas Lauksaimniecības ministre Jeļena Skriņņika. Šis daudzums ir pilnīgi pietiekams, lai nosegtu iekšējās vajadzības un, lai rastos nopietns eksporta potenciāls. Prognozētais graudu eksporta apjoms- 25 milj. tonnas.

LIFFE/MATIF. Janvāra kviešu cena Parīzes biržā MATIF piektdien samazinājās par 1.00 EUR/t līdz 182.00 EUR/t.

Aģentūra Strategie Grains norāda, ka problēmas, kas radušās rapša sējas laikā tādās valstīs kā Vācija, Dānija, Rumānija un Bulgārija, var izraisīt rapša sējumu platību samazināšanos par 3% līdz 11,5 milj. ha.

Gaidāms, ka Alžīrija šogad importēs rekordlielu kviešu daudzumu. Importa pieaugumu sekmēja valdības bažas par iespējamajiem nemieriem valstī.

Septembrī Lielbritānija eksportējusi 277,3 tūkst. t kviešu. Pagājušā gada septembrī kviešu eksports bija par 30% mazāks, bet attiecībā pret 2011. gada augusta mēnesi, eksporta pieaugums sasniedz 75%. Visvairāk kviešu tika eksportēts uz Holandi- 120,1 tūkst. t septembrī un 132,4 tūkst. t jūlijā un augustā. Uz Spāniju eksportētas 72,3 tūkst. t, uz Vāciju 51,3 tūkst. t. Uz Īriju septembrī eksportētas 14,4 tūkst. t, uz Portugāli- 13,5 tūkst. tonnas kviešu.

Sakarā ar ievērojamu eksporta rādītāju kritumu, ASV eksperti izteikuši prognozes par turpmākajām cenu izmaiņām.

Latvijai ir pieci sabiedrotie cīņā par taisnīgiem tiešmaksājumiem, intervijā laikrakstam "Diena" atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

LIFFE/MATIF. Atšķirībā no ASV biržām, Eiropas biržās trešdienas tirdzniecības sesija noslēdzās ar pluss zīmi. Cenu kāpumu veicināja spekulatīvie darījumi un eiro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru.

Lai arī tika gaidīts, ka ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) novembra atskaite varētu dot jaunus, pozitīvus impulsus tirgum, cerības nepiepildījās.

ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) novembra atskaites dati par kukurūzu daļēji attaisnoja treideru un ekspertu cerības, ka tiks samazinātas kukurūzas ražas un rezervju prognozes pasaulei.

Latvijā siltas ziemas gadījumā daļa ziemāju var nepārziemot, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS norādīja, ka ziemāju pārziemošanas iespējas ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem ziemā. "Ja atceramies pirms pāris gadiem, kad nepārziemoja ziemāji, to veģetācija bija praktiski līdz decembra vidum ‒ pašlaik situācija ir daudz, daudz labāka. Vismaz Zemgales reģionā nav novērots, ka ziemāji būtu pārauguši un būtu tādā stadijā, ka tiešām ļoti liels risks pastāvētu, ka tie nepārziemos. Bet tas, ka ziemāju kultūras varētu nepārziemot, protams, risks pastāv vienmēr, tas atkarīgs no tā, kādi tagad būs laika apstākļi ziemā," klāstīja Lazdiņš.

Lai ziemāji pārziemotu, pirms sniega uzsnigšanas augsnei jāsasalst. "Ja būs sals un pēc tam sniegs, viss būs kārtībā. Ja vispirms būs sniegs un pēc tam sals, nu tad jau sāksies problēmas. Patlaban laika apstākļi ziemājiem ir fantastiski. Ja tie šādi noturētos līdz martam aprīlim, tad vispār būtu ļoti priecīgi, tad mums būtu klasiskā Rietumeiropas ‒ Vācijas, Francijas, Dānijas ‒ ziema, bet laikam bez sniega mēs Latvijā neiztiksim," atzina biedrības valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka pašlaik vēl nebūtu pamata baidīties par ziemāju nepārziemošanu. "Sējumi ir ļoti labi sacerojuši, varētu teikt, ka viņi ir sabiezināti, bet viss ir atkarīgs no tā, kāda būs ziema," sacīja "Zemnieku saeimas" vadītājs un paskaidroja, ka lauksaimnieki nebija gaidījuši tik siltu rudeni un graudus sēja tādā daudzumā kā parasti, tāpēc arī to biezība ir lielāka, nekā gaidīts. "Ar tik gariem rudeņiem nekad nerēķināmies, kas nozīmē, ka mēs varējām mazāk graudu sēt uz kvadrātmetru un tad būtu optimāla biezība. Bet, tā kā mēs sējam, kā tas ir ierasts Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, patlaban sanāk, ka viņi ir sabiezināti," informēja Lazdiņš, taču uzsvēra ‒ lai arī no malas lauki izskatās pārauguši, augšanas centrs augiem atrodas pie zemes, kas ir pārziemošanai labvēlīgi.

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS pavēstīja, ka ziemāju pārziemošana atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. "Principā agri un laicīgi sētie ziemāji ir pārauguši, pastāv risks, ka varētu būt pelējums un tie varētu neizziemot šogad, bet daudz kas būs atkarīgs no ziemas," teica Jansons un piebilda, ka ideāli apstākļi ziemāju pārziemošanai būtu ziema bez sniega.

"Būtu ideāli kā 2007.un 2008.gada ziema, kad vispār sniega nebija, bet galvenais ir, lai vispirms sasalst augsne un tad uzkrīt sniegs, bet, ja būs tā kā pagājušajā gadā, kad uz nesasalušas augsnes uzkrita sniegs, būs pamatīgi zaudējumi," atzina LLKA valdes priekšsēdētājs.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda bažas, ka iesētie kultūraugi varētu nepārziemot ziltas, slapjas un nepastāvīgas ziemas gadījumā. "Sakarā ar ieilgušo, pārāk silto rudeni ziemāju kultūraugi ir izauguši lielāki nekā parasti, kas apdraud šo kultūraugu ziemošanu siltas, slapjas un nepastāvīgas ziemas gadījumā," norādīja Gulbe, bet uzsvēra ‒ ja ziema būs barga, ar salu un sniegu, bez atkušņiem, šie pārlieku lielie kultūraugi var pārziemot labi.

"Šis gads ir bijis neraksturīgi silts, un tādēļ, ka rudens iestājās ļoti vēlu, kā arī rudens sezonā bija vienmērīgs mitrums, tas ir nodrošinājis arī ļoti vēlu iesēto kultūraugu augšanu. No tā var rasties nepamatots priekšstats par optimālajām audzēšanas tehnoloģijām," pastāstīja LTVC vadītāja un piebilda, ka šogad zemnieku iztērētie papildu līdzekļi, piemēram, augšanas regulatora iegādē, negarantē ziemošanas pozitīvu iznākumu.

Jau vēstīts, ka šogad aukstās ziemas dēļ liela daļa ziemāju sējumu iznīka un lauksaimniekiem tos vajadzēja pārsēt, savukārt maija sākumā sējumiem kaitējumu nodarīja ilgstošais sausums.

LIFFE/MATIF. Straujš eiro kursa kritums- par 2% attiecībā pret ASV dolāru pārspēja fundamentālo faktoru- ASV Lauksaimniecības departamenta novembra prognozi. Eiropa cer, ka eiro kritums varētu nostiprināt eksporta pozīcijas.

LIFFE/MATIF. Eiropas kviešu biržas tāpat kā amerikāņu ar nepacietību gaida iznākam jauno ASV Lauksaimniecības ministrijas atskaiti cerībā, ka tā dos tirgum jaunus impulsus. Tirdzniecību ar janvāra fjūčeriem ietekmēja arī spekulatīvais novembra līgumu vērtības pieaugums.

Analītiskās aģentūras Celeres pārstāvju informācija liecina, ka sojas raža Brazīlijā 2011/12. mārketinga gadā var sasniegt rekordlielu apjomu - 75,5 milj.t. Pagājušajā sezonā šai valstij izdevās novākt sojas ražu 74,9 milj.t apmērā.  Pašreiz Brazīlijā pilnā sparā norit sojas sējas darbi. Apsēti ir 48 % no plānotajām platībām. Eksperti norāda, ka sasniegt augsto ražas rādītāju izdosies tieši pateicoties sējumu platību pieaugumam par 4,1 % līdz 25,11 milj.ha.

Aģentūras OilWord eksperti uzskata, ka 2011/12. sezonā, pateicoties pieprasījuma pieaugumam ES valstīs un Ķīnā, palielināsies rapšu eksports no Kanādas un Austrālijas.

Rietumaustrālijas ziemeļu rajonos ziemāju raža ir stipri cietusi no oktobrim neparasti mitrajiem laika apstākļiem,  kā arī no krusas un vētras. Stiprās lietavas kavē sākt graudaugu un rapšu ražas novākšanas darbus.

Par Eiropas Savienības (ES) Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākotnē, kas šobrīd parādās Eiropas Komisijas piedāvājumā, patlaban ir vairāk pretēju viedokļu nekā vienbalsības.

Šobrīd Latvijas lauksaimnieki pēta juridiskās nianses, kā apstrīdēt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piedāvājumu nākamajam plānošanas periodam. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atzīst, ka, visticamāk, sūdzību Eiropas Kopienu tiesā varēs iesniegt tikai tad, kad būs pieņemts gala lēmums, t. i., ne ātrāk kā nākamā gada beigās, trešdien vēsta "Dienas Bizness".

LIFFE/MATIF. Kviešu cenu samazināšanos Eiropas biržās pirmdien izraisīja bažas par  to, ka arī Itāliju tāpat kā Grieķiju varētu piemeklēt parādu krīze.

Krievija līdz 7. novembrim novākusi 96,9 milj. t graudu no 96,7 % plānoto platību. Kā informē Krievijas Lauksaimniecības ministrija, tas ir par 33,2 milj. tonnām vairāk nekā šajā pašā periodā 2010.g., kad valstī valdīja ilgstošs karstums un sausums. Salīdzinot ar labvēlīgo 2009. gadu, raža ir par 5 milj. t mazāka. Speciālisti uzskata, ka pēc graudu pirmapstrādes (tīrīšanas un žāvēšanas) raža ir 90 milj. t liela (2010.g.- 60,9 milj. t). Graudaugi novākti no 41,7 milj. ha lielām platībām, tas ir 96,7% no kopējām platībām. Ražība ir 2,32 t/ha, 2010.g. tā bija 1,9 t/ha, 2009. g. - 2,39 t/ha.

Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ Ukraina var zaudēt līdz pat 30 % ziemāju sējumu, ziņo Ukrainas valsts meteoroloģijas centra lauksaimniecības departaments.

07. novembrī valsts aģentūra FranceAgrimer pārskatot 2011/12. sezonas kviešu ražas prognozi, to samazināja par 0,1 milj.t līdz 33,7 milj.t. Kukurūzas ražu, FranceAgrimer speciālisti, norādītajā periodā prognozē 15 milj.t apmērā.

Šajā sezonā vērojams, ka Melnās jūras piekrases valstu kvieši gūst virsroku pār Austrālijas kviešiem Dienvidaustrumāzijas valstīs. Taču līdz ar jauno ražu Austrālija, visdrīzāk, atjaunos savas pozīcijas šajos tirgos.

Saskaņā ar oficiālu informāciju, periodā no 26.- 01. novembrim, EK Graudu komiteja ir izsniegusi licenzes 525 tūkst.t mīksto kviešu eksportam. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu (155 tūkst.t), ir vērojams būtisks eksporta pieaugums.

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas (TM) un Finanšu ministrijas (FM) iebildumus, Ministru kabineta komitejā vakar netika akceptēts Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājums 2011./2012.saimnieciskajā gadā palielināt dīzeļdegvielas apjomu, kam tiek piemērots akcīzes atbrīvojums.

Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapsaimniekotai lauksaimniecībā izmantojamai zemei varētu palielināt vairākas reizes, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" minēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

LIFFE/MATIF. Novembra kviešu cena Parīzes biržā MATIF piektdien pieauga par 1.75 EUR/t līdz 195.50 EUR/t. Janvāra kviešu cena palika nemainīga -187.00 EUR/t.

Pagājusī nedēļa pasaules kviešu tirgū neko daudz neatšķīrās no iepriekšējām nedēļām. Joprojām valdīja nenoteiktība. Cenu kāpums mijās ar lejupslīdi. Cenu veidošanos galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kurss, situācija kukurūzas tirgū un ES finanšu sektorā. Tirdzniecības gaitu iespaidoja arī kompānijas Informa Economics atskaite, kurā šī gada kviešu ražas prognoze pasaulei tika paaugstināta līdz 688,7 milj. t. Par 0,2% tika palielināta arī kukurūzas ražas prognoze ASV.

Šveices kompānijas SGS SA aplēses liecina, ka Ķīnā kukurūzas raža šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugusi par 6,7 % līdz rekordlielam apjomam 189,18 milj.t.

07. novembrī Rabobank Australia paaugstināja  2011/12 sezonas kviešu ražas prognozi Austrālijā līdz 25,6 milj. t (iepriekšējā prognoze- 25,25 milj. t). Raža ir liela, bet tomēr nesasnietgs pagājušā gada rādītāju- 26,3 milj. t.

LIFFE/MATIF. Novembra kviešu cena Parīzes biržā MATIF ceturtdien pieauga par 4.25 EUR/t līdz 189.50 EUR/t. Janvāra kviešu cena pieauga par 3.25 EUR/t līdz  187.00 EUR/t.

2011./2012. sezonā graudu rezerves pasaulē ir pietiekoši lielas, lai apmierinātu pieprasījumu un kalpotu kā "drošības spilvens" dabas kataklizmu gadījumā, norāda FAO vadošais eksperts Abdolreza Abbassians. Taču, kāda situācija būs 2012/13 sezonā, nav skaidra.

Graudaugu raža ES valstīs šajā mārketinga gadā būs 280,1 milj. tonnas. Tas ir par 3%  mazāk nekā vidēji pēdējo piecu gadu laikā, norāda eksperti.

Kazahstānas graudu eksports decembrī pieaugs no 600 tūkst. t līdz 1 milj.t, ziņo Kazahstānas Lauksaimniecības ministrs Asilžans Mamitbekovs. Viņš norādīja, ka valsts subsidē graudu transportēšanu, kā arī tiek pieņemti mēri, lai stimulētu eksportu tajos virzienos, kur graudu cena nav konkurētspējīga- virzienā uz Baltijas un Melno jūru. Turp tiks eksportēti aptuveni 2,5 milj. t graudu. Kazahstānas Lauksaimniecības ministrija uzskata, ka no 2011. gada ražas tiks eksportētas 15 milj. tonnas graudu.

2. novembrī privātā analītiskā kompānija Informa Economics publicēja savu jauno atskati par kukurūzas un sojas ražas perspektīvām ASV 2011/12. mārketinga gadā.

Vairākās lauku attīstības programmās būs pieejami 43 miljoni latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD). Pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija" 11.kārta tiks izsludināta Austrumlatgales, Dienvidlatgales, Viduslatvijas, Ziemeļaustrumu un Ziemeļvidzemes reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs ar kopējo publisko finansējumu 30 647 053 lati.