Latvijai ir pieci sabiedrotie cīņā par taisnīgiem tiešmaksājumiem, intervijā laikrakstam "Diena" atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

LIFFE/MATIF. Atšķirībā no ASV biržām, Eiropas biržās trešdienas tirdzniecības sesija noslēdzās ar pluss zīmi. Cenu kāpumu veicināja spekulatīvie darījumi un eiro kursa kritums attiecībā pret ASV dolāru.

Lai arī tika gaidīts, ka ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) novembra atskaite varētu dot jaunus, pozitīvus impulsus tirgum, cerības nepiepildījās.

ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) novembra atskaites dati par kukurūzu daļēji attaisnoja treideru un ekspertu cerības, ka tiks samazinātas kukurūzas ražas un rezervju prognozes pasaulei.

Latvijā siltas ziemas gadījumā daļa ziemāju var nepārziemot, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS norādīja, ka ziemāju pārziemošanas iespējas ir atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem ziemā. "Ja atceramies pirms pāris gadiem, kad nepārziemoja ziemāji, to veģetācija bija praktiski līdz decembra vidum ‒ pašlaik situācija ir daudz, daudz labāka. Vismaz Zemgales reģionā nav novērots, ka ziemāji būtu pārauguši un būtu tādā stadijā, ka tiešām ļoti liels risks pastāvētu, ka tie nepārziemos. Bet tas, ka ziemāju kultūras varētu nepārziemot, protams, risks pastāv vienmēr, tas atkarīgs no tā, kādi tagad būs laika apstākļi ziemā," klāstīja Lazdiņš.

Lai ziemāji pārziemotu, pirms sniega uzsnigšanas augsnei jāsasalst. "Ja būs sals un pēc tam sniegs, viss būs kārtībā. Ja vispirms būs sniegs un pēc tam sals, nu tad jau sāksies problēmas. Patlaban laika apstākļi ziemājiem ir fantastiski. Ja tie šādi noturētos līdz martam aprīlim, tad vispār būtu ļoti priecīgi, tad mums būtu klasiskā Rietumeiropas ‒ Vācijas, Francijas, Dānijas ‒ ziema, bet laikam bez sniega mēs Latvijā neiztiksim," atzina biedrības valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka pašlaik vēl nebūtu pamata baidīties par ziemāju nepārziemošanu. "Sējumi ir ļoti labi sacerojuši, varētu teikt, ka viņi ir sabiezināti, bet viss ir atkarīgs no tā, kāda būs ziema," sacīja "Zemnieku saeimas" vadītājs un paskaidroja, ka lauksaimnieki nebija gaidījuši tik siltu rudeni un graudus sēja tādā daudzumā kā parasti, tāpēc arī to biezība ir lielāka, nekā gaidīts. "Ar tik gariem rudeņiem nekad nerēķināmies, kas nozīmē, ka mēs varējām mazāk graudu sēt uz kvadrātmetru un tad būtu optimāla biezība. Bet, tā kā mēs sējam, kā tas ir ierasts Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, patlaban sanāk, ka viņi ir sabiezināti," informēja Lazdiņš, taču uzsvēra ‒ lai arī no malas lauki izskatās pārauguši, augšanas centrs augiem atrodas pie zemes, kas ir pārziemošanai labvēlīgi.

Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS pavēstīja, ka ziemāju pārziemošana atkarīga no klimatiskajiem apstākļiem. "Principā agri un laicīgi sētie ziemāji ir pārauguši, pastāv risks, ka varētu būt pelējums un tie varētu neizziemot šogad, bet daudz kas būs atkarīgs no ziemas," teica Jansons un piebilda, ka ideāli apstākļi ziemāju pārziemošanai būtu ziema bez sniega.

"Būtu ideāli kā 2007.un 2008.gada ziema, kad vispār sniega nebija, bet galvenais ir, lai vispirms sasalst augsne un tad uzkrīt sniegs, bet, ja būs tā kā pagājušajā gadā, kad uz nesasalušas augsnes uzkrita sniegs, būs pamatīgi zaudējumi," atzina LLKA valdes priekšsēdētājs.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe pauda bažas, ka iesētie kultūraugi varētu nepārziemot ziltas, slapjas un nepastāvīgas ziemas gadījumā. "Sakarā ar ieilgušo, pārāk silto rudeni ziemāju kultūraugi ir izauguši lielāki nekā parasti, kas apdraud šo kultūraugu ziemošanu siltas, slapjas un nepastāvīgas ziemas gadījumā," norādīja Gulbe, bet uzsvēra ‒ ja ziema būs barga, ar salu un sniegu, bez atkušņiem, šie pārlieku lielie kultūraugi var pārziemot labi.

"Šis gads ir bijis neraksturīgi silts, un tādēļ, ka rudens iestājās ļoti vēlu, kā arī rudens sezonā bija vienmērīgs mitrums, tas ir nodrošinājis arī ļoti vēlu iesēto kultūraugu augšanu. No tā var rasties nepamatots priekšstats par optimālajām audzēšanas tehnoloģijām," pastāstīja LTVC vadītāja un piebilda, ka šogad zemnieku iztērētie papildu līdzekļi, piemēram, augšanas regulatora iegādē, negarantē ziemošanas pozitīvu iznākumu.

Jau vēstīts, ka šogad aukstās ziemas dēļ liela daļa ziemāju sējumu iznīka un lauksaimniekiem tos vajadzēja pārsēt, savukārt maija sākumā sējumiem kaitējumu nodarīja ilgstošais sausums.

LIFFE/MATIF. Straujš eiro kursa kritums- par 2% attiecībā pret ASV dolāru pārspēja fundamentālo faktoru- ASV Lauksaimniecības departamenta novembra prognozi. Eiropa cer, ka eiro kritums varētu nostiprināt eksporta pozīcijas.

LIFFE/MATIF. Eiropas kviešu biržas tāpat kā amerikāņu ar nepacietību gaida iznākam jauno ASV Lauksaimniecības ministrijas atskaiti cerībā, ka tā dos tirgum jaunus impulsus. Tirdzniecību ar janvāra fjūčeriem ietekmēja arī spekulatīvais novembra līgumu vērtības pieaugums.

Analītiskās aģentūras Celeres pārstāvju informācija liecina, ka sojas raža Brazīlijā 2011/12. mārketinga gadā var sasniegt rekordlielu apjomu - 75,5 milj.t. Pagājušajā sezonā šai valstij izdevās novākt sojas ražu 74,9 milj.t apmērā.  Pašreiz Brazīlijā pilnā sparā norit sojas sējas darbi. Apsēti ir 48 % no plānotajām platībām. Eksperti norāda, ka sasniegt augsto ražas rādītāju izdosies tieši pateicoties sējumu platību pieaugumam par 4,1 % līdz 25,11 milj.ha.

Aģentūras OilWord eksperti uzskata, ka 2011/12. sezonā, pateicoties pieprasījuma pieaugumam ES valstīs un Ķīnā, palielināsies rapšu eksports no Kanādas un Austrālijas.

Rietumaustrālijas ziemeļu rajonos ziemāju raža ir stipri cietusi no oktobrim neparasti mitrajiem laika apstākļiem,  kā arī no krusas un vētras. Stiprās lietavas kavē sākt graudaugu un rapšu ražas novākšanas darbus.

Par Eiropas Savienības (ES) Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) nākotnē, kas šobrīd parādās Eiropas Komisijas piedāvājumā, patlaban ir vairāk pretēju viedokļu nekā vienbalsības.

Šobrīd Latvijas lauksaimnieki pēta juridiskās nianses, kā apstrīdēt Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piedāvājumu nākamajam plānošanas periodam. Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja atzīst, ka, visticamāk, sūdzību Eiropas Kopienu tiesā varēs iesniegt tikai tad, kad būs pieņemts gala lēmums, t. i., ne ātrāk kā nākamā gada beigās, trešdien vēsta "Dienas Bizness".

LIFFE/MATIF. Kviešu cenu samazināšanos Eiropas biržās pirmdien izraisīja bažas par  to, ka arī Itāliju tāpat kā Grieķiju varētu piemeklēt parādu krīze.

Krievija līdz 7. novembrim novākusi 96,9 milj. t graudu no 96,7 % plānoto platību. Kā informē Krievijas Lauksaimniecības ministrija, tas ir par 33,2 milj. tonnām vairāk nekā šajā pašā periodā 2010.g., kad valstī valdīja ilgstošs karstums un sausums. Salīdzinot ar labvēlīgo 2009. gadu, raža ir par 5 milj. t mazāka. Speciālisti uzskata, ka pēc graudu pirmapstrādes (tīrīšanas un žāvēšanas) raža ir 90 milj. t liela (2010.g.- 60,9 milj. t). Graudaugi novākti no 41,7 milj. ha lielām platībām, tas ir 96,7% no kopējām platībām. Ražība ir 2,32 t/ha, 2010.g. tā bija 1,9 t/ha, 2009. g. - 2,39 t/ha.

Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ Ukraina var zaudēt līdz pat 30 % ziemāju sējumu, ziņo Ukrainas valsts meteoroloģijas centra lauksaimniecības departaments.

07. novembrī valsts aģentūra FranceAgrimer pārskatot 2011/12. sezonas kviešu ražas prognozi, to samazināja par 0,1 milj.t līdz 33,7 milj.t. Kukurūzas ražu, FranceAgrimer speciālisti, norādītajā periodā prognozē 15 milj.t apmērā.

Šajā sezonā vērojams, ka Melnās jūras piekrases valstu kvieši gūst virsroku pār Austrālijas kviešiem Dienvidaustrumāzijas valstīs. Taču līdz ar jauno ražu Austrālija, visdrīzāk, atjaunos savas pozīcijas šajos tirgos.

Saskaņā ar oficiālu informāciju, periodā no 26.- 01. novembrim, EK Graudu komiteja ir izsniegusi licenzes 525 tūkst.t mīksto kviešu eksportam. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu (155 tūkst.t), ir vērojams būtisks eksporta pieaugums.

Ņemot vērā Tieslietu ministrijas (TM) un Finanšu ministrijas (FM) iebildumus, Ministru kabineta komitejā vakar netika akceptēts Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājums 2011./2012.saimnieciskajā gadā palielināt dīzeļdegvielas apjomu, kam tiek piemērots akcīzes atbrīvojums.

Nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) neapsaimniekotai lauksaimniecībā izmantojamai zemei varētu palielināt vairākas reizes, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" minēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

LIFFE/MATIF. Novembra kviešu cena Parīzes biržā MATIF piektdien pieauga par 1.75 EUR/t līdz 195.50 EUR/t. Janvāra kviešu cena palika nemainīga -187.00 EUR/t.

Pagājusī nedēļa pasaules kviešu tirgū neko daudz neatšķīrās no iepriekšējām nedēļām. Joprojām valdīja nenoteiktība. Cenu kāpums mijās ar lejupslīdi. Cenu veidošanos galvenokārt ietekmēja ASV dolāra kurss, situācija kukurūzas tirgū un ES finanšu sektorā. Tirdzniecības gaitu iespaidoja arī kompānijas Informa Economics atskaite, kurā šī gada kviešu ražas prognoze pasaulei tika paaugstināta līdz 688,7 milj. t. Par 0,2% tika palielināta arī kukurūzas ražas prognoze ASV.

Šveices kompānijas SGS SA aplēses liecina, ka Ķīnā kukurūzas raža šogad, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugusi par 6,7 % līdz rekordlielam apjomam 189,18 milj.t.

07. novembrī Rabobank Australia paaugstināja  2011/12 sezonas kviešu ražas prognozi Austrālijā līdz 25,6 milj. t (iepriekšējā prognoze- 25,25 milj. t). Raža ir liela, bet tomēr nesasnietgs pagājušā gada rādītāju- 26,3 milj. t.

LIFFE/MATIF. Novembra kviešu cena Parīzes biržā MATIF ceturtdien pieauga par 4.25 EUR/t līdz 189.50 EUR/t. Janvāra kviešu cena pieauga par 3.25 EUR/t līdz  187.00 EUR/t.

2011./2012. sezonā graudu rezerves pasaulē ir pietiekoši lielas, lai apmierinātu pieprasījumu un kalpotu kā "drošības spilvens" dabas kataklizmu gadījumā, norāda FAO vadošais eksperts Abdolreza Abbassians. Taču, kāda situācija būs 2012/13 sezonā, nav skaidra.

Graudaugu raža ES valstīs šajā mārketinga gadā būs 280,1 milj. tonnas. Tas ir par 3%  mazāk nekā vidēji pēdējo piecu gadu laikā, norāda eksperti.

Kazahstānas graudu eksports decembrī pieaugs no 600 tūkst. t līdz 1 milj.t, ziņo Kazahstānas Lauksaimniecības ministrs Asilžans Mamitbekovs. Viņš norādīja, ka valsts subsidē graudu transportēšanu, kā arī tiek pieņemti mēri, lai stimulētu eksportu tajos virzienos, kur graudu cena nav konkurētspējīga- virzienā uz Baltijas un Melno jūru. Turp tiks eksportēti aptuveni 2,5 milj. t graudu. Kazahstānas Lauksaimniecības ministrija uzskata, ka no 2011. gada ražas tiks eksportētas 15 milj. tonnas graudu.

2. novembrī privātā analītiskā kompānija Informa Economics publicēja savu jauno atskati par kukurūzas un sojas ražas perspektīvām ASV 2011/12. mārketinga gadā.

Vairākās lauku attīstības programmās būs pieejami 43 miljoni latu, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Lauku atbalsta dienestā (LAD). Pasākuma "Lauku saimniecību modernizācija" 11.kārta tiks izsludināta Austrumlatgales, Dienvidlatgales, Viduslatvijas, Ziemeļaustrumu un Ziemeļvidzemes reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs ar kopējo publisko finansējumu 30 647 053 lati.

Argentīnas valdības pārstāvji uzskata, ka kukurūzas raža 2012. gadā valstī varētu sasniegt aptuveni 25 milj.t, bet to eksports 15 milj.t. No ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) oktobra atskaitē dotās  prognozes  šie ražas un eksporta rādītāji atpaliek gandrīz par 2,5 milj.t.

Starptautisko treideru informācija  vēsta par Argentīnas mēģinājumiem pieteikt nopietnu konkurenci Ukrainai, lai no jauna iekarotu Ēgiptes graudu tirgu. Pēdējā Ēģiptes valsts kompānijas GASC rīkotā kviešu iepirkuma tendera rezultāti liecina, ka cenu starpība starp Argentīnas un Ukrainas izcelsmes kviešiem bija tikai 3 $/t.  Vienlaikus operātori norāda, ka, neskatoties uz visiem centieniem, Argentīnai būs grūti konkurēt ar Melnās jūras reģiona valstīm vairāku iemeslu dēļ. Galvenais šķērslis Austrumu tirgus iekarošanai ir Dienvidamerikas valsts ģeogrāfiskais stāvoklis, kā rezultātā piegāžu izmaksas ir diezgan augstas. Pie tam Melnās jūras reģiona valstis, lai noturētu savu tirgus daļu un iespēju nopelnīt ir gatavas cenu dempingam.

Ukrainā līdz 2.novembrim graudaugu raža novākta 50,89 milj.t apmērā. Raža novākta no 14,37 milj.ha, jeb no 94 % plānoto platību. Vidējā ražība ir 34,4 centn/ha. 2010. gadā gadā tā bija 28 centn/ha.

Ukraina līdz 2. novembrim ar ziemāju graudaugu kultūrām apsējusi 7,85 milj.ha, jeb 97 % no plānotajām platībām. Ar ziemas kviešiem apsēti ir 6,37 milj.ha (97 % no prognozētajām platībām), ar rudziem 326 tūkst.ha (99 %), ar miežiem - 1,15 milj.ha (94 %). Pilnībā pabeigta ziemas rapšu sēja.

LIFFE/MATIF. Eiropas biržu tirgu makroekonomiskais fons atkal kļuvis negatīvs. Negaidītais Grieķijas valdības lēmums rīkot referendumu par ES plānu valsts izvešanai no parādu krīzes strauji paaugstināja investoru riskus.

Daudzas analītikas kompānijas prognozē, ka šosezon kviešu raža Austrālijā būs rekordliela. Aģentūra INTL FCStone uzskata, ka, neskatoties uz lēno kviešu ražas novākšanu, tā var sasniegt 25- 26 milj.tonnas 2011/2012 sezonā. Ražība tiek prognozēta augstāka par vidējiem rādītājiem iepriekšējos gados.

Analītikas kompānija Sovecon prognozē, ka 2011. gadā ziemāju sējumu platības būs par 0,8 milj. hektāru lielākas nekā 2010. gadā, bet par 1,1 milj. ha mazākas nekā to prognozē Krievijas Lauksaimniecības ministrija un attiecīgi par 2 milj. ha mazākas nekā 2009. gadā. Tai pat laikā tās būs lielākas nekā 2007.gada rudens sējas platības un sasniegs 2008. gada ziemāju rudens sējas platības, kad divus gadus pēc kārtas tika novāktas lielākās graudaugu ražas kopš deviņdesmito gadu beigām.

Ukrainas Ekonomiskās attīstības un tirdzniecības ministrija piedāvā saglabāt graudu eksporta nodevas arī 2012. gadā, teikts Ukrainas likumprojektā "Par eksporta likmēm atsevišķiem lauksaimniecības produkcijas veidiem".

Pēc vietējo lauksaimniecības pārvalžu datiem līdz 31. oktobrim Kazahstānā novāktas 29,5 milj. t graudu no 99,9% sējumu platībām. Graudu ražība 1,83 tonnas no hektāra, tas ir par 0,93 t/ha vairāk nekā 2010. gadā.

Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ ASV Lauksaimniecības departments par 14,6% līdz 20,5 milj. t samazinājis 2011/2012 MG kukurūzas ražas prognozi Meksikā. Sējumi cietuši no salnām un lietus, kā rezultātā ražas perspektīvas ir pasliktinājušās.

LIFFE/MATIF. Viens no galvenajiem faktoriem, kas ietekmēja situāciju Eiropas biržās pirmdien bija mīksto kviešu cenu lejupslīde Čikāgas biržā, taču tā tika neitralizēta, pateicoties straujam eiro kursa kritumam. Francijas treideri skeptiski vērtē eksporta perspektīvas tuvākajā laikā, lielu konkurenci rada Ukrainas kvieši, kas uzvarēja Jordānijas un Ēģiptes tenderos. Šobrīd Francijas galvenais uzdevums ir nosargāt un saglabāt savu eksporta tirgu Alžīrijā, Marokā un Rietumāfrikā.  

Praktiski jau beigusies kukurūzas ražas novākšana ES valstīs. Ražas apjoms ir pietiekoši liels, lai palielinātos kukurūzas eksports. Pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem un sējumu platību palielināšanai dažās Eiropas valstīs, vairākos reģionos kukurūzas raža ir pat par 15% lielāka nekā 2010. gadā.

Brazīlijā norit kukurūzas sēja, 51,7% no platībām jau ir apsētas. Salīdzinot ar pagājušo gadu, sēja tiek veikta par 1,4% ātrāk. Labāka situācija ir dienvidu rajonos, tur iesēts 66- 88% kukurūzas, tai pat laikā dienvidaustrumos tikai 21%, jo sēju traucē lietus.

Aktuālajā Lielbritānijas Lauksaimniecības ministrijas atskaitē par kviešu ražas novērtējumu norādīts, ka kviešu raža būs zemāka par pēdējo piecu gadu vidējiem rādītājiem.

Krievija līdz 2011. gada beigām eksportēs 16- 17 milj. t graudu, tā prognozē eksperti. Līdz oktobra beigām no Krievijas bija izvests vairāk kā 11 milj.t graudu, pagājušajā gadā šajā periodā tika eksportētas 7,5 milj. tonnas graudu.

Krievija līdz 31. oktobrim novākusi 96 milj. t graudu. Kā informē Krievijas Lauksaimniecības ministrija, tas ir par 33 milj. tonnām vairāk nekā šajā pašā periodā 2010.g., kad bija ilgstoši karsts un sauss laiks. Salīdzinot ar labvēlīgo 2009. gadu, raža ir par 5 milj. t mazāka. Speciālisti uzskata, ka pēc graudu pirmapstrādes (tīrīšana un žāvēšana) raža ir 90 milj. t liela (2010.g.- 60,9 milj. t). Graudaugi novākti no 41,6 milj. ha lielām platībām, tas ir 96,7% no kopējām platībām. Ražība ir 2,31 t/ha, 2010.g. ražība bija 1,9 t/ha, 2009. g. - 2,39 t/ha.