Saskaņā ar ES veiktās lauksaimniecības skaitīšanas datiem, laika posmā no 2003. līdz 2010. gadam zemnieku saimniecību skaits ES ir samazinājies par 20%. Ja 2003. gadā bija vairāk par 15 milj. saimniecību, tad 2010. gadā to palika tikai 12 milj. Vienlaikus lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība samazinājusies tikai par 2%, kas nozīmē, ka lielākās vai sekmīgākās saimniecības pievienoja sev mazākās un kļuva vēl lielākas. Vienas saimniecības vidējā platība no 2003. līdz 2010. gadam ir palielinājusies no 12 ha līdz 14 ha. Vairāk par 80% no kopējā ES saimniecību skaita atrodas septiņās dalībvalstīs. Visvairāk to ir Rumānijā 3,9 miljoni jeb 32% no kopējā ES-27 saimniecību skaita. Tai seko Itālija (1,6 milj. jeb 13,5%), Polija (1,5 milj. jeb 12,5%), Spānija (1 milj.), lielāko valstu sarakstu noslēdz Grieķija, Ungārija un Francija. Zemnieku saimniecību skaits ir palielinājies tikai Maltā un Zviedrijā.

Baltijas valstu un vairāku citu zemju lauksaimnieku prasību paātrināti izlīdzināt tiešmaksājumus, lai radītu vienādus nosacījumus visiem lauksaimniekiem Eiropas Savienībā, nevarēs īstenot, jo pret to iebildīs bloka vecās dalībvalstis, ceturtdien intervijā Lietuvas sabiedriskajam radio atzina ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs.

LIFFE/MATIF. Janvāra kviešu cena Parīzes biržā MATIF trešdien samazinājās par 2.75 EUR/t līdz 178.50 EUR/t.

Deviņu valstu lauksaimnieku organizācijas šīs nedēļas sākumā parakstījušas kopīgu deklarāciju, prasot vienādus nosacījumus visiem Eiropas Savienīabs zemniekiem, informē Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP).

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) trešdien sarunā ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sederu vienojās, ka abas valstis kopīgi centīsies panākt taisnīgākus nosacījumus lauksaimniecības tiešmaksājumus Eiropas Savienības (ES) 2014.-2020.gada budžetā.

Ukrainas Agrārās konfederācijas prognoze vēsta, ka 2011/12. mārketinga gada (2011. gada jūlijs- 2012. gada jūnijs) graudaugu raža būs lielākā visā Ukrainas vēsturē. Bunkuru svarā tā sasniegs 57,8 milj.t, bet pēc graudu pirmapstrādes - 54,5 milj.t, kas ir par 1 milj.t vairāk nekā ražīgajā 2008. gadā.

Daudzi eksperti prognozēja rapšu ražošanas pieaugumu Ukrainā. Tomēr tam nebūs lemts piepildīties.

Pateicoties kukurūzas sējumu platību pieaugumam, šo kultūraugu raža Argentīnā 2011/12. sezonā būs rekordliela, sasniedzot 24-32 milj.t. Par to trešdien, 30. novembrī paziņoja kukurūzas palātas Maizar prezidents A. Morelli.

LIFFE/MATIF. Janvāra kviešu cena Parīzes biržā MATIF otrdien pieauga par 1.00 EUR/t līdz 181.25 EUR/t.

Austrālijas Nacionālā banka ir palielinājusi kviešu ražas prognozi no oktobrī prognozētajiem 25,05 milj.t līdz 26,6 milj.t, ziņo Dow Jones.

Ķīnas Nacionālais graudu un eļļas informatīvais centrs (CNGOIC) prognozē, ka 2011/12. mārketinga gadā Ķīna importēs 1,8 milj.t rapšu, tādējādi pārsniedzot iepriekšējā mārketinga gada rādītāju par 41 %. Iemesls importa pieaugumam ir pārstrādes jaudu palielinājums.

Sojas raža Argentīnā 2011/12. mārketinga gadā sasniegs 52-53 milj.t. Par to otrdien paziņoja valsts Lauksaimniecības ministrija.

Krievija līdz šī gada beigām plāno eksportēt 18 milj.t graudu, par to šodien valdības prezidija sēdē paziņoja Krievijas pirmais vice premjers V. Zubkovs. Laiku atpakaļ viņa minētais graudu eksporta apjoms bija 17 milj.t.

Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija plāno pārsēt 1,5 miljoni hektāru ziemāju graudaugu kultūru sējumu, kas ir cietuši no sausuma rudenī.

Lauku atbalsta dienests (LAD) informē, ka 2011.gada 25.novembrī saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 23.marta noteikumu Nr.295 „Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai" 17.5.2.apakšpunktu pasākuma „Agrovides maksājumi" apakšpasākuma „Rugāju lauks ziemas periodā" (RLZP) atbalstam valsts līmenī noteikts samazinājuma koeficients - 0,664487.

Aicinām vidzemniekus būt aktīviem un paust savu viedokli seminārā

Ukrainā 2011/2012 mārketinga gadā ar rapsi tiks apsēti 1,16 milj. ha, tas ir par 24% mazāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (1,53 milj. ha), informēja Apk-inform biznesa projektu daļas vadītājs R. Ribčinskis.

LIFFE/MATIF. Janvāra kviešu cena Parīzes biržā MATIF - 180.25 EUR/t.

Krievijas Lauksaimniecības ministrijas preses dienests ziņo, ka līdz 28. novembrim valstī novākto graudu apjoms bunkuru svarā ir sasniedzis 97,8 milj.t (2010.gadā - 63,7 milj.t, 2009.gadā - 101,9 milj.t). Vidējā ražība ir 23,2 centn/ha.

Bagātīgas graudaugu kultūru ražas Indijā vairs nav nekāds jaunums. Tas attiecas arī uz miežu ražu. Indijas Lauksaimniecības ministrijas eksperti uzskata, ka šosezon šo kultūraugu raža valstī sasniegs 22 milj.t.  2010/11. mārketinga gadā miežu raža veidoja 1,52 milj.t. Savukārt kopējās sējumu platības šajā sezonā pieaugs par 32 000 ha.

Gaidāms, ka sojas imports Ķīnā, pēc piedzīvotā krituma 2011.gadā, atkal pieaugs 2012.gada pirmajā kvartālā, ziņo Reuters.

LIFFE/MATIF. Janvāra pārtikas kviešu cena Parīzes biržā MATIF pieauga par 2.25 EUR līdz 181.00 EUR/t

Pēc aģentūras Navigator datiem, periodā no 1964. līdz 2010. gadam  sojas ražas pasaulē pieaugušas gandrīz deviņkārtīgi- no 29 milj. t līdz 257 milj. t. Lielākās sojas ražotājvalstis ir ASV, Argentīna, Brazīlija, Ķīna, Indija, Paragvaja un Kanāda. Pie tam, četrās lielākajās valstīs (ASV, Argentīna, Brazīlija, Ķīna) tiek saražoti 87% no visas pasaules sojas ražas. Lielākā sojas ražotājvalsts ir ASV- 38% no visas pasaules sojas ražas.

LIFFE/MATIF. Ceturtdien Eiropas biržas strādāja bez ierastās „bākuguns"- ASV biržas bija slēgtas sakarā ar Pateicības dienas svētkiem.

2011-2012 MG pieejamās kviešu rezerves Lielbritānijā sastāda 17,85 milj. tonnas, paziņojusi Lauksaimniecības ministrija. Importa samazināšanos un sākontnēji samazinātos krājumus kompensēja bagātīga raža.

Kukurūzas raža pasaulē šosezon, kas beidzas 2012. gada jūnijā, būs mazāka, nekā tika gaidīts mēnesi iepriekš. Iemesls- samazinātās kukurūzas ražu prognozes Meksikā un ASV, ziņo aģentūra Bloomberg, atsaucoties uz IGC datiem. Kukurūzas raža būs 853,1 milj. t liela, tas ir par 2,1 milj. t mazāk nekā tika prognozēts oktobrī.

Pēc  Starptautiskās graudu padomes (IGC) prognozēm, 2011/2012 sezonā Austrālija kļūs par trešo lielāko kviešu eksportētāju pasaulē. Kviešu eksporta prognoze Austrālijai paaugstināta par 3,8% līdz 19,2 milj. t.

2011. gada 8 mēnešu laikā Itālija importējusi 3,187 milj. t mīksto kviešu, tas ir gandrīz par 4% vairāk nekā šajā pašā periodā pagājušajā gadā, ziņo aģentūra Anacer.

Kviešiem, rudziem, miežiem un auzām, salīdzinot šā gada oktobra cenas ar iepriekšējā gada oktobra cenām, ir novērojams cenu kāpums attiecīgi par 16%, 12%, 24% un 27%.

LIFFE/MATIF. Trešdien Eiropas biržā pārtikas kviešu cena pirmo reizi sezonā noslīdēja zem 180 EUR/t atzīmes. Cenu samazināšanos izraisīja situācijas pasliktināšanās saistībā ar ES valstu parādiem, Ķīnas ekonomikas rādītāju kritums un sarežģītas debates par ASV budžetu. Protams, savu lomu nospēlēja arī kviešu cenas samazināšanās Čikāgas biržā. Treideru noskaņojumu sabojāja Alžīrijas tendera rezultāti, kur, visticamāk, uzvarēja Kanādas kvieši.

2011./2012. gadā graudaugu raža ES valstīs sasniedz 282,5 milj. t, teikts USDA atskaitē. Iepriekšējā prognoze tika paaugstināta par 2,5 milj. t. Ja prognoze piepildīsies, tad graudaugu raža būs par 7 milj. t lielāka nekā pagājušajā gadā, taču par 31 milj. t mazāka nekā rekordraža 2008./2009. gadā.

Austrālijas kviešu eksports sasniedzis jaunu rekordu- 18,5 milj. tonnas. Valsts iepriekšējā mārketinga gadā eksportējusi graudus 5,5 A$ miljardu vērtībā. Līdz ar to piegādes 2011-2012 sezonā ir par 25% lielākas, nekā tika eksportēts 2009-2010 sezonā. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 2003-2004 mārketinga gadā ir par 500 tūkst. tonnām mazāks, ziņo Wheat Exports Australia.

Kopš sezonas sākuma Krievija jau eksportējusi 13,7 milj.tonnas graudus (2009/2010 sezonā- 9,1 milj. t), paziņoja Krievijas Lauksaimniecības ministre Jeļena Skriņņika. Nākamajā mēnesī  no Krievijas plānots eksportēt 2,5 milj. tonnas graudus.

Ziemāju graudaugu kultūru sējumu stāvoklis joprojām ir sarežģīts un maz ticams, ka tas mainīsies līdz pat pavasarim, informēja Ukrainas Agrometeoroloģijas  nodaļas vadītāja T. Adamenko.

Amerikāņu aģentūra AgResource prognozē, ka 2012. gadā kviešu raža pasaulē būs 682,6 milj. tonnas, gandrīz tik pat liela kā šogad- 683,3 milj. t.

LIFFE/MATIF. Otrdien kviešu cena Eiropas biržās paaugstinājās spekulatīvu iemeslu dēļ, lai gan kopējā situācija kviešu tirgū ir sarežģīta. Joprojām saglabājas makroekonomisko faktoru nenoteiktība. Kviešu cenu ietekmē arī Melnās jūras piekrastes valstu kviešu zemā cena. Francija turpina zaudēt savas pozīcijas pat tai ierastajos tirgos.

Vācijas analītikas kompānijas Oil World eksperti savā pēdējā atskaitē par sojas ražu Brazīlijā paaugstinājuši 2011/12 MG prognozi vēl par 1 milj. t līdz 74,3 milj. t, tas tomēr ir mazāk nekā pagājušā gada raža (75,1 milj. t). Prognoze tika paaugstināta pateicoties ražības rādītāju pieaugumam galvenajos sojas audzēšanas apgabalos. Pie tam, Brazīlijas valdība prognozē, ka sojas raža Brazīlijā sasniegs pat 75,5 milj. t.

Tuvākajos mēnešos graudu cena pasaulē var nepaaugstināties, uzskata FAO. Kā negatīvs faktors būs rekordliela graudu raža vairākās valstīs, līdz ar to graudu imortētājiem būs plašāka izvēle un pieaugs konkurence. Būtisks ražas pieaugums pasaulē ir kā atbilde uz augstajām graudu cenām. Graudu cena janvārī sasniedza maksimālo atzīmi 30 pēdējo mēnešu laikā, tas veicināja sējumu platību pieaugumu.

2011/2012 sezonā kviešu raža Serbijā palielinājusies par 27%, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzot 2 milj. tonnas. Labvēlīgie laika apstākļi pozitīvi ietekmējuši graudu kvalitāti un arī ražība ir pieaugusi līdz pat 4,2 t/ha.

Zemnieku saimniecības vienmēr ir bijušas pakļautas dažādiem riskiem, kas tās piespiež cīnīties par savu pastāvēšanu. Lai arī zemnieki aktīvi izmanto iespēju savu īpašumu apdrošināt, kas daudzos gadījumos ir ļāvis izvairīties no iespaidīgiem izdevumiem vai pat biznesa zaudēšanas, pieredze liecina, ka zemnieku saimniecībām nav iespējams efektīvi piemērot standarta īpašuma apdrošināšanas nosacījumus. Tādēļ apdrošinātājs "Balta" ir uzsācis sadarbību ar Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāju organizāciju "Zemnieku Saeima", lai sagatavotu īpašus, lauksaimnieku vajadzībām pielāgotus apdrošināšanas risinājumus.

Noslēgtā sadarbības līguma ietvaros "Zemnieku Saeimas" speciālisti konsultē "Baltas" ekspertus, lai tiktu izstrādāti jauni apdrošināšanas produkti ar vairākiem būtiskiem uzlabojumiem, kas ļautu efektīvāk pasargātu zemniekus no riskiem, ko rada dabas stihijas un dažādi tehniski negadījumi, - tiek paplašināts risku segums un ieviesti zemnieku saimniecību darba ciklam atbilstoši nosacījumi.

"Šajā sadarbībā mums būtiskākā ir iespēja sniegt apdrošinātājam specifisku informāciju par zemnieku vajadzībām, uz kā pamata top reāli izmantojami risinājumi, kas atvieglo mūsu biedru darbu. Pašlaik jau mums ir izstrādāti unikāli tarifi, kas sniedz ieguvumu līdz pat 15 procentiem. Turklāt, apzinoties to, cik lielus zaudējumus rada tehnikas dīkstāve, tai salūstot, jaunie apdrošināšanas nosacījumi paredz arī tādas būtiskas nianses kā tehnikas aizvietošanas iespēju. Tādējādi zemniekiem ir iespēja pilnvērtīgi pasargāt sevi no ievērojamiem zaudējumiem, kas var rasties, notiekot negadījumam viņu saimniecībās," stāsta Maira Dzelzkalēja, "Zemnieku Saeimas" priekšsēdētāja vietniece.

Jaunie apdrošināšanas risinājumi ir pielāgoti nozares darba ritmam un ņem vērā tehnikas noslodzi, piemēram, brīdī, kad kombains aktīvi strādā, apdrošināšanas maksājums ir lielāks, bet tad, kad tas gaida nākamo sezonu, maksājums tiek samazināts. Tāpat arī segumā iekļautajā saražotās produkcijas un izejvielu krājumu apdrošināšanā ir ņemts vērā, ka vienubrīd zemniekam to ir daudz, bet uz pavasari tādu var nebūt gandrīz nemaz. Tādējādi saimniecības var izvairīties no pārmaksas par apdrošināto krājumu daudzumu.

"Sadarbība ar "Zemnieku Saeimu" attīstās no gada uz gadu - arvien vairāk mēs izprotam viņu vajadzības, diskutējam, uzklausām lauksaimniekus. Mums ir svarīgi būt cilvēkam blakus arī tad, ja notiek nelaime. Ja ir apdrošināšanas polise, jūtam gandarījumu - mēs palīdzēsim, un cilvēks varēs strādāt tālāk, īstenojot savus plānus un sapņus," skaidro Aivars Vilnītis, apdrošinātāja "Balta" valdes loceklis.

Kā liecina "Baltas" pieredze, pēdējos gados bijuši nopietni apdrošināšanas gadījumi, piemēram, par kaltēm, kad atlīdzību izmaksas bijušas ļoti lielas. Jaunas, modernas būves, kas aprīkotas ar jaunu tehniku, jaunu elektroniku, - bet ugunsnelaimes notikušas arī tādās vietās. Tāpat šogad vairāki zemnieki saņēmuši kompensācijas par akmeņu radītiem kombainu bojājumiem, mašīnu zādzībām vai šķirnes mājlopu bojā eju. Nopietnākajās nelaimēs kompensācijas sasniegušas vairāk nekā 100 tūkstošu latu apmēru.

LIFFE/MATIF. Notikumus Eiropas biržās turpina ietekmēt pasaules ekonomiskā situācija un eirozonas krīze. Tiek gaidīts, ka samazināsies graudu pieprasījums. Cenu samazināšanos nedaudz piebremzēja eiro kursa kritums. Francijas eksporta kviešu FOB cena vienas dienas laikā samazinājās par 6,92- 9,01 USD/t. Tik straujš kritums šosezon vēl nebija pieredzēts. Līdz ar to Francijas kviešu cenu līmenis ir samazinājies līdz Krievijas kviešu cenai, kas uzvarēja nesan notikušajā Ēģiptes tenderī.

Austrumaustrālijā ziemāju ražas novākšana rit pilnā sparā. Pēdējās nedēļas laikā novāktas 4,97 milj. tonnas graudu, tas ir par 64% vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.

Ķīnas nacionālais informācijas centrs prognozē, ka 2011./2012. mārketinga gadā valsts importēs 1,8 milj. tonnas rapša, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tas ir par 41% vairāk. Importa pieaugums saistīts ar pārstrādes jaudu pieaugumu valstī.

Pagājušajā nedēļā Ķīna iepirka 500 tūkst. tonnas soju no ASV, lai papildinātu valsts rezerves. Tādējādi Ķīna jau ir iepirkusi 60% no plānotā importa sojas daudzuma. Rezerves fonda kopējais apjoms ir 2 milj. tonnas. Pēc speciālistu domām, ja sojas cena samazināsies, tad šajā periodā iespējams, ka Ķīna veiks vēl papildus sojas iepirkumus. Iepriekš valsts iekšējo rezervju papildināšanai Ķīna no ASV iepirka 1 milj. t kukurūzu. No vienas puses Ķīnas importa aktivitāte skaidrojama ar to, ka valstī pieaug lauksaimniecības produkcijas patēriņš, bet no otras puses- pievilcīgas cenas pasaules tirgū un bailes no tā, ka globālais ekonomiskais klimats var strauji pasliktināties.

Krievijas lauksaimnieki uz 22. novembri novākuši 97,5 milj. tonnas graudu bunkuru svarā, tā , šodien paziņoja Krievijas Lauksaimniecības ministre Jeļena Skriņņika. Šis daudzums ir pilnīgi pietiekams, lai nosegtu iekšējās vajadzības un, lai rastos nopietns eksporta potenciāls. Prognozētais graudu eksporta apjoms- 25 milj. tonnas.

LIFFE/MATIF. Janvāra kviešu cena Parīzes biržā MATIF piektdien samazinājās par 1.00 EUR/t līdz 182.00 EUR/t.

Aģentūra Strategie Grains norāda, ka problēmas, kas radušās rapša sējas laikā tādās valstīs kā Vācija, Dānija, Rumānija un Bulgārija, var izraisīt rapša sējumu platību samazināšanos par 3% līdz 11,5 milj. ha.

Gaidāms, ka Alžīrija šogad importēs rekordlielu kviešu daudzumu. Importa pieaugumu sekmēja valdības bažas par iespējamajiem nemieriem valstī.

Septembrī Lielbritānija eksportējusi 277,3 tūkst. t kviešu. Pagājušā gada septembrī kviešu eksports bija par 30% mazāks, bet attiecībā pret 2011. gada augusta mēnesi, eksporta pieaugums sasniedz 75%. Visvairāk kviešu tika eksportēts uz Holandi- 120,1 tūkst. t septembrī un 132,4 tūkst. t jūlijā un augustā. Uz Spāniju eksportētas 72,3 tūkst. t, uz Vāciju 51,3 tūkst. t. Uz Īriju septembrī eksportētas 14,4 tūkst. t, uz Portugāli- 13,5 tūkst. tonnas kviešu.

Sakarā ar ievērojamu eksporta rādītāju kritumu, ASV eksperti izteikuši prognozes par turpmākajām cenu izmaiņām.