Ko slēpj sevī augsne

Augs sastāv no 20% skābekļa (O)  un 50% oglekļa (C), ko augs uzņem no atmosfēras. Vēl auga sastāvā ietilpst 8% ūdeņraža (H), kas arī tiek iegūts no atmosfēras. Tikai 15% slāpekļa un 7% minerālvielas augs ņem no augsnes. Savukārt atmosfēra sastāv no 20,81% skābekļa un 79,19% slāpekļa. Tātad atmosfērā pieejami lieli krājumi paša dārgākā barības elementa - slāpekļa. Taču augi tiešā veidā no gaisa to uzņemt nevar.

Ne minerālmēsli, ne organika pati no sevis nepāriet augiem uzņemamā formā. Tieši mikroorganismi un sliekas ir tie, kas pārveido barības vielas augiem uzņemamā formā un padara augsni auglīgāku. Latvijā (LPKS „Agrario") var iegādāties preparātus, kas satāv no augsnē brīvi dzīvojošām baktērijām (Azofit, Azofix), kas ļauj augam piesaistīt slāpekli no atmosfēras 20-70 kg/ha! Audzējot tauriņziežus (pupas, zirņi, lupīnas, lucerna, āboliņš u.c.) varam izmantot nitragīnu (gumiņbaktērijas, katram tauriņziežu veidam savas) augam nepieciešams slāpeklis tikai iesākumam 10-30 kg/ha, kamēr gumiņbaktērijas nav aktīvas. Pārējo augam nepieciešamo slāpekli gumiņbaktērijas nodrošinās pašas un atstās krājumā nākamajai kultūrai.

Labi strukturēta augsne no atmosfēras iegūst slāpekli, skābekli, ogļskābo gāzi un ūdeni, nitrātus, amonjaku, metānu, sērūdeņradi, jodu, fosforu un putekļus. Atceramies epifītus - augus, kuriem augsne vispār nav nepieciešama - orhidejas, bromēlijas, tiem pietiek ar barības vielām, ko iegūst no gaisa.

Smilts, māls satur visus pamatelementus - kāliju, fosforu, kalciju, magniju, hloru, sēru, kā arī mikroelementus - boru, jodu, cinku, alumīniju, silīciju, dzelzi, mangānu, kobaltu, molibdēnu u.c. To krājumi augsnē pārsniedz kultūraugu iznesi ar ražu desmitiem un simtiem reižu.

Pēc profesora K.Brīvkalna datiem, 30cm dziļā augsnes slānī smilšainās augsnēs ir 3-5 tonnas fosfora, 30-50 tonnas kālija. Smilšmāla un māla augsnēs attiecīgi 4-7 tonnas un 60-100 tonnas! Taču vairums šo minerālvielu atrodas augiem grūti uzņemamā vai neuzņemamā formā. Zinātnieki ir izstrādājuši miokroorganismus saturošus preparātus, kas palīdz atbrīvot šīs barības vielas.

1.tabula. Latvijas augšņu aramkārtā (30cm) esošās rezerves, t/ha (K.Brīvkalns)

LPKS „Agrario" piedāvā preparātu, kas sastāv no baktērijām (Fosfix), kas pārveido augsnē atrodamo fosforu augiem uzņemamā formā. Tas ļauj pārveidot un padarīt pieejamu augiem 40-60 kg/ha fosfora. 2014.gada rudenī būs pieejams jauns preparāts „Biofert", kas sastāv no trīs veidu baktērijām un  atkarībā no augsnes struktūras piesaista atmosfēras skābekli 20-70 kg/ha, padara pieejamu augsnes fosforu 40-60 kg/ha, kāliju 40-60 kg/ha.

Raksta sagatavošanai izmantoti materāli no M.Vaivares grāmatas „Vide un bioloģiskā lauksaimniecība" un N. Kurdjumova grāmatas "Masterstvo plodorodija".