"Mēs esam EK iesnieguši savu pieprasījumu, lūgumu ar tiem zaudējumiem, kādus mēs esam aprēķinājuši šīs vasaras, ja tā to var saukt, stihijas dēļ. Tie ir 359 miljoni eiro. (..) Ir neformāli, indikatīvi signāli, ka kaut kādas naudas droši vien tiks piešķirtas," sacīja Lucaua, atgādinot, ka nepieciešams laiks līdz EK pieņems lēmumu, un, ja arī atbalstu nolems piešķirt, tas nenotiks ātrāk kā pēc jaunā gada.

LOSP valdes priekšsēdētājs Treibergs Treibergs atzina, ka ik dienu LOSP saņem vēstules no lauksaimniekiem par sausuma radītājiem zaudējumiem, kā piemēram, trešdien pienākusi vēstule no Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības.

Lucaua sacīja, ka ZM Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajai padomei atbalsta piešķiršanas gadījumā būs ļoti nopietni jāpārdomā, kā attiecīgos finanšu resursus sadalīt, lai tos saņemtu tie, kuriem sausuma radīto zaudējumu dēļ šī nauda ir visvairāk nepieciešama.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece teica, ka sausuma dēļ problēmas radušās ne tikai graudkopjiem, bet arī lopkopības uzņēmumiem, jo saimniecībām trūkst lopbarības, kā arī lopbarības kvalitātes graudu. Treibergs piekrita, ka lopkopības nozarē trūkst visa veida barības, tostarp zaļbarība un spēkbarība. Lopbarības kvalitātes graudu ir salīdzinoši maz.

Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode aicināja Finanšu ministriju (FM) pārskatīt finansiāla atbalsta piešķiršanas iespējas Latvijas lauksaimniekiem arī no valsts budžeta līdzekļiem. FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra teica, ka ar šādu iniciatīvu klajā var nākt tikai ZM kā nozares atbildīgā ministrija.

Lucaua teica, ka ZM nav nonākuši oficiāli lauksaimnieku iesniegumi ar aplēsēm par viņiem sausumā nodarītajiem zaudējumiem, lai ZM varētu aprēķināt, ar kādu prasību vērsties FM attiecībā uz atbalstu sausuma radīto zaudējumu kompensēšanai Latvijas lauksaimniekiem.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) 25. jūlijā Briselē tikās ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru, kuru tostarp informēja par šīs vasaras sausuma un karstuma radītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem, lūdzot ES finansiālu atbalstu šo zaudējumu segšanai.

Saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem sausuma radītie zaudējumi lopkopībā ir 100,5 miljoni eiro, augkopībā – 165,6 miljoni eiro, bet mežsaimniecībā – 92,9 miljoni eiro.

Tāpat ziņots, ka Krīzes vadības padome šogad jūnijā nolēma situāciju lauksaimniecībā saistībā ar sausumu noteikt kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.

Krīzes vadības padomes lēmums lauksaimniekiem, kuru sadarbības līgumos būs paredzētas atkāpes saistību izpildē saistībā ar nepārvaramas varas vai "force majeure" apstākļiem, atvieglo šīs nepārvaramās varas vai "force majeure" apstākļu iestāšanos pamatošanu. Tāpat arī iestādes, kuras administrē un kontrolē, kā lauksaimnieki ievieš valsts un ES atbalsta pasākumus, ņem vērā situāciju un lauksaimniekiem nepiemēros soda sankcijas.

Sausuma dēļ šogad Latvijā cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības.

Avots: www.delfi.lv