Tiešmaksājumi griesti – būt vai nebūt?

Lietuvā noteiktie 150 000 eiro tiešmaksājumu griesti ietekmēšot vien četras lielsaimniecības.

Jūlija vidū Lietuva paziņoja par tiešmaksājumu griestu noteikšanu vienai saimniecībai jau no nākamā gada 1. janvāra. Latvijas lauksaimnieku un ekspertu viedoklis šādas kārtības izveidei mūsu valstī nav vienprātīgs. Sazinoties ar Lietuvas Zemkopības ministriju, secinājām, ka politiskajam lēmumam kaimiņvalstī būs salīdzinoši neliela ekonomiskā ietekme.

Lietuvas Zemkopības ministrijas Pirmā Eiropas Savienības atbalsta departamenta vadītājs Tads Švilpausks vērš uzmanību, ka Lietuva bija viena no ES dalībvalstīm, kas agrāk izvēlējās nemazināt tiešos maksājumus. “Lielākā daļa dalībvalstu izvēlējās mazināt šos maksājumus kopš 2015. gada. Kopš 2018. gada, kad spēkā stājās Omnibus Regula, tā dod iespēju piemērot samazināšanas mehānismu. Lietuva vienmēr ir atbalstījusi godīgāku un mērķtiecīgāku tiešmaksājumu sadales mehānismu.”

T. Švilpausks teic, ka pašu zemnieku attieksme pret šo lēmumu bijusi atšķirīga – atkarībā no tā, kāda lieluma fermas šie zemnieki atbalsta. Ministrijas ierēdnis arī uzskata, ka tiešmaksājumu griestu noteikšana ļauj ievērot vienlīdzīguma un taisnīguma principu. “Svarīgi, ka tas ir vairāk simbolisks lēmums, jo kopējā samazinātā naudas summa nav ļoti liela, tie ir aptuveni 360 000 eiro. Tos nesaņems četras lielsaimniecības,” atklāj Švilpausks. Viņam nav aprēķinu, cik mazo saimniecību un par kādu naudas summu no nākamā gada 1. janvāra saņems lielākus tiešmaksājumus.Lietuvas Zemkopības ministrijas ierēdnis arī atklāja, ka Latvija ir viena no 23 ES dalībvalstīm vai reģioniem, kas piedāvā tiešmaksājumu mazināšanas mehānismu.

Ko par maksājumu griestu noteikšanu domā Latvijas saimnieki un eksperti?

Mazākus tiešmaksājumus, nevis griestus
Biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre uzsver – Latvijā tiešmaksājumu griestu noteikšana noteikti būtu nepareizs lēmums. Lūk, argumenti:

“Latvija joprojām saņem vismazākos tiešmaksājumus. Vēsturiskā situācija bija tāda, ka, neesot Eiropas Savienībā, lauksaimniecībai bija jāattīstās, notika pārstrukturizācija un saimniecības, kas attīstījās un investēja, lai varētu konkurēt ar ES un pārējo pasauli, auga lielākas. Ārzemju konsultanti mācīja – lai varētu veiksmīgi konkurēt bez atbalsta maksājumiem vai ar ļoti zemiem atbalsta maksājumiem, ir jāpalielina saimniecības lielums, jākonkurē uz platības rēķina. Mēs to mērķtiecīgi Latvijā darījām. Patlaban politika vērsta uz pretējo pusi, paplašināties vairs neesot labi.Latvijas lauksaimnieki cits citam nav konkurenti. Viņiem ir jākonkurē pasaules tirgū, kur mums pretim ir megasaimniecības. Arī ražošanas nosacījumi tur ir vienkāršāki nekā Latvijā. Viņi var darīt daudz ko tādu, kas mums nav atļauts, tādējādi arī ražot lētāk nekā mēs.Latvijā maksājumus saņemam par hekt­āriem, nevis par saimniecību. Mazliet muļķīgi sanāk – vienā daļā ES aizvien pastāv vēsturiskais maksājums saimniecībai. Protams, lielajam ražotājam ir labāka konkurētspēja nekā mazajam. Daudz loģiskāk būtu mazināt maksājumu par vienu hektāru, nevis ierobežot saimniecību. Mēs zinām, ka ļoti daudz bija nekoptu zemju, kāds tās atgrieza saimnieciskajā apritē. Patlaban mēs viņam sakām – tu esi pārāk liels ražotājs, atbalsta maksājumi tev nepienāksies. Man tas neliekas pareizi.”

M. Dzelzkalēja-Burmistre uzskata, ka Lietuvā lēmums par tiešmaksājumu griestiem, visticamāk, ir šābrīža politikas virziens. “Aizvien šaubos, vai viņi to īstenos. Ražojošās saimniecības dod būtisku ekonomisko pienesumu valstij. Izdzīvot pilnīgi bez maksājumiem un pildīt visas dārgās ES prasības ir ārkārtīgi sarežģīti un grūti. Pieļauju, ka būs tiesas procesi par konkurences kropļošanu. Prasības ir tāpat jāpilda, tās maksā naudu saimniecībai. Piemēram, zaļināšana, dzīvnieku labturības prasības, ar augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanu saistītās prasības. Eiropā AAL klāsts ir salīdzinoši mazāks nekā konkurentiem tepat blakus Baltkrievijā, Ukrainā vai ASV. Lielajiem ir ekonomiskās priekšrocības, tāpēc var runāt par procentu samazinājumu, sākot no noteiktas platības. Maksājums par katru ha ir mazliet virs 100 eiro, zemes nodoklis vien ir no padsmit līdz teju 50 eiro par ha.”

Labāk nekā 60 000 eiro
Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs teic, ka patlaban notiekošajās diskusijās par tiešmaksājumu griestiem lauksaimnieku organizāciju viedokļi ir atšķirīgi. Iemesls – saimniecību dažādie lielumi. “Ja Latvijas mērogā saimniecība ir liela, tad uz Eiropas Savienības fona tā ir vidēja un tai būtu jādod iespēja attīstīties līdz ES saimniecību lielumam, tajā pašā laikā arī mazajām saimniecībām ir jādod iespēja augt un attīstīties. Savukārt, ja ir kopējā ES maksājumu aploksne, tad griestu noteikšana var ietekmēt finansējuma pieejamību visiem pretendentiem. Tādējādi šis jautājums ar visu iesaistīto organizāciju pārstāvjiem ir jāizvērtē, lai visas iesaistītās puses ir apmierinātas. Bet jebkurā gadījumā 150 000 eiro griesti ir labāk nekā 60 000 eiro, kas arī bijis kā variants,” uzskata E. Treibergs.

Mazajiem jākļūst konkurētspējīgākiem
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) vadītājs Mārtiņš Cimermanis atceras, ka lietuvieši nesen arī lēmuši sniegt lielāku atbalstu nekā agrāk mazajiem piena ražotājiem. “Tiešmaksājumu griestu jautājums ir līdzīgs. Mūsu kaimiņi vairāk vērtē, kas laukos notiek no sociāli ekonomiskā, ne tikai no ekonomiskā skatpunkta. Tas drīzāk ir atbalsts, lai pavilktu uz augšu saimniecību mazo galu. Redzot lielo saimniecību ekonomisko spēku, pat grūti iedomāties, kas varētu traucēt to tālāko izaugsmi. Zinu, ka Lietuvā ir ļoti spēcīgas saimniecības. Arī Latvijā. Kādi 150 000 eiro? Ja rēķina šābrīža atbalsta likmes, tās ir vairāku simtu hektāru lielas saimniecības. Tās nav gluži mazās saimniecības,” tā M. Cimermanis.

Viņš uzskata – Latvija, visticamāk, šo ceļu uzreiz neaizies. ES patlaban piedāvā noteikt tiešmaksājumu griestus. Latvijas izvēle būs tos pieņemt vai nepieņemt. Viņš atklāj – patlaban par maksājumu griestu noteikšanu notiek ļoti karsta diskusija. Latvijā 90% saimniecību ir līdz 250 ha lielas. Tās ES izpratnē ir mazās saimniecības. “Mums tā ir dominējošā saimniecību grupa. Gribētu tiešām iepazīties ar lietuviešu statistiku – ko tas viņiem nozīmē, kāds ir atbalsta saņēmēju loks. Mēs nesen veicām lauku uzņēmēju aptauju. Tajā parādās noskaņas, ka atbalsts mazajām saimniecībām jāpalielina, ka būtu jārosina, lai šīs saimniecības kļūst stiprākas, ekonomiski patstāvīgākas un dzīvotspējīgākas. Tā uzskata lielākā daļa respondentu. Tas it kā saskan ar Eiropas sabiedrības aptaujās redzamo vairākuma viedokli. Šis būs gadījums, kad dalībvalstij pašai būs jālemj par tālāko lauksaimniecības nozares virzību,” teic M. Cimermanis.

Zemkopības ministrijas komentārs
ZM Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Dagnija Muceniece: – Saskaņā ar Regulas prasību Latvija jau kopš 2015. gada piemēro 5% samazinājumu tiešmaksājumiem, kas pārsniedz 150 000 eiro vienai saimniecībai. Zemkopības ministrija atbalsta tiešmaksājumu griestu noteikšanu nākamajā plānošanas periodā, kā to iesaka Eiropas Komisija. Patlaban notiek diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām, kādiem šiem griestiem būtu jābūt. Lēmumam vajadzētu būt, vēlākais, šajā rudenī.

Avots: www.la.lv