Sakarā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā - rekordaugstas kviešu cenas. Karš Ukrainā var novest pie humanitārās katastrofas arī citos pasaules reģionos.

Kādā brīdī šāds vilnis toreiz sasniedza Sīriju un noveda pie ilga pilsoņu kara, kurā Krievija cīnījās valdošā režīma pusē. Tagad Krievijas Federācija ir sākusi  jaunu karu, kas ir paātrinājis kviešu cenu kāpumu Turcijā, Ēģiptē un citās Vidusjūras austrumdaļas un Ziemeļāfrikas valstīs, kur maize ir nabadzīgāko iedzīvotāju daļas pamatēdiens. Pašreizējā bruņotajā konfliktā ir iesaistītas divas no svarīgākajām kviešu piegādātājvalstīm šiem reģioniem: Krievija un Ukraina. Tomēr problēma ir daudz plašāka, tā skar visu pasaules pārtikas tirgu, jo šīs divas valstis līdz šim veidoja aptuveni 30% no pasaules kviešu eksporta, atgādina Vācijas Commerzbank izejvielu tirgu eksperts Kārstens Fričs (Carsten Fritsch). Līdz ar to šobrīd ir smagi apdraudēta gandrīz trešā daļa no pasaules svarīgākajām lauksaimniecības izejvielām, kas nepieciešamas  maizes ražošanai un lopbarības veidā gaļas ražošanai.

Kotācijas Matif fjūčeru biržā Parīzē (Francija - lielākā kviešu ražotāja un eksportētāja ES) jau pakāpušās līdz rekordaugstam līmenim, pārsniedzot 420 eiro par tonnu. "Graudu cenas ir neiedomājami augstas," norāda Vācijas lauksaimniecības informācijas portāls Agrarheute.

Galvenais tirgus nervozitātes cēlonis ir bailes, ka Ukraina šogad lielā mērā vai pat pilnībā izkritīs kā graudu (un citu lauksaimniecības produktu) piegādātāja. Pēc mediju ziņām, karā ierautās valsts valdība jau 6.martā bija apturējusi rudzu, auzu, cukura, gaļas, mājlopu eksportu un ierobežojusi kviešu, kukurūzas, vistu, olu un saulespuķu eļļas eksportu.

Ukrainā apdraudēta gan sējas kampaņa, gan ražas novākšana.

Taču galvenās bažas rada kas cits: "Nav skaidrs, cik lielā mērā Ukrainas lauksaimniecības sektors šobrīd vispār spēs veikt pavasara sējas kampaņu. Kas strādās laukos?", jautāja Pērs Brodersens(Per Brodersen) -  Vācijas Agrobiznesa alianses Austrumu komitejas direktors, intervijā ar Deutche Welle . Šī organizācija pārstāv pēcpadomju telpā strādājošo vācu biznesa aprindu intereses.

"Nav arī skaidrs, kurš un kā ražu novāks. Kādā stāvoklī pēc karadarbības būs infrastruktūra tās savākšanai, uzglabāšanai, transportēšanai un izvešanai," turpināja eksperts. Pēc viņa teiktā, lauksaimniecības eksporta iespējas no Ukrainas ostām pie Melnās jūras jau tagad ir niecīgas vai pat nav pilnībā : "Neaizmirsīsim, ka viena no pirmajām Krievijas armijas darbībām  uzbrukuma laikā Ukrainai  -  bija Čūsku salas , kas atrodas pie jūras robežas ar Rumāniju ieņemšana, lai tādējādi nodrošinātu kontroli pār Ukrainas Melnās jūras ostām un pieejām.

Tāpēc Ukrainas dzelzceļa uzņēmums Ukrzaļizņica tagad steidzami strādā pie lauksaimniecības preču eksporta piegādes iespējām caur kaimiņvalstīm Rumāniju, Ungāriju, Slovākiju un Poliju uz Eiropas ostām.Pie tam vislielākā jauda šinī laikā ir dzelzceļa maršrutiem Rumānijas virzienā ar piekļuvi tikai Melnajai jūrai.

Sankcijas pret Krieviju nopietni sarežģīs tās lauksaimniecības preču eksportu.

"Ja tiks okupēta nozīmīga daļa Ukrainas teritorijas, okupantiem tiks piemērotas tās pašas sankcijas, kas tagad ir noteiktas pret Krieviju. Tās ļoti sarežģīs maksājumus par lauksaimniecības produkcijas piegādi " brīdināja Pērs Broderzens.

Tādējādi kara dēļ, bet šajā gadījumā - starptautisko sankciju dēļ par kara izraisīšanu, tiks stipri ierobežotas arī Krievijas iespējas eksportēt kviešus un citus lauksaimniecības produktus, secina Austrumu komitejas eksperts.

Tajā pašā laikā pašas Krievijas pārtikas piegādes ārvalstu tirgiem vispār nav sankcionētas. Problēmas radīsies gan darījumu finansēšanā - Krievijas bankas ir atrautas no starptautiskajām naudas plūsmām, gan loģistikā - daudzi kuģi atteiksies ienākt Krievijas ostās, un apdrošināšanas kompānijas apdrošināt savas kravas.

Šajā situācijā Krievijas Federācija centīsies palielināt eksportu uz Ķīnu, kur šobrīd arī,  graudiem strauji aug cenas. Vācu Āzijas speciālists profesors Eberhards Sandšneiders (Eberhard Sandschneider) sarunā ar DW atgādināja, ka Ķīnai "ir nozīmīgas ekonomiskās intereses Ukrainā saistībā ar kviešu un kukurūzas importu no turienes". Šīs piegādes, kas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, tagad ir pārtrauktas kara dēļ.

Vācu eksperts par maizes cenām Krievijā.

Tāpat šobrīd ir pilnīgi nesaprotami, kā karš ietekmēs sējas kampaņu, bet pēc tam ražas novākšanu pašā Krievijā. Vai pietiks degvielas, piemēram, graudu audzēšanas reģionos pie plašās karadarbības zonas? Vai pietiks sēklu, jo tās parasti tiek importētas lielos daudzumos? Cik lielā mērā, ņemot vērā ārzemju rezerves daļu piegādes pārtraukšanu, sakarā ar sankcijām,būs iespējams izmantot ārzemēs ražoto lauksaimniecības tehniku?

Pērs Brodersens atgādināja, ka pēc Krievijas embargo ieviešanas pārtikas piegādēm no ES 2014. gadā, valsts aktīvi stimulēja lauksaimniecības attīstību un panāca būtisku bruto rādītāju pieaugumu,taču vienlaikus šis mehānisms veicināja monopola struktūru rašanos. Pēdējos gados esam novērojuši Krievijā ievērojamu pārtikas cenu pieaugumu, vienlaikus samazinoties tās kvalitāei," atcerējās eksperts.

"Ķīna neapšaubāmi paliks nozīmīga Krievijas lauksaimniecības produkcijas pircēja," savukārt sacīja Pērs Brodersens. "Tomēr paskatīsimies, kā abu valstu tirdzniecību ietekmēs tas, ka Krievijas dzelzceļa kompānijai RŽD ir nokļuvusi sankciju ietekmē. " Un sankcijas pret Krievijas banku sektoru var apgrūtināt norēķinus ar Ķīnas bankām vai pat atbaidīt daudzas no tām.

Kardināli jaunajā situācijā, kas  radusies šobrīd, Krievijas Federācijas valdībai vairs nebūs naudas līdzekļu, ko iepriekš varēja izmantot lauksaimniecības atbalstam vai pārtikas mazumtirdzniecības cenu subsidēšanai.

Neskatoties uz to, Pērs Brodersens ir pārliecināts, ka īpaši liela maizes cenu kāpuma nebūs: “Tam ir liela politiskā nozīme, un Krievijas valdība darīs visu iespējamo, lai tmaizes cenu saglabātu simboliski zemā līmenī neatkarīgi no tā, kā graudu cenas mainīsies pasaules tirgū." Iekšzemes cenas bremzēs tādi pasākumi -  kā jau esošā eksporta nodeva, kas ierobežo kviešu izvešanu no valsts (bet atņem ražotājiem un Krievijai iespēju nopelnīt šobrīd tik ļoti nepieciešamo valūtu).

Karš Ukrainā var novest pie humanitārās katastrofas citos pasaules reģionos.

“Starptautisko sankciju ietekme uz Krievijas pārtikas eksportu ļoti baida” - Bonnas Universitātes Attīstības studiju centra (Zentrum für Entwicklungsforschung, ZEF), kas pēta attīstības valstis, direktors Matins Kaims (Matin Qaim).

"Tagad jautājums ir par to, vai mēs varam atrast  kādus veidus, lai turpinātu Krievijas pārtikas produktu eksportu, lai novērstu humanitāro katastrofu citās planētas daļās, kas būs "šī kara papildus kaitējums", intervijā DW sacīja profesors Kaims. Un viņš mudināja: "Mums ir nopietni jāapspriež jautājums par pārtikas piegādēm."

Pavisam citu risinājumu piedāvā Vācijas putnkopju nozares asociācijas. Viņi vērsās pie Vācijas lauksaimniecības ministra Sema Ozdemira (Cem Özdemir) ar aicinājumu nekavējoties pārtraukt biodegvielas ražošanu. Viņi uzskata, ka "šīs smagās krīzes" apstākļos etanolu ražot no graudiem ir nepieņemami, tie jāizlieto barībai.

Situāciju pasaules pārtikas tirgū piektdien, 11.martā, pēc Sema Özdemira iniciatīvas, videokonferences laikā apspriedīs G7 lauksaimniecības ministri. Uz to vācu politiķis aicināja arī savu Ukrainas kolēģi un Eiropas Komisijas (ES "valdības") ministrus, kā arī starptautisko organizāciju pārstāvjus.
"Pārtikas piegāde Vācijā un ES ir droša, taču dažās valstīs ārpus ES ir sagaidāms nopietns deficīts," sacīja Cema Özdemirs, norādot, ka dažos reģionos jau ir radies pārtikas trūkums sausuma dēļ.

Pašreizējās ārkārtīgi augstās kviešu cenas noteikti liks Eiropas Savienības lauksaimniekus paplašināt graudu sējumus, un, ja tādās graudu ražotājvalstīs kā Francija, Vācija, Rumānija, Polija, Spānija un Itālija izrādīsies laba raža, Eiropas eksports var vismaz daļēji aizstāt Ukrainas un Krievijas piegādes pasaules tirgū. Tikmēr Indija, kas ir pasaules trešā lielākā graudu ražotāja kopā ar Ķīnu un ASV, šogad jau ir palielinājusi kviešu eksportu līdz rekordaugstam līmenim.

Avots: Deutsche Welle