Miltrasa, rūsa un spradži. Augu aizsardzības pasākumi graudaugu tīrumā maijā
Ziemāju sējēji un sējumi jau kopš pagājušā rudens ir bijuši spiesti izturēt ne vienu vien pārbaudījumu. Vispirms jau sējas laiks ar pārmitro augsni nebija no labākajiem, tad nebeidzamās lietavas daudzus laukus pārvērta par dīķiem, tad martā nokusa sniegs un iestājās kailsals. Tiesa, ne visur un ne uz ilgu laiku. Daudzos kviešu laukos augi ziemu pārcieta, nesākuši cerot. Daudzos nebija lietoti plānotie rudens herbicīdi, jo to tehniski nevarēja izdarīt. Līdz aprīļa vidum vēl nebija īstas skaidrības, vai veģetācija daļā lauku atjaunosies, bet maijā viss nostāsies savās vietās. Augi ir iznīkuši gan lielo, gan mazo dīķu vietās, tajos veģetācijas perioda sākumā neaug pat nezāles. Bet nezāles augs, un maijā būs jāturpina vai jāuzsāk to ierobežošana, izvēloties herbicīdu, atbilstošu lauka nezāļu spektram un piemērotu kultūraugam. Turpināsies arī augu augšanas regulatoru smidzināšana. Lai nekļūdītos izvēlē, uzmanīgi jāseko līdzi augu attīstības stadijām, jo ne visi preparāti der visiem graudaugiem jebkurā attīstības stadijā.
Maijā uz graudaugu jaunajām lapām noteikti parādīsies graudaugu slimību pirmās pazīmes. Izplatītākā no tām būs kviešu lapu pelēkplankumainība, kuras jauno infekciju ierosinošās piknīdas labi saskatāmas uz ziemas kviešu un tritikāles apakšējo lapu pelēcīgā lapas plātnes fona melnu punktiņu – piknīdu – veidā. Turpmākā slimības attīstība būs cieši saistīta ar laika apstākļiem. Ja maijā būs maz nokrišņu, tad pelēkplankumainības izredzes masveidā inficēt jaunās lapas ir niecīgas. Turpretī lietainās dienās radīsies ļoti labvēlīgi apstākļi, lai sporas ar vēja un ūdens pilienu palīdzību nokļūtu uz jaunajām kviešu lapām. Lai nenokavētu slimības attīstības sākumu, iestājoties gaisa temperatūrai virs 15 0C un lietainā laikā, biežāk jāpārbauda sējumi.
Iespējams, tur atradīsies arī graudzāļu miltrasas jaunā infekcija. Atšķirībā no iepriekšējā gada pārziemojušās miltrasas jaunā ir gaišākā krāsā un arī meklējama uz jaunākām lapiņām vai arī uz stiebriem tuvu augsnei. Miltrasa inficē visas graudaugu sugas, tai nepieciešams augsts gaisa relatīvais mitrums un visai pieticīga temperatūra – 12–17 0C.
Savukārt jaunās stiebrzāļu gredzenplankumainības pazīmes maijā vērts meklēt tikai rudzu un ziemas miežu sējumos.
Pēdējos pavasaros aizvien agrāk atrodamas kviešu lapu dzeltenplankumainības pazīmes uz ziemas kviešu lapām. Pirmie ar šo slimību inficētie sējumi būs tie, kur saglabājies daudz ar dzeltenplankumainību inficētu augu atlieku. Slimības attīstībai vajadzīgs vairāk siltuma nekā pelēkplankumainībai. Pēdējos gados novērots, ka tā primārai infekcijai izmanto dažas ļoti siltās dienas, pēc kurām parasti atkal iestājas vēsāks laiks.
Ja iestāsies īpaši silts laiks, tad maijā iespējams arī dzeltenās rūsas infekcijas sākums ziemas kviešu sējumos. Slimība inficē arī rudzus, miežus un tritikāli, bet bīstamāka tā ir ziemas kviešiem, sevišķi, ja izplatība sākas jau stiebrošanas fāzē (AS 31-32). Rudzu sējumos maija beigās parasti atrodamas brūnās rūsas pirmās pazīmes uz lapām.
Lai arī aprīlī bija iespaids, ka ziemāju augšanas spars ir lēnāks nekā citus gadus, maijā parasti viss tiek atgūts. Sevišķi ātri aug rudzi, tādēļ šīs labības audzētājiem laikus jāsāk pievērst uzmanību rudzu tripšu izplatībai. Tad, kad rudzi jau vārpo un kļūst redzamas bojātās baltās diegveida vārpiņas, kaitēkli ierobežot ir par vēlu – postījumi jau ir paveikti. Tāpēc, ja graudaugu stiebrošanas sākumā (AS 30) (tripši bojā arī kviešus un miežus) uz viena stiebra atrod 1–3 tripšus, bet stiebrošanas beigās (AS 39) 8–12 pieaugušos īpatņus, pamatoti veicams insekticīda smidzinājums.
Siltā un sausā maijā vasarāju sējumi pakļauti pastiprinātam spradžu uzbrukumam. Konstatējot, ka nograuzti vairāk nekā 10% no lapu virsmas, jāveic kaitēkļu ierobežošana ar insekticīdu. Vēsā un lietainā laikā bojājumi būs nenozīmīgi, augi straujāk attīstīsies un drīz vien kļūs spradžiem negaršīgi. Vasarāju sējumos maijā būs sastopami arī it kā bez iemesla bojā gājuši dīgsti, bez iemesla dzeltējoši augi. Viens no iemesliem ir drātstārpa kāpurs, kas, barojoties ar sakni, augu iznīcina neatgriezeniski. Otrs iemesls ir melnās stiebrmušas kāpurs, kas barojas augšanas punktā, iznīcinot centrālo dzinumu.
Gan ziemāju, gan vasarāju sējumos iespējamas pirmās laputis. Parasti tie ir atsevišķi īpatņi, no kuriem kolonijas veidojas vasaras turpmākajos mēnešos.
Avots: www.la.lv