Baltmaizei miltu pietiks. Graudu kvalitāte būs laba, lielākā skāde – skopā raža

“Ziemas kviešu kvalitāte gan nav īsti tik laba, kā cerēts, taču baltmaizei graudu pietiks. Proteīna nedaudz mazāk, kā plānots, graudi atbilst B kategorijai, toties tilpummasa šogad ir laba,” spriež kooperatīva “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Šonedēļ Zemgalē beigs kult ziemājus

Zemgales pusē kviešu kulšana iet pilnā sparā, un tuvākajās dienās būs nokulti jau visi lauki, stāsta Edgars Ruža. Ziemas kviešiem raža gan šosezon daudz mazāka, nekā gaidīts. Vidējo iekūlumu pagaidām vēl nevarot nosaukt – tas būtu tikpat neuzticams rādītājs kā vidējā temperatūra slimnīcā starp drudža slimnieku un aizgājēju. Proti, saimniecībā, kur lauki maijā dabūja pa kārtīgai lietusgāzei, kuļ 7 – 8 tonnas no hektāra, savukārt tajās druvās, kur valdīja sausums, iekuļ vien pa trim tonnām prognozēto deviņu vietā. Kopumā izskatoties, ka ziemas kviešu raža būs par 30% mazāk nekā pērn. Ar ziemas rapsi būs vēl bēdīgāk – raža rādās pat uz pusi mazāka nekā pagājušajā sezonā. “Tomēr rapša kvalitāte būs laba. Šīs sezonas īpatnība līdzās kaprīzajiem laikapstākļiem ir arī tā, ka rapsi nācās kult apmēram desmit dienas agrāk, nekā ierasts,” tā E. Ruža.

Graudu kvalitāte mainīga

AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils “LA” stāsta, ka graudi ienākot ar ļoti mainīgu kvalitāti. “Analizējot šobrīd, sezonas sākumā pieņemtās ziemas kviešu kravas, redzam, ka graudu kvalitāte ir ļoti mainīga – proteīna daudzums graudos svārstās no 10 līdz 15,5%. Lai arī graudu rupjums ir labs, tomēr izskatās, ka laikapstākļu dēļ labība nav spējusi uzņemt pietiekami daudz barības vielu. Taču, runājot par graudu kvalitāti, jāņem vērā, ka pagaidām esam pieņēmuši agro ziemas šķirņu graudus un citas, nedaudz vēlākas ziemas kviešu šķirnes, zemnieki sāks kult tikai šīs nedēļas beigās,” saka uzņēmuma vadītājs.

Arī viņš atzīst – lai gan šogad graudu ražas ir mazākas, nekā cerēts, nav bažu par to, ka Latvijā varētu pietrūkt miltu pārtikas produktu ražošanai. “Vairāk nekā 90% no šobrīd pieņemtajiem graudiem atbilst pārtikas kvalitātei, tā ka viss kārtībā,” saka K. Amsils.

Sausuma sekas neatgriezeniskas

Tikmēr kooperatīva VAKS vadītājs Indulis Jansons stāsta, ka sausuma radītās sekas sējumiem bija neatgriezeniskas, tomēr jūnija otrajā pusē uznākušais lietus, lai gan daudz nav līdzējis, nelielu atspaidu tomēr devis. Patlaban no vairāk nekā 500 kooperatīva biedriem ražas kulšanu sākuši vien nedaudzi, lielākais darbs sāksies burtiski tuvākajās dienās. “Lielie saimnieki sāks kult tikai tuvākajā dienās, šobrīd kopumā nokulti tikai ap 2% kooperatīva biedru lauku. Tā kā kulšana vēl pašā sākumā, objektīvu slēdzienu par graudu kvalitāti nevaru vēl sniegt, tomēr izskatās, ka krišanas rādītāji būs labi, dažos laukos būs problēmas ar proteīna līmeni graudos, bet kopumā kvalitāte būs laba, lai gan graudu būs mazāk. Rēķināmies ar kādām trim tonnām no hektāra,” stāsta I. Jansons.

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs Juris Lazdiņš norāda, ka šogad ražas novākšana sākusies aptuveni divas nedēļas agrāk, nekā ierasts. Šobrīd visā Latvijā aktīvi kuļ ziemājus un dažviet sākas arī vasarāju kulšana. “Ražas ir zemas, jo karstais laiks ir sekmējis graudu izkalšanu, nevis nogatavošanos. Visdramatiskākā situācija ir Kurzemē, kur rudenī vairums ziemāju izslīka, kā rezultātā ziemas rapša raža ir aptuveni viena tonna no hektāra, savukārt ziemas kviešiem – divas tonnas no hektāra. Kurzemē raža ir par aptuveni 60 – 80% zemāka, savukārt pārējā Latvijas teritorijā par 40% zemāka. Vidzemē ziemas rapsis nāk vidēji divas tonnas no hektāra, savukārt ziemas kvieši – 3,5 tonnas no hektāra. Zemniekiem šobrīd ir jānovāc visa raža, jāiesēj ziemāji un jāsakārto saistības ar kreditoriem. Kas attiecas uz sabiedrību – nav jāuztraucas, šā gada graudu raža būtisku ietekmi neradīs, vietējo graudu miltiem pietiks, un maizes cena nepieaugs,” spriež J. Lazdiņš.

Krietni mazāka raža, nekā gaidīts

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes dalīborganizācijas, biedrības “Lauksaimnieku apvienība” valdes loceklis Ivars Ādamsons teic, ka kopumā tīrumos situācija ļoti atšķiras. Kur ziemāji nebija noslīkuši, tur vēl ir kas iegūstams, bet nekas iepriecinošs graudu daudzumā nav. Savukārt vasarājus lielākā daļa vēl nav sākuši kult. “Pagaidām vēl ir pāragri spriest par kvalitāti un apjomiem, jo mēs vēl neesam sākuši kult. Ir pats sākums, un tagad vēl reti kura saimniecība sākusi kult,” viņš saka.

Bet Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes loceklis Māris Freimanis stāsta, ka laukos Zemgales-Kurzemes pusē situācija ar graudu kvalitāti kopumā esot laba, izņemot faktu, ka kopējais proteīns ir stipri viduvējs. “Tomēr kopumā lielākā šā gada skāde ir kopējā raža, jo ražas samazinājums ir ap 40% no tā, kas gaidīts. Par laimi, rapša kvalitāte ir ļoti laba – eļļas saturs ir ap 45 – 48%. Cenas arī ir ļoti labas – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tās kāpj, tā ka tiksim galā,” situāciju rezumē jaunais zemnieks.

Labības ražas

Kopējās graudaugu platības šogad ir 703 500 hektāru.

2017. gadā tika sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri. Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 000 ha jeb 10%, graudu kopraža sasniedza 2,7 miljonus tonnu, kas ir tikai par 10 700 tonnu jeb 0,4% mazāk nekā 2016. gadā.

2017. gadā 86,1% iepirkto graudu veidoja kvieši (2016. gadā – 83,7%), no kuriem 67,3% bija pārtikas kvalitātes, 32,7% – lopbarības. Pārtikas rudzu īpatsvars rudzu iepirkumā veidoja 72,8%.

Avots: www.la.lv