ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) palielinājusi rapšu ražas prognozi pasaulei 2011/12. mārketinga gadam par 0,9 % līdz 60,83 milj.t. Pagājušā gada ražas apjoms tiks pārsniegts par 0,7 %.
Tiek rādīti ieraksti no februāris, 2012
2011.gadā graudaugu sējumi aizņēma 526,6 tūkstošus hektāru, kas ir par 14,9 tūkstošiem hektāru jeb 2,8% mazāk nekā 2010.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām.
LIFFE/MATIF. Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF ceturtdien pieauga par 3.75 EUR/t līdz 212.75 EUR/t.
Tikšanās laikā ar Valsts Kontroles vadītāju Ingūnu Sudrabu Zemnieku Saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš pauda lauksaimnieku pozīciju un argumentus, kādēļ grozījumi platībmaksājumu piešķiršanas kārtībā krasi palielinātu birokrātisko slogu lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem un varētu palielināt neapstrādāto lauksaimniecības zemes apjomu. Organizāciju vadītājiem sarunā izdevās panākt kompromisu jautājumā par zemes lietošanas dokumentiem.
Eiropas aģentūra Srategie Grains februāra atskaitē samazinājusi graudaugu ražas vērtējumu Eiropas Savienībai 2011/12. mārketinga gadam par 0,4 milj.t līdz 289,4 milj.t. Samazinājums skar galvenokārt mīksto kviešu ražu. Mīksto kviešu ražas novērtējums Rumānijai un Čehijai samazināts par 0,2 milj.t katrai, palielināts Itālijai un Ungārijai - katrai par 0,1 milj.t. Mīksto kviešu ražas vērtējums Eiropai janvārī bija 129,5 milj.t.
Ukraina februāra pirmajās 10 dienās eksportējusi tikai 430 tūkst.t graudu. No šī apjoma 414 tūkst.t veido kukurūza un 11 tūkst.t kviešu. Atgādināsim, ka februāra sākumā Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrija prognozēja, ka ikmēneša graudu eksporta apjoms līdz šīs sezonas beigām būs 2 milj.t. Janvārī Ukraina eksportēja nedaudz mazāk par minēto apjomu. Ministrija eksporta kritumu skaidro ar to, ka bargās ziemas dēļ ir apgrūtināts ne tikai ostu darbs, bet arī līnijelevatoru, auto un dzelzceļa pārvadātāju darbs. Šī iemesla dēļ februārī neizdosies sasniegt pat janvāra eksporta apjomu.
Lielbritānijas muitas dienesta dati liecina, ka 2011. gada decembrī kviešu eksports valstī, salīdzinot ar attiecīgo periodu gadu iepriekš, pieaudzis par 19 % līdz 291,51 tūkst.t. Tomēr, salīdzinot ar 2011. gada novembrī eksportēto kviešu apjomu, šis rādītājs ir par 100 tūkst.t mazāks. Kārtējo reizi lielāko britu kviešu daļu importēja Nīderlande, noslēdzot decembrī līgumu par 135 tūkst.t, kas ir šai valstij vēsturiskais maksimums.
ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) februāra atskaitē samazinājusi sojas ražas prognozi pasaulei 2011/12. mārketinga gadam par 2,2 % līdz 251,5 milj.t. Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, raža samazināsies par 4,8 %.
15. februārī Zemkopības ministrijas (ZM) Lauksaimnieku konsultatīvajā padomē apstiprināti ZM priekšlikumi bezakcīzes dīzeļdegvielas piešķiršanai periodam no 2012. gada 1. jūnija līdz 2013. gada 30. jūnijam. Lauksaimnieku konsultatīvā padome nolēma bezakcīzes dīzeļdegvielas piešķiršanai saglabāt pašreizējo ieņēmumu slieksni uz vienu lauksaimniecībā izmantojamās zemes hektāru.
LIFFE/MATIF. Vakardiena Eiropas biržās beidzās neviennozīmīgi. Francijas kviešu cenas lejupslīdi daļēji izraisīja mīksto kviešu cenu kritums Čikāgas biržā, daļēji eksporta tempu samazināšanās. Tāpat cenu veidošanos ietekmēja sala atkāpšanās Eiropas valstīs. Cenu lejupslīdi nedaudz piebremzēja eiro kursa kritums.
Eksperti pauž uzskatu, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgū lielas krīzes nemaz neesot bijis - notikuši un šobrīd notiekot tie paši procesi, kas risinājušies visu laiku un meklēt masveida tendences un izmaiņas neesot nepieciešams. Tajā saucamajā krīzes laikā darījumu norise esot bijusi vairāk emocijās balstīta, bet iedzīvotājiem jāsaprot, ka šajā segmentā, tāpat kā ekonomikā kopumā, notiekot cikliski procesi, kas tirgus spēlētājiem dod iespēju atrasties te kalna galā, te atkal pašā pakājē. Tomēr zemākais punkts LIZ tirgū tika sasniegts 2008. gada nogalē, 2009. gadā, kad tirgus aktivitāte bija niecīga, ko apliecina lauksaimniecības investīciju attīstības biroja ActusQ valdes priekšsēdētāja Eva Branta Nellemann, sakot, ka ilgu laiku lielāku lauksaimniecībā izmantojamo zemju tirgus bija pilnīgi apstājies un atdzīvoties sāka tikai pagājušā gada maijā.
Neierasti bargā ziema Eiropā sāk negatīvi ietekmēt graudkopību, dārzkopību un lopkopību tajos reģionos, kuros zema temperatūra mēdz būt ļoti reti, biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.
ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija prognozē, ka Ķīna, neskatoties uz būtisko kukurūzas ražošanas pieaugumu valstī pēdējos gados, 2012. gadā eksportēs 4,5 milj.t šīs kultūras. Eksporta pieaugumu veicinās pieprasījuma palielināšanās pēc kukurūzas no lopkopju puses un vietējās augstās cenas.
Ukrainai tomēr nāksies pārsēt par 0,5-1 milj.ha vairāk ziemāju sējumu nekā tika prognozēts iepriekš, par to paziņoja Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrijas ministrs N. Prisjažņuks. Kopumā jāpārsēj būs līdz 3,5 milj.ha.
ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) februāra atskaitē palielinājusi miežu ražas prognozi pasaulei 2011/12. mārketinga gadam par 0,4 % līdz 134 milj.t. Salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, raža pieaugs par 8,8 %.
14. februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus "Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību", kas nosaka valsts atbalsta pasākumus lauksaimniecības attīstībai, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijus un kārtību 2012. gadā, informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
LIFFE/MATIF. Vakar Eiropas biržas izrādīja patstāvību un nesekoja Čikāgas biržas piemēram samazinot cenas. Treideri īpaši neņēma vērā kviešu ražas un eksporta prognožu palielināšana Austrālijai, jo tā nav nopietna konkurente Eiropai tai tradicionālajos eksporta tirgos. Pozitīvismu treideriem deva Eiropas eksporta perspektīvu palielināšanās uz Alžīriju, Maroku un citām Ziemeļāfrikas valstīm.
Valdība otrdien uzdeva Zemkopības ministrijai (ZM) saskaņot ar zemniekiem grozījumus Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas nosacījumos, kas paredz, ka ES vienoto platības maksājumu (VPM) varēs saņemt vien tie lauksaimnieki, kuri ar dokumentiem spēs apliecināt, ka attiecīgās zemes ir viņu valdījumā jeb lietošanā.
Zemkopības ministrija sniegusi
skaidrojumu par plānotajiem grozījumiem noteikumos par platībmaksājumu
piešķiršanu. Kā skaidro ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece, tiem
zemniekiem, kuri turpmāk pieteiksies uz atbalsta maksājumiem, būs jāuzrāda nevis zemes īpašuma tiesības apliecinošs dokuments,
bet gan tikai rakstisks apliecinājums par zemes lietošanas tiesībām.
"Nebūs vajadzīgs īpašuma tiesības apliecinošs dokuments. Pietiks arī ar uz
lapas uzrakstītu, notariāli neapstiprinātu apliecinājumu, ko parakstījis zemes
īpašnieks, ļaujot nomniekam izmantot zemi. Šāds apliecinājums jātur mājās un
jāuzrāda, ja to pieprasīs LAD," sacīja Muceniece.
Viņa norādīja, ka aizvadītajā nedēļā zemkopības ministre Laimdota Straujuma
tikusies ar valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu, pārrunājot
situāciju."Sarunas laikā tika akcentēts, ka atbalstu administrējošām
iestādēm jābūt pārliecībai, ka cilvēks, kurš saņem platību maksājumus, patiešām
izmanto zemi ražošanai," norādīja ZM pārstāve.
Viņa arī norādīja, ka pirms grozījumu virzīšanas valdībā Straujuma vērsīsies
pie Ministru kabineta ar priekšlikumu noteikt vienu gadu ilgu pārejas periodu.
Kā ziņots, lauksaimnieku organizācijas 6.februārī norādīja, ka ZM gatavo
grozījumus noteikumos par platībmaksājumu piešķiršanu. Tie paredzot, ka, sākot
ar 2012.gadu būs jāuzrāda rakstisks dokuments, kas apliecinās, ka zeme atrodas
lauksaimnieka īpašumā. Grozījumi sagatavoti pēc Valsts kontroles ieteikuma, kas
revīzijā vērsusi uzmanību, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) izveidotā maksājumu
administrēšanas sistēma nenodrošina pietiekamu kontroli pār Eiropas Savienības
finansējuma piešķiršanu.
Tikmēr zemnieki uzskata, ka jaunā prasība daudziem liegs saņemt atbalsta
maksājumus, jo liela daļa ražojošo lauksaimnieku apsaimnieko zemi uz
savstarpējas mutiskas vienošanās pamata, ko atļauj Civillikums.
Avots: LETA
Saistībā ar sojas ražas perspektīvu samazināšanos Dienvidamerikā, ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) samazinājusi sojas eksporta prognozi Brazīlijai 2011/12. mārketinga gadam līdz 33,5milj.t. Pagājušā gada nogalē USDAs prognoze bija 38,5 milj.t. Savukārt ASV sojas eksporta potenciāls šai sezonai pašlaik tiek lēsts 34,7 milj.t apmērā. Līdz ar to ASV joprojām paliks lielākais sojas eksportētājs pasaulē. Kādu laiku atpakaļ USDA prognozēja, ka 2011/12. mārketinga gadā pirmajā vietā pasaulē sojas eksporta jomā varētu izvirzīties Brazīlija.
OIL World analītiķi prognozē, ka rapšu raža pasaulē 2012/13. mārketinga gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu (59,72 milj.t), pieaugs par 2,6 % līdz 61,25 milj.t. ES valstīs tā gada laikā pieaugs par 0,59 milj.t līdz 19,7 milj.t. Tomēr šī optimistiskā prognoze piepildīsies tikai tādā gadījumā, ja Vācijas un Polijas rapšu ražas apjoms spēs kompensēt ziemas rapšu zudumus Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā.
Austrālijas lauksaimniecības ekonomikas un resursu birojs Abares palielinājis šīs sezonas kviešu ražas prognozi no 28,3 milj.t līdz 29,5 milj.t. Analītiķu rīcībā esošie dati liecina, ka ziemas kviešu ražas novākšanas darbi ir gandrīz pabeigti, izņemot atsevišķus rajonus valsts dienvidos.
LIFFE/MATIF. Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF pirmdien samazinājās par 3.75 līdz 206.75 EUR/t.
Lai samazinātu barības elementu izskalošanos un veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, lauksaimnieciskajā ražošanā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta vidi saudzējošai saimniekošanai. Lauksaimniecībā lietoto barības vielu pārpalikums ieplūst apkārtējā vidē un tālāk arī Baltijas jūrā. Tas ir viens no faktoriem, kas veicina Baltijas jūras eitrofikāciju - apstākļus, kad ūdenstilpē biogēno elementu (slāpekļa, fosfora un silīcija savienojumi) satura pieauguma deļ, ievērojami palielinās bioloģisko procesu intensitāte, kas vispirms novērojama kā aļģu attīstība, organiskās vielas uzkrāšanās un kopumā noved pie ievērojamas ūdens kvalitātes pasliktināšanās. |
6. februārī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete tikās ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta vadītāju Silvu Rodrigesu un izklāstīja viņam Latvijas lauksaimnieku argumentus par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu.
Ņemot vērā nelabvēlīgos laika apstākļus, kompānijas „APK- Inform" analītiķi prognozē, ka rapšu raža Ukrainā 2012. gadā, salīdzinot ar 2011. gadu, var samazināties par 18 % līdz 1,1 milj.t.
Ņemot vērā vairākus mēnešus ilgušo sausumu Dienvidamerikā, ko atnesa dabas fenomens La-Ninja, analītiskās aģentūras viena pēc otras steidzās mazināt gan Argentīnas, gan Brazīlijas 2011/12. mārketinga gada sojas ražas prognozes.
Pagājušajā pirmdienā kviešu cenas pasaules nozīmīgākajās biržās vēl bija ar pieaugošu tendenci, ko noteica bargie laika apstākļi Eiropas lielākajā daļā. Taču jau otrdien tās sāka strauju lejupslīdi. Treideru bažas, ka Krievija varētu ierobežot graudu eksportu bija izgaisušas (Krievija palielināja eksporta potenciālu līdz 27 milj.t,) un operātori steidzās fiksēt peļņu pirms ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) februāra atskaites iznākšanas, kurā tā arī netika atrasts neviens cenu atbalstošs faktors. USDA jaunajā atskaitē palielināja kviešu ražas novērtējumu pasaulei 2011/12. mārketinga gadam līdz rekordaugstam līmenim -692,88 milj.t.Šis rādītājs būtiski pārsniedz pagājušā gada rezultātu 651,58 milj.t. Turklāt kviešu ražas novērtējums ASV, ES valstīm, Krievijai un Ukrainai palika janvāra līmenī. Kviešu rezervju prognoze sezonas beigām tika palielināta par 3,08 milj.t līdz 213,1 milj.t. Arī šis rādītājs būtiski pārsniedz pagājušā gada datus (200,7 milj.t).
LIFFE/MATIF. Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF piektdien samazinājās par 2.50 EUR/t līdz 210.50 EUR/t.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pēdējā pusgada laikā aktīvi iesaistās jautājumā par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un tiešmaksājumu izlīdzināšanu, lai nākamajā plānošanas periodā (2014.- 2020.gadam) Latvijas lauksaimniekiem būtu labvēlīgāki nosacījumi un tiktu panākts, ka Latvijas lauksaimnieki saņemtu 80% no vidējā Eiropas savienības (ES) tiešmaksājumu apmēra.
23. februārī plkst. 10:00 Rožupes kultūras namā (Līvānu novads, Rožupes pagasts, Draudzības laukums 3) notiks seminārs par aktualitātēm lauksaimniecībā.
2011. gadā vienoto platību maksājumu Latvijā saņēma 64 031 lauksaimnieks. Gan par pašu īpašumā esošo apstrādāto zemi, gan par nomāto. Līdz šim par nomas zemēm rakstiski līgumi netika prasīti.
ASV Lauksaimniecības departaments ceturtdien, 9. februārī publicēja jauno prognozi eļļas kultūrām 2011./2012. sezonai. Eļļas kultūru ražas prognoze 2011./2012. sezonai pasaulē, salīdzinot ar janvāra prognozi, tika samazināta par 4,9 milj. t līdz 452,5 milj. t.
Buenos Aires Cereals Exchange eksperti savā iknedēļas atskaitē kārtējo reizi samazinājuši kukurūzas ražas prognozi Argentīnai 2011/12. mārketinga gadam (par 0,7 milj.t līdz 21,3 milj.t). Prognoze samazināta, ņemot vērā stipro sausumu, kas iznīcināja sējumus daudzos valsts reģionos. Atgādināsim, ka sezonas sākumā kukurūzas raža 2011/12. mārketinga gadam tika prognozēta 30 milj.t apmērā.
ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) februāra atskaitē samazinājusi kukurūzas ražas prognozi pasaulei 2011/12. mārketinga gadam par 3,95 milj.t līdz 864,11 milj.t. Tiesa gan šis rādītājs joprojām uzskatāms par rekordlielu.
ASV Lauksaimniecības ministrijas (USDA) februāra atskaites dati par kviešiem daļēji attaisnoja treideru un ekspertu prognozes par situāciju ASV, bet ne par situāciju pasaulē kopumā.
LIFFE/MATIF. Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF ceturtdien samazinājās par 3.00 līdz 213.00 EUR/t.
Analītiskā kompānija Agroconsult savā februāra atskaitē samazinājusi Brazīlijas sojas ražas prognozi 2011/12. mārketinga gadam no janvārī prognozētajiem 73,5 milj.t līdz 71 milj.t. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, raža saruks par 3 %.
UkrAgroKonsalt prognozē, ka graudu raža Ukrainā 2012. gadā varētu sasniegt 45 milj.t, bet to eksports līdz šīs sezonas beigām - aptuveni 19 milj.t. Sasniegt 45 milj.t robežu izdosies palielinot kukurūzas sējumu platības.
Francijas valsts aģentūra FranceAgrimer savā februāra atskaitē nedaudz samazinājusi miežu ražas vērtējumu - no janvārī prognozētajiem 8,868 milj.t līdz 8,859 milj.t. Salīdzinājumā ar pagājušo sezonu kritums ir par 12,9 %.
LIFFE/MATIF. Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF trešdien samazinājās par 5.50 EUR/t līdz 216.00 EUR/t.
Sabiedriskais noraidījums ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai ir nodrošinājis, ka to platība Eiropā 2011.gadā ir saglabājusies 0,1 procenta līmenī no visas lauksaimniecības zemes platības. Salīdzinājumam bioloģiskā lauksaimniecība Eiropā aizņem 3,7 procentus. Šie dati seko tikko izskanējušiem biotehnoloģijas industrijas paziņojumiem par atkāpšanos no Eiropas.
Graudaugu raža Krievijā 2012. gadā būs lielāka par 90 milj.t, tai skaitā vasarāju raža varētu sasniegt 50-55 milj.t, prognozē Krievijas lauksaimniecības ministre Jeļena Skriņņika. 2011. gadā graudaugu raža Krievijā tika novākta 94 milj. t apmērā.
Francijas valsts aģentūra FranceAgrimer savā februāra atskaitē praktiski bez izmaiņām atstājusi mīksto kviešu ražas novērtējumu 2011/12. mārketinga gadam - 33,983 milj.t (decembra vērtējums - 33,97 milj.t). Salīdzinājumā ar pagājušās sezonas rādītāju, tas ir par 4,8 % mazāk.
Privātā analītiskā kompānija Informa Economics samazinājusi Argentīnas kukurūzas ražas prognozi 2011/12. mārketinga gadam par 6,2 % līdz 22,5 milj.t. Sojas ražas prognoze tika samazināta par 8,8 % līdz 46,5 milj.t.
Kanādā 2012/13. mārketinga gadā būtiski pieaugs 8 valstij nozīmīgāko graudaugu un eļļas kultūru ražas, aprēķinājuši analītiskās aģentūras Agriculture and Agri-Food Canada eksperti. Viņu prognozes liecina, ka raža 2012/13. mārketinga gadā varētu sasniegt 70,32 milj.t.
LIFFE/MATIF. Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF otrdien samazinājās par 0.75 EUR/t līdz 221.50 EUR/t.
Seminārs "Valsts Augu aizsardzības dienesta un citas aktualitātes lauksaimniekiem"
2012.gadu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā Asambleja ir pasludinājusi par starptautisko kooperatīvu gadu un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) atzīmē savas darbības desmitā gada jubileju, tāpēc konkurss „Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs" tiek rīkots 2012.gada sākumā. No 1.februāra līdz 2.martam lauksaimniekiem būs iespēja balsot par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām visā Latvijā. Nobalsot var http://balso.llka.lv/