Francijas statistikas dienests ziņo, ka ziemas kviešu sējumu platības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu pieaugs par 1,2% līdz 5,06 milj. ha. Ja šāds rezultāts tiks sasniegts, tad tas būs 2008.gada rekordlielo sējumu platību atkārtojums. Kā atzīmē tirgus operatori, šis rādītājs par 3,4% pārsniedz pēdējo 4 gadu vidējos rādītājus.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" rudenī sākusi sarunas ar starptautiskām apdrošinātāju 
kompānijām par 
iespējām apdrošināt 
sējumus Latvijā, 
pastāstīja "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža.

Vācijā 2012. gadā gaidāms graudaugu ražas pieaugums, jo ir palielinātas ziemas kviešu sējumu platības par 2 % līdz 3,2 milj.ha. Arī laika apstākļi ražas attīstībai ir labvēlīgi.

Karstums un sausums Argentīnā jau ir sācis negatīvi ietekmēt graudaugu un eļļas kultūru sējumus, ziņo Buenosairesas Graudu birža.

LIFFE/MATIF.  Eiropas kviešu biržas vakar, protams, pievērsa uzmanību mīksto kviešu cenu lejupslīdei Čikāgā, tomēr eiro kursa kritums izrādījās spēcīgāks faktors.

Ķīnā pēdējā laikā ir pieaudzis sojas imports. Šī gada septembrī-novembrī tika importēts rekordliels sojas apjoms (no ASV, Argentīnas, Brazīlijas un Urugvajas) - 15,2 milj.t. Pagājušajā gadā šajā pašā periodā sojas imports bija par 3,4 % mazāks.

No 14.decembra līdz 21. decembrim EK Graudu komiteja ir izsniegusi eksporta licenzes 242 tūkst.t mīksto kviešu. Nedēļu iepriekš šis rādītājs bija nedaudz augstāks - 252 tūkst.t. Kopš 2011/12. sezonas sākuma, 25 nedēļu laikā, kopumā eksportēti ir 7,12 milj.t kviešu.  Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (10,9 milj.t), kritums ir par 35 %.

Krievijas graudaugu raža šogad, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pieaugusi par 54 % līdz 93,8 milj.t tīrā svarā; bunkuru svarā tā veido 99 milj.t, ziņo Krievijas Lauksaimniecības ministrija.

Dānija uzskata, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jācenšas samazināt tiešo atbalstu lauksaimniekiem, taču ir jāpalielina atbalsts lauku reģioniem, intervijā aģentūrai LETA norādīja Dānijas vēstnieks Pērs Karlsens.

LIFFE/MATIF.  Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF  trešdien pieauga par 2.75 EUR/t līdz 193.25 EUR/t.

Siltais laiks decembrī ir uzlabojis ziemāju graudaugu kultūru sējumu stāvokli Ukrainā, aģentūrai "Interfaks-Ukraina" paziņoja Hidrometereoloģiskā centra agrometereoloģiskās nodaļas vadītāja T.Adamenko.

Ziemāju graudaugu kultūru raža Krievijā 2012. gadā var sasniegt 40 milj.t, pārsniedzot pēdējo piecu gadu vidējo rādītāju par 2 milj.t, preses konferencē paziņoja Krievijas Lauksaimniecības ministre E. Skriņņika.

Eiropas analītiķi prognozē, ka 2011/12. mārketinga gadā Eiropas Savienībā samazināsies sojas pārstrāde. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mārketinga gadu, pārstrādes apjomi samazināsies par 3,8 % līdz 12 milj.t. Līdz ar to, kritīsies arī sojas imports - par 3,5 % līdz 12,4 milj.t.

Eiropas analītiķi prognozē, ka 2011/12. mārketinga gadā rapšu raža pasaulē, salīdzinājumā ar iepriekšējo mārketinga gadu, samazināsies par 0,9 % līdz 60,1 milj.t.

Lauku atbalsta dienests informē, ka pamatojoties uz grozījumiem MK 2011.gada 3.maija noteikumos Nr.344 „Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem" lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ir piešķirti 99,90 litri dīzeļdegvielas, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu par vienu atbilstošās platības hektāru. Lēmumi par kopējo piešķirto degvielas apjomu lauksaimniekiem tiks izsūtīti.

LIFFE/MATIF.  Kviešu cenu veidošanos Eiropas biržās joprojām turpina ietekmēt sausums Argentīnā un Brazīlijā, kas var izraisīt sojas un kukurūzas ražu samazināšanos. Biržām atbalstu sniedz arī eiro kursa kritums.

Pagaidām laika apstākļu svārstības ziemāju sējumus neietekmē, aģentūrai BNS apliecināja aptaujātie lauksaimnieki. Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas vadītāja Ingrīda Grantiņa aģentūrai BNS sacīja, ka pagaidām laika apstākļu svārstības sējumiem nekaitē. "Īpaši neko neietekmē. Protams, tik krasas temperatūru svārstības nav labas, jo, tā kā tagad vietām ir plus 10 grādu, ir atsākusies graudaugu veģetācija, bet vēl drusku jāpagaida, lai pateiktu, kā tas būs ietekmējis sējumus," pastāstīja Grantiņa un piebilda, ka to varēs novērtēt apmēram pēc nedēļas.

"Pagaidām viss ir kārtībā, bet jāskatās, kas būs pēc nedēļas, jo tas nav labi, ka ir auksts un silts un tik krasi. Būtu jau labāk, ja iestātos sals un paliktu," teica LLKC Augkopības nodaļas vadītāja.

Biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja aģentūrai BNS norādīja, ka pagaidām sējumus laika apstākļi negatīvi nav ietekmējuši. "Pašlaik viss ir kārtībā, lieti vienīgais vietām ļoti salija Ziemassvētkos un tapēc dažviet ir ūdens uz laukiem, bet principā viss ir kārtībā," klāstīja Dzelzkalēja, taču piebilda, ja pēkšņi būs spēcīgs kailsals, tas gan var negatīvi ietekmēt sējumus.

Pēc "Zemnieku saeimas" pārstāves paustā, arī vietām atsākusies graudaugu veģetācija bažas pagaidām nerada. "Veģetācija jau visu rudeni ir turpinājusies, tāpēc vietām agri sētie sējumi ir pārauguši, bet vēlu sētie ir ļoti labi. Ja tā ziema tāda maiga paliks, tad viss būs kārtībā, bet pašlaik neko nevaram prognozēt, kā būs uz priekšu," atzina Dzelzkalēja.

Arī lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS apliecināja, ka pagaidām satraukumam par laika apstākļu ietekmi uz sējumiem nav pamata. "Ziemāji ir ieziemojušies un nedomāju, ka pa šīm divām trim dienām kaut kas izmainīsies. Patlaban siltais laiks arī neko daudz netraucēs sējumiem, jo uz nedēļas beigām prognozēta temperatūras pazemināšanās un līdz ar to ziemāji aizies mierīgā ziemošanas procesā," sacīja Ruža un piemetināja, ka tāpat atsākusies veģetācija pārziemošanas draudus nerada. "Tam augi varbūt drusku spēkus iztērē, bet tas tagad nav drauds, tas jau dažkārt ir bijis," teica "Latraps" izpilddirektors un piebilda, ka drīzāk nelielas bažas ir par dažviet sakrājušos ūdeni uz laukiem.

Jau ziņots, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ raža šogad bija par 5-15% mazāka nekā pagājušajā gadā.

Krievija šogad jau ir eksportējusi 17 milj.t graudu, ziņo Krievijas Lauksaimniecības ministrijas ministre E. Skriņņika.

Ukraina nākošgad ar vasarāju graudaugu kultūrām plāno apsēt 8,8 milj.ha, kas ir par 13,6 % vairāk nekā 2011. gadā, ziņo Ukrainas Agrārās politikas un pārtikas ministrijas preses dienests.

Nesen Austrālijā īsā laika periodā nolija pārmērīgi liels nokrišņu daudzums, radot lauksaimniekos bažas par to, ka lielais mitrums varētu negatīvi ietekmēt graudu kvalitāti.

LIFFE/MATIF.  Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF  piektdien pieauga par 0.25 EUR/t līdz 186.25 EUR/t.

Vācijas kompānijas Toepfer International informācija liecina, ka Eiropas Savienības kvieši joprojām nav konkurētspējīgi pasaules tirgū, neskatoties pat uz neseno eiro kursa kritumu.

Oil Word analītiķi prognozē, ka tuvākajos mēnešos pasaulē pieaugs sojas cenas. To izraisīs gaidāmais globālais šīs kultūras un to pārstrādes produktu deficīts, neskatoties pat uz to, ka oktobrī - decembrī sojas piedāvājums pasaulē ir diezgan liels, ziņo Reuters.

Analītiskā aģentūra Agriculture and Agri-Food Canada decembrī ir palielinājusi Kanādas graudaugu un eļļas kultūru krājumu prognozi valstij 2011/12. sezonas (augusts-jūlijs) beigām. Tomēr, salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu, krājumi būs mazāki.

LIFFE/MATIF.  Ceturtdien Eiropas biržās turpinājās spekulatīvs cenu kāpums.

Lielbritānijas Lauksaimniecības ministrija ziņo, ka kviešu raža valstī 2011. gadā ir sasniegusi 15,3 milj.t. Tas ir tikai nedaudz mazāk nekā tika prognozēts iepriekš - 15,4 milj.t. Pagājušā gada rādītājs pārsniegts par 2,5 %.

Šī gada novembrī kukurūzas imports Ķīnā sasniedza 244,75 tūkst.t. Salīdzinājumā ar pagājušā gada rādītāju, tas ir par 211,6 % vairāk, taču par 19,5 % mazāk nekā importēts oktobrī. Šī gada 11 mēnešos Ķīna kopumā importējusi ir 1,18 milj.t kukurūzas. Taču, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, kukurūzas imports ir samazinājies par 24 %.

Periodā no 7.decembra līdz 13. decembrim EK Graudu komiteja ir izsniegusi eksporta licenzes 252 tūkst.t mīksto kviešu. Nedēļu iepriekš šis rādītājs bija krietni zemāks - 142 tūkst.t. Kopš 2011/12. sezonas sākuma, 24 nedēļu laikā, kopumā eksportēti ir 6,88 milj.t mīksto kviešu.  Salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu (10,62 milj.t), kritums ir par 35 %.

Lai gan joprojām pieturas netipiski silta ziema, ziemāju sējumi izskatās labi, tomēr uz lielām ražām nākamgad cerēt nevarot, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina aptaujātie zemnieki.

LIFFE/MATIF.  Trešdien Parīzes biržā turpinājās spekulācijas. Tika slēgtas īsās pozīcijas. Atbalstu tirgum sniedza arī eiro kursa kritums.

20.decembrī Ministru kabinetā apstiprināti grozījumi „Noteikumos par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem". Tie paredz, ka saskaņā ar grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, sākot no 2012.gada 1.janvāra, pirmo reizi reģistrētiem traktoriem un kombainiem varēs veikt valsts tehnisko apskati reizi divos gados, tādējādi traktoru īpašniekiem samazinot administratīvo slogu. Līdz šim attiecīgie Ministru kabineta noteikumi paredzēja, ka valsts tehniskā apkope jāveic katru gadu vienu reizi gadā. Savukārt, lai pārliecinātos par piekabes tehnisko stāvokli, traktortehnikas piekabi valsts tehniskajā apskatē kontrolēs sakabē ar traktortehniku.

Akceptētajos Ministru kabineta grozījumos tiek precizētas arī tehniskās prasības par traktoru motoru dūmošanu, kas rada kaitējumu cilvēkiem un apkārtējai videi.

Šie noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas oficiālajā laikrakstā „Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniecebiznesa portālu "Nozare.lv" informēja, ka ministrijas 2012.gada budžetā subsīdijas lauksaimniekiem saglabāsies 2011.gada apmērā. Vienīgais konsolidācijas pasākums ministrijas budžetā būs nacionālā līdzfinansējuma daļas samazinājums 6,5 miljonu latu apmērā valsts tiešmaksājumos, ko nosaka izmaiņas Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos.

Šis samazinājums lauksaimniekus būtiski neietekmēs, jo skars aptuveni 8% lauksaimnieku - galvenokārt lielzemniekus, kas saņem tiešos maksājumus virs 5000 eiro jeb 3500 latiem gada laikā.

Vienlaikus ES tiešo maksājumu finansējums ik gadu palielinās, un 2012.gadā tas pieaugs par 10%, tādēļ paredzams, ka šo lauksaimnieku kopējā saņemamā tiešo maksājumu summa būtiski nesamazināsies, sacīja Muceniece.

Savukārt tos aptuveni 60 000 lauksaimnieku, kuri saņem mazāk nekā 3500 latu atbalstu gadā, piešķiršanas kārtības izmaiņas neskars.

Kā ziņots, Saeima 15.decembrī otrajā un galīgajā lasījumā pieņēma 2012.gada valsts budžetu un to pavadošos 29 likumprojektus.
Budžeta deficīts nākamgad nepārsniegs 2,5% no iekšzemes kopprodukta.

Avots: Nozare.lv

Šī gada 11 mēnešos Alžīrija ir importējusi 6,91 milj.t kviešu, ziņo valsts muitas dienests. Pagājušā gada attiecīgajā periodā imports veidoja 4,86 milj.t. Cietie kvieši, norādītajā laika posmā, importēti ir 1,64 milj.t apmērā, jeb par 32,3 % vairāk nekā pagājušā gada analogajā periodā.

Ukrainas valsts statistikas dienesta dati liecina, ka ar ziemāju kultūrām šogad valstī apsēti 9 miljoni 434,3 tūkstoši hektāru. Salīdzinot ar pagājušo gadu, platības palielinātas par 1,9 %. Ziemas kviešu sējumu platības aizņem 6 miljoni 709,1 tūkstoši hektārus, ziemas rudzi - 317,9 tūkstoši hektārus, ziemas mieži - 1 miljons 371,4 tūkstoši hektāru, ziemas rapsis - 961,6 tūkstoši hektārus.

Kanādas Lauksaimniecības ministrija ir palielinājusi valsts 2011/12. mārketinga gada (augusts-jūlijs) kviešu ražas vērtējumu par 4,6 % līdz 25,261 milj.t. Salīdzinājumā ar pagājušo sezonu, pieaugums ir par 9 %.

Pieaugot rapšu pārstrādes jaudām dēļ to augstās rentabilitātes un samazinoties rapšu sējuma platībām,  Ķīna 2011/12. mārketinga gadā palielinās rapšu importu, īpaši no Kanādas.

LIFFE/MATIF.  Francijas kviešu cenai otrdien celties palīdzēja slikto laika apstākļu faktors Latīņamerikas valstīs. Cenu augšupeju nespēja atturēt pat zemie pirmsvētku pārdošanas apjomi un eiro kursa kāpums. Iepriekšējās dienās eiro kritums bija pietiekami liels, lai eksportētājos viestu cerību, ka Eiropas kviešu konkurētspēja ir pietiekami uzlabojusies. To gan parādīs gaidāmais Tunisijas tenderis, kurā plānots iegādāties 75 tūkst.t cieto kviešu un 50 tūkst.t lopbarības miežu.

Neskatoties uz rekordlielo graudaugu ražu Kazahstānā, graudu eksports var izrādīties mazāks nekā gaidīts. Lielākās galvas sāpes eksportētājiem sagādā transporta nodrošinājums graudu pārvadāšanai, kā arī Melnās jūras ostu pārslogotība.

Brazīlijā praktiski beigušies 2011/12. sezonas sojas un vasaras kukurūzas ražas sējas darbi , liecina kompānijas Celeres informācija.

ASV Lauksaimniecības ministrija (USDA) ir palielinājusi 2011/12. mārketinga gada miežu ražas prognozi pasaulei līdz 133,3 milj.t. Salīdzinājumā ar pagājušo mārketinga gadu, raža pieaugs par 7,9 %.

Zemes kreditēšanas programmu lauksaimniekiem varētu ieviest no 2013.gada, pirmdien publicētā intervijā laikrakstam "Diena" prognozējis Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārais sekretārs Edvards Smiltēns.

Viņš piekrita, ka ārvalstnieki Latvijā aktīvi uzpērk zemi un lauksaimniecības uzņēmumus - situācijai nav viegla risinājuma. "Piekrītu, ka sabiedrības interešu lokā ir process, ko var nosaukt «ārzemnieki uzpērk lauksaimniecības zemes un mežu». Un vienkāršu risinājumu te nav. Pats savulaik, strādājot Saeimas Tautsaimniecības komisijā, piedalījos aizlieguma ārzemniekiem zemi uzpirkt pagarināšanā. Praksē mēs redzam, ka tiek atrasti dažādi juridiski korekti veidi - caur trasta līgumiem, juridiskām personām, lai šos ierobežojumus apietu," stāstīja Smiltēns.

Viņš gan atzina, ka var saprast pārdevēju pusi, kurai visu Latvijas ekonomisko grūtību kontekstā bija liels stimuls savu zemi par labu cenu pārdot. "Man šķiet, ka ar aizliegumiem vien te daudz nepanāksim - esam Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, brīva kapitāla kustība utt. Labāks risinājums būtu atbalstīt tos Latvijas lauksaimniekus, kuri paši vēlētos zemi iegādāties papildus, bet kuriem šim mērķim pietrūkst naudas. Līdz ar to valsts var palīdzēt, sagādājot mūsu zemniekiem kredītresursus ar pievilcīgu procentlikmi," teica ZM parlamentārais sekretārs.

Komentējot opozīcijas priekšlikuma nākamā gada budžetā šim mērķim piešķirt 30 miljonus latu noraidīšanu, Smiltēns norādīja, ka nākamgad šim mērķim nav bijis iespējams atrast finansējumu. "Nu jā, tas ir tipiski opozīcijai, kad budžeta pieņemšanas process tuvojas noslēgumam prasīt 30 miljonus zemes iegādes programmai, nepasakot, kam tad šādu summu ņemam nost. Tas nav konstruktīvi. Citiem vārdiem sakot, pati ideja ir pareiza, un jācer, ka tās īstenošanu mēs varēsim uzsākt 2013. gada budžetā," teica ZM pārstāvis.

LIFFE/MATIF. Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF pirmdien  pieauga par 3.50 EUR/t līdz 182.50 EUR/t.

Tā kā lauksaimnieki ir satraukti par finansējuma nepiešķiršanu kompensācijām par aizsargājamo sugu putnu nodarītajiem zaudējumiem, biedrības "Zemnieku saeima" (ZSA) pārstāvji sarunu ceļā ar Saeimas deputātiem mēģinās panākt likuma izmaiņas.

Ķīnas Nacionālais graudu un eļļas informatīvais centrs ziņo, ka kukurūzas raža valstī šogad ir sasniegusi 191,8 milj.t, pārsniedzot pagājušā gada rādītāju par 8,2 %.

Situācija pagājušajā nedēļā pasaules kviešu tirgū bija svārstīga. Neskatoties uz cenu pazeminošiem faktoriem (dolāra kursa kritums, labvēlīgi laika apstākļi ASV dienvidu un ziemeļu reģionos), pirmās divas tirdzniecības sesijas norādītajā laika periodā Čikāgas biržā noslēdzās ar pluss zīmi pateicoties spekulatīvo operāciju skaita pieaugumam segmentā. Taču kļūstot vājākiem kukurūzas un sojas tirgiem, cenas kritās arī kviešu tirgū. Iepriecinoši nebija arī ASV kviešu eksporta rādītāji. Pagājušajā nedēļā eksporta līgumi tika noslēgti par 318,4 tūkst.t kviešu, kas ir tuvu pie gaidītā diapozona zemākās robežas ( 300-400 tūkst.t).

LIFFE/MATIF. Marta kviešu cena Parīzes biržā MATIF piektdien  pieauga par 1.75 EUR/t līdz 179.00 EUR/t.

Pagaidām laika apstākļi kultūraugu pārziemošanai ir labvēlīgi, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki. Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai BNS teica, ka pašlaik ziemāju veģetācija ir apstājusies un pašreizējie laika apstākļi sējumus slikti neietekmē. "Veģetācija ir beigusies, jo temperatūra nav virs pieciem grādiem. Tādi kā pašreiz laika apstākļi bija arī pirms trijām nedēļām, līdz ar to pašlaik būtu pāragri teikt, ka ir kritiska situācija. Protams, šī ziema nav raksturīga Latvijas ziemai, bet tagad jāskatās, kas būs tālāk ar laika apstākļiem," klāstīja Lazdiņš.

Viņš arī piebilda, ka nelielas bažas par situācijas attīstību rada lielais mitrums. "Tagad mitrums ir salīdzinoši liels, un tieši Zemgales reģionā upes atkal ir sasniegušas augstus ūdens līmeņus. Bet nu cerēsim, ja nāks ziema, tad tā būs ar atbilstošiem laika apstākļiem. Ideālais variants būtu, ja vispirms nāktu sals un tad sniegs, vai arī otrs variants, ka šādi laika apstākļi kā tagad turpinātos līdz martam, aprīlim," sacīja "Zemnieku saeimas" priekšsēdētājs.

Lazdiņš paskaidroja, ka pašreizējie laika apstākļi ir raksturīgi Rietumeiropas ziemām un tie veicina labu ražību. "Tādi laika apstākļi kā pašlaik ir raksturīgi Rietumeiropā, un, ja tādi saglabātos līdz pavasarim, tad mēs varētu cerēt uz ļoti labām ražām nākamajā gadā," norādīja Lazdiņš.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons aģentūrai BNS apliecināja, ka pašreizējie laika apstākļi sējumiem ir labvēlīgi. "Tādi laika apstākļi, kādi ir patlaban, kopumā ir pozitīvi, jo tagadējā ziema ir tāda kā, piemēram, Vācijā, - sējumi labi ziemo, tiem nav nekādu sala bojājumu," uzsvēra Jansons un atgādināja, ka līdzīgi laika apstākļi bija 2007./2008.gada ziemā, kā dēļ 2008.gadā Latvijā bija rekordražas.

Vienlaikus LLKA vadītājs atzina - ja pēkšņi temperatūra strauji nokritīs, sējumi var iet bojā. "Protams, ja pēkšņi uz šādiem laika apstākļiem janvāra vidū uznāks mīnus 30 grādu sals, tad viss būs beidzies vienā naktī," teica Jansons.

Tāpat lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības "Latraps" izpilddirektors Edgars Ruža aģentūrai BNS pastāstīja, ka pagaidām par situāciju ziemāju laukos neko sliktu nevar pateikt. "Protams, mums patiktu ziema, bet, tā kā zeme ir uz tādas pussasaluma robežas, tad veģetācija praktiski ir apstājusies, tālāk uz priekšu nekas neaug - sliktumā nekas neiet," sacīja Ruža, taču piemetināja, ka lielais mitrums pēkšņa sala gadījumā sējumus varētu ietekmēt negatīvi.

"Pašlaik ir ļoti daudz ūdens un nokrišņu, tas, protams, pie salšanas varētu negatīvi ietekmēt - ja sals un kusīs, sals un kusīs, tad var izcilāt, saraustīt saknes ziemājiem, kas nav pozitīvi. Tāpat, ja turpinās līt, tad, protams, ūdens sāks stāvēt uz laukiem šur tur un tas var būt nelabvēlīgi, un kāda daļa sējumu var aiziet bojā," klāstīja "Latrapa" izpilddirektors, bet uzsvēra, ka vēl ir pāragri prognozēt, kā ziemāji pārziemos, jo ziema vēl ir tikai priekšā.

"Taču pašlaik vēl galīgi nav bažu par sējumiem - mums šāda bija 2007./2008.gada ziema, un Latvijā bija rekordraža, tomēr toreiz ziema visu periodu bija šāda, pašlaik ir tikai decembra vidus - astronomiskā ziema pat nav vēl iestājusies. Līdz ar to daudz kas vēl var notikt," norādīja Ruža un piebilda - lai gan pašlaik situācija ir optimistiska, tā var izmainīties vienas dienas laikā.

Jau ziņots, ka nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ raža šogad bija par 5-15% mazāka nekā pagājušajā gadā.

Itālijas graudu tirgus asociācijas (ANACER) informācija vēsta, ka pašreizējā kalendārā gada deviņos mēnešos valstī pieaudzis mīksto kviešu imports. Salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu (3,55 milj.t), imports palielinājies par 13,4 % līdz 4,03 milj.t.