Latvijas zemnieki pašlaik saņem tik mazus tiešos maksājumus, ka politiski ir neiespējami tos atstāt tādā pašā līmenī; nav šaubu, ka Latvijas zemnieki saņems vairāk, šorīt intervijā "Rietumu Radio" sacīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Patlaban ziemāju sējumu normālu attīstību visos Latvijas novados būtiski ietekmē ilgstošās lietavas, tomēr par ziemāju sējumu slīkšanu vēl pāragri spriest. Savukārt, ja piepildīsies meteoroloģiskās prognozes par gaisa temperatūras pazemināšanos nedēļas nogalē, var sākties ledus garozas veidošanās applūdušajos sējumos, līdz ar to sējumi varot iesalt. 

"Lielākās problēmas lietus dēļ patlaban ir Latgales reģionā, kur jau applūduši apmēram 10% no visām ziemāju platībām. Lauku applūšanas risks lielāks ir pagastos, kur ir nevienāds reljefs, jo ūdens uzkrājas ieplakās. Daudzviet uz laukiem izveidojušās lāmas un augsne ir ļoti izmirkusi," norādīja Skudra.

Kurzemes un Vidzemes reģionā ziemāju sējumi applūduši līdz 5% no visām platībām. Zemgales reģionā lauki ir pārmitri, bet vēl nav applūduši. Ūdens galvenokārt uzkrājoties atsevišķās vietās, kur nav noregulēta meliorācijas sistēma vai augsne ir sablīvējusies. 

"Tikmēr Bauskas novadā lauksaimnieki saviem spēkiem veido notekgrāvjus no laukiem, tā novadot lieko mitrumu. Laukos, kur ziemāju sējumi ir labi sacerojuši un augstāks trūdvielu saturs, nokrišņu ūdens izmantošanas produktivitāte ir lielāka - augi mitrumu vēl spēj uzņemt," sacīja eksperte, akcentējot, ka sējumu nepārziemošanai lielāks risks ir saimniecībās ar vēlāku ziemāju sēju.

Saskaņā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra datiem kopumā nokrišņu daudzums novembra pirmajā dekādē Latvijā bija 127% no normas. Visvairāk nokrišņu bija Latgalē un Vidzemes austrumu daļā - 160% līdz 190% no normas, bet vismazāk Rīgā - 75%. Arī novembra otrās dekādes nokrišņu daudzums Latvijā kopumā divas reizes pārsniedzis normu. Visvairāk nokrišņu - aptuveni 300% no normas - bija Vidzemes vidienē un vietām Zemgalē, bet vismazāk - Baltijas jūras piekrastē - 100% līdz 130%. Salīdzinot ar 2009.gadu, novembrī nokrišņu daudzums vidēji Latvijā nepārsniedza normu, bet Rīgas apkārtnē, kā arī Kurzemē un Vidzemes lielākajā daļā bija zem normas, savukārt Latgales reģionā - 150% līdz 160% virs normas.

Nākamgad lauksaimniekiem subsīdijas tiks samazinātas par trīs miljoniem latu, pirmdien žurnālistiem pastāstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Sveicam Latvijas valsts svētkos!

Valdība pirmdien atbalstīja plašas izmaiņas kārtībā, kādā lauksaimnieki var saņemt valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauku saimniecību modernizācijai.