Jaunā ES lauku attīstības politika. Vai vienkāršāka un taisnīgāka?

Šonedēļ Eiropas Komisija nākusi klajā ar Komunikācijas dokumentu jeb paziņojumu par nākotnes kopējo lauksaimnieciskas politiku (KLP), kurā definēta lauku attīstības nākotne turpmākajiem septiņiem gadiem.

Zemkopības ministrijā "Latvijas Avīzei" norādīja, ka būtiskākais šajā dokumentā ir tas, ka uzsvērta nepieciešamība mazināt visu veidu atšķirības starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pats dokuments un tā nianses vēl tikšot apspriests ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām. Atbalsta atšķirību izlīdzināšana ir arī Latvijas prioritāte saziņā ar Briseli.

Tikmēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP) atzina, ka kopumā Komunikācijas dokuments ir tāds, kā tika sagaidīts, proti, nākotnes KLP varētu tikt uzlabota un vienkāršota. Tomēr daži aspekti rada bažas. Piemēram, KLP ieviešanas modelis. EK norāda, ka ES noteiks vispārējos kritērijus - mērķus, pamatprasības, savukārt dalībvalstis pieņems pašas savus lēmumus, izstrādājot stratēģiskos plānus, kurus EK apstiprinās.

LOSP uzskata, ka ideja ir laba, tomēr šāda plānošanas pieeja varētu būt administratīvi sarežģītāka un ilgāka. "Dažkārt jau esošajā KLP lauku attīstības pasākumu izmaiņu saskaņošana iekavējās, jo process aizņem lielāku laiku un tas kavē ātri reaģēt uz problēmu risināšanu. Tas nozīmē, ka ir ļoti svarīgi, lai šāds nākotnes KLP ieviešanas modelis - saskaņošanas procedūra - pārāk neieilgtu un neaizkavētu KLP pasākumu īstenošanu valstī," saka LOSP pārstāve Ginta Jākobsone.

Otra problēma jaunajā KLP plānošanas modelī ir tāda, ka daudzi politikas pasākumi varētu būt nepārskatāmi citām dalībvalstīm. "Ir bijušas situācijas, kad mūsu lauksaimnieki apmeklējuši kaimiņu valstis, atbrauc un stāsta par dažādiem turienes risinājumiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai nākotnes KLP kontekstā būtu caurskatāmi dalībvalstu politikas risinājumi, kaut vai tādēļ, lai valstis varētu dalīties ar politikas labas prakses piemēriem," skaidro G. Jākobsone.

Tāpat LOSP ir bažas par nākotnes politiku saistībā ar vides un klimata mērķiem, jo neesot pietiekami detalizētas informācijas. It kā jau teikts, ka viss būs vienkāršāk, tomēr agrākā pieredze rāda, ka ne vienmēr, vienkāršojot politiku, tā patiešām kļūst vienkāršāka. Tāpēc šajā jautājumā esam piesardzīgi, norāda lauksaimnieku pārstāve.

Un visbeidzot - Latvijai tik svarīgā tiešmaksājumu izlīdzināšana. Lauksaimnieki uzsver, ka tiešmaksājumiem jābūt vienādiem, novēršot atšķirības starp ES dalībvalstīm jau finanšu perioda pašā sākumā. "LOSP novērtē EK sagatavoto dokumentu, kurā uzsvērts, ka "vajadzētu samazināt atšķirības starp dalībvalstīm KLP atbalstā". Tomēr ļoti piesardzīgi vērtējam šo frāzi, jo tā ir izteikta vēlamā formā. Un šis ir tikai sākums, jo Komunikācijas dokuments tikai norāda, kāda varētu būt nākotnes politika, pēc tam jau sekos regulu priekšlikumi un visu noteiks detaļas, ES budžets un finansējuma sadale," rezumē LOSP vadītājs Edgars Treibergs.

Savukārt Latvijas Jauno zemnieku klubs cer, ka KLP pēc 2020. gada nodrošinās starp visām ES dalībvalstīm godīgu konkurētspēju pārtikas ražošanā, kā arī lielāku atbalstu jaunajiem zemniekiem, kas veicinātu paaudžu maiņu lauku reģionos. Šobrīd gan Latvijā, gan visā ES vairāk nekā puse lauksaimnieku ir pirmspensijas vecumā, savukārt lauksaimnieku, kas jaunāki par 35 gadiem, ir mazāk par 10%. Tāpēc paaudžu nomaiņas veicināšana ir vitāli nozīmīga visas ES lauksaimniecības attīstībai, akcentē jaunais zemnieks Reinis Lazdāns. Tāpat jaunie zemnieki uzsver aktuālo tiešmaksājumu izlīdzināšanu, kā arī nepieciešamību saglabāt esošo atbalstu, piemēram, "Maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem" un "Atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai", lai jaunajiem būtu finansiāli vieglāk attīstīt savu saimniecisko darbību, kas ir nesen sākta.

Savukārt, lai ieinteresētu un iedrošinātu jauniešus atgriezties lauku teritorijās un sākt uzņēmējdarbību, būtu jāievieš atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem pirmā mājokļa iegādei vai atjaunošanai.

Avots: www.la.lv