Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, sacīja biedrības "Zemnieku saeima" priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

"Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

"Sarunas pa iespējamu atbalstu nav vienkāršas, bet, kā pirms laika teicu, ir jāvēršas pēc palīdzības un to gan valdība, gan mēs - lauksaimnieki, esam izdarījuši," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre, paužot cerību, ka Latvijas lauksaimnieki tiks sadzirdēti un palīdzību saņems. Uz to vieš cerības arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera pēc tikšanās ar premjeru Māri Kučinski solītais sniegt visu iespējamo atbalstu plūdos cietušajiem Latvijas zemniekiem.

Viņa arī atzina, ka kopumā šis gads Latvijas lauksaimnieku skatījumā bijis neparasts un slikts klimatisko apstākļu dēļ. "Ir ļoti lielas atšķirības starp reģioniem. Kopumā ražas daudzviet, it īpaši graudaugiem, izauga labas, bet tās nevarēja novākt. Pavasara salnas atsevišķās vietās pabojāja augļudārzus un ogulājus, dārzeņi neauga," teica "Zemnieku saeimas" priekšsēdētāja vietniece. Pēc viņas teiktā, ir atsevišķas saimniecības, kam šis gads ir bijis sliktākais saimniekošanas vēsturē, neraugoties uz to, ka vidēji tik slikti nav bijis.

Valdība 24. oktobrī akceptēja 14,87 miljonu eiro izmaksāšanu Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem". Tāpat no šīs budžeta programmas plānots piešķirt arī 98 300 eiro Lauku atbalsta dienestam (LAD) un 13 285 eiro Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centram (LLKC) neparedzēto izdevumu segšanai, kas saistīti ar plūdos cietušo platību apsekošanu.

Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju kopumā kompensāciju saņemšanai ir apstiprināti 2933 klientu pieteikumi, un vidēji viena lauku saimniecība par plūdu postījumiem saņems 5070 eiro kompensāciju.

LAD norādījis, ka augstākās kompensācijas likmes lauksaimnieki saņems par tādām plūdu postījumos zaudētām kultūraugu platībām kā ziemas kvieši - 233,67 eiro par hektāru, vasaras rapsis - 222,17 eiro par hektāru, vasaras mieži un vasaras kvieši - 208,51 eiro par hektāru, lauka pupas un zirņi - 199,16 eiro par hektāru, ziemāju sējumi 2018. gada ražai - 195,56 eiro par hektāru, rudzi - 170,4 eiro par hektāru, auzas - 148,83 eiro par hektāru, griķi - 120,79 eiro par hektāru. Mazākā kompensācijas likme piemērota bastarda āboliņam, sarkanajam āboliņam, amoliņam, lucernai - 39,54 eiro par hektāru.

Starp tām platībām, kas saņems kompensācijas, lielākās plūdos cietušās platības ir vasaras kviešiem - 15 600 hektāru platībā, griķiem - 9990 hektāru platībā, auzām - 9500 hektāru platībā, vasaras miežiem - 7700 hektāru platībā, ziemas kviešiem 6990 hektāru platībā, rapsi - 5990 hektāru platībā, lauka pupām - 4400 hektāru platībā, zirņiem - 3090 hektāru platībā, rudziem - 1660 hektāru platībā, ziemāju sējumiem 2018. gada ražai - 1900 hektāru platībā. Tāpat lauksaimnieki saņems kompensācijas par citām kultūrām 6680 hektāru platībā. Kopumā lauksaimnieki saņems kompensācijas par plūdos cietušiem 73 500 hektāriem lauksaimniecības kultūraugu platību.

Avots: www.delfi.lv