Lauksaimnieki bažījas, vai pēc nodokļu reformas iegūs kārtīgie maksātāji
"Tas, kas tagad tiks ierakstīts reformā, pēc tam ar cirvi nebūs dabūjams ārā, jo birokrātijas dēļ ko mainīt vairs nebūs iespējams." Šī frāze, kas izskanēja, zemniekiem pirms dažām dienām tiekoties ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, tipiski raksturo nozares piesardzīgo nostāju. Tādēļ viss kārtīgi jāapdomā un jāpārliecinās, vai solītie labumi, piemēram, neapliekamā minimuma palielināšana vai darbaspēka nodokļu mazināšana, atsvēršot zaudētos nodokļu atvieglojumus. Un tie ir būtiski.
Lauksaimniekiem atvieglojumi astoņos nodokļos
No patlaban valstī noteiktajiem 15 nodokļiem astoņos definēti atvieglojumi tieši lauksaimniekiem. Apjomīgākais no tiem - akcīzes nodokļa samazinājums dīzeļdegvielai gadā veido apmēram 37 miljonus eiro (par tā atcelšanu gan vismaz pagaidām netiek runāts). Nozīmīgs ir arī uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atbrīvojums par subsīdijām (14,7 miljoni eiro), kā arī pievienotās vērtības nodokļa 14% kompensācija (7,9 miljoni eiro), ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamie ienākumi (3,7 miljoni iro), UIN atlaide par apsaimniekoto lauksaimniecībā izmantojamo zemi (2,6 miljoni eiro).
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore Inguna Leibus sliecas domāt, ka pēc plānotajām nodokļu izmaiņām līdz šim piemērotajām UIN atlaidēm vairs nebūs nozīmes.
To apliecina "LA" lasītājiem sagatavotais piemērs attiecībā uz nosacītu zemnieku saimniecību - UIN maksātāju. Pieņemsim, ka saimniecība apsaimnieko 100 hektārus zemes. Saimniecības 2017. gada peļņa ir 30 000 eiro, tostarp saņemti atbalsta maksājumi 10 000 eiro, kas ar nodokli netiek aplikti. Īpašnieks šogad savām vajadzībām iztērējis 25 000 eiro. Ar nodokli apliekamais ienākums 2017. gadā ir 20 000 eiro (30 000 - 10 000), aprēķinātais UIN - 3000 eiro (20 000 x 15%), nodokļa atlaide 1423 eiro (100 x 14,23 EUR/ha), UIN pēc atlaides 1577 eiro (3000 - 1423). IIN par īpašnieka personīgajām vajadzībām iztērēto dividendēm pielīdzināmo ienākumu - 2500 eiro (25 000 x 10%). Kopā ienākuma nodokļi par 2017. gadu - 4077 eiro (1577 + 2500). Savukārt pēc plānotajiem nodokļu grozījumiem 2018. gadā UIN šajā gadījumā būtu 5000 eiro (25 000 x 20%). Tātad, jo lielāku peļņas daļu zemnieks tērēs savām personīgajām, nevis saimniecības vajadzībām, jo lielāku UIN maksās budžetā.
Ja tādi paši rādītāji būtu saimniecībai - IIN maksātājai, ienākuma nodoklis par 2017. gadu būtu 3910 eiro ((20 000 - 3000) x 23%), bet pēc nodokļu reformas 2018. gadā - 3400 eiro ((20 000 - 3000) x 20%). Tātad IIN maksātājam nodokļi samazinātos. Tomēr, ja IIN atbrīvojums subsīdijām tiek piemērots tikai līdz 2018. gada beigām, kā šobrīd noteikts IIN likumā, tad par 2019. gadu IIN maksātājiem nāktos maksāt krietni lielākus nodokļus, konkrētajā piemērā - 5400 eiro (30 000 - 3000) x 20%). Tātad - cik garš, tik plats, jeb skaties, kā gribi, bet nodokļi tik un tā sanāk lielāki. Tomēr, cerams, ka saņemtos atbalsta maksājumus ar nodokļiem neapliks arī turpmāk, lai nepieļautu tik strauju nodokļu sloga palielinājumu mazajām zemnieku saimniecībām.
Samazinājums nekompensēs pieaugumu
Turklāt var prognozēt, ka lauksaimniecībā nodokļu samazinājums darbaspēkam nekompensēs kapitāla nodokļu palielināšanos. Līdz ar to, ja netiek radīti jauni nodokļu atvieglojumi, pēc nodokļu reformas daļai lauksaimniecības uzņēmumu, proti, lielajām saimniecībām ar apgrozījumu virs 300 000 eiro, sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kas visas ir UIN maksātājas, nodokļu slogs varētu palielināties.
Savukārt lauksaimniekiem, IIN maksātājiem, kas lielākoties ir mazās saimniecības un pašnodarbinātie, ienākuma nodokļu slogs pēc reformas samazināsies, taču, ja apliekamajā ienākumā no 2019. gada tiks iekļauti arī atbalsta maksājumi - būtiski palielināsies.
Ekspertes ieskatā, iespējams, arī IIN maksātājiem būtu taisnīgāk nodokli aprēķināt nevis par visu gūto ienākumu no saimnieciskās darbības, bet tikai par personīgajam patēriņam izņemtajiem līdzekļiem. Tādā gadījumā tiktu nodrošināta vienlīdzīga nodokļu piemērošana, kas nebūtu atkarīga no saimniecības lieluma.
Tikmēr Zemkopības ministrijā uzskata, ka reforma kopumā nenostrādās par sliktu lauksaimniekiem. "UIN gadījumā nodoklis no peļņas vispār nebūs jāmaksā. Jaunā sistēma paredz 20% nodokli tikai no izmaksājamajām dividendēm un ņemot vērā, ka lauksaimniecības sektorā ir salīdzinoši maz uzņēmumu, kuru gada pārskatos tiek uzrādīta peļņa, pēc pašreizējiem aprēķiniem viennozīmīgi nevaram konstatēt, ka lauksaimniecības nozarē strādājošiem uzņēmumiem situācija jaunās nodokļu reformas iespaidā varētu pasliktināties," mierina ministrijā.
Nodokļu atvieglojumi lauksaimniecībā
UIN 1. Neapliekamais objekts - subsīdijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (līdz 31.12.2018.)
2. nodokļa atvieglojums - 14,23 EUR/ha par apsaimniekoto lauksaimniecības zemi.
IIN Neapliekamie objekti: 1)subsīdijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (līdz 31.12.2018.); 2) ienākumi no lauksaimniecības un lauku tūrisma, vairāk nekā 3000 EUR gadā.
Darbaspēka nodokļi (IIN un VSAOI) augkopībā par sezonas laukstrādniekiem maksā mazāku nodokli 15% no bruto darba samaksas (no tā 10% pārdala IIN un 90% - VSAOI).
PVN PVN nemaksātāji saņem 14% kompensāciju par pārstrādes uzņēmumiem piegādāto lauksaimniecības produkciju.
Akcīze Par dīzeļdegvielu maksā mazāku nodokļa likmi 50 EUR/t.
NĪN Nodokli par lauksaimniecības zemi maksā no speciālas vērības, lai ierobežotu nodokļa palielināšanos ne vairāk kā par 10% gadā.
TEN Par kravas transportlīdzekļiem maksā 25% no nodokļa summas.
UVTN Atbrīvoti no nodokļa par vieglajiem transportlīdzekļiem.
Avots: www.la.lv