Par lauku zemes neizmantošanu varēs piemērot naudas sodu, lemj Saeima

Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja administratīvās atbildības ieviešanu par lauksaimniecības zemes neizmantošanu.

Personām, kuras pēc 2014. gada 1. novembra iegādājušās īpašumā lauksaimniecības zemi, rakstveidā jāsniedz apliecinājums, ka šī zeme tiks izmantota lauksaimnieciskajā darbībā. Taču patlaban likums neparedz sankcijas gadījumā, ja tas nenotiek, skaidroja parlamentā.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumi paredz: ja lauksaimniecības zemi nesāk izmantot gada laikā pēc zemes iegādes un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā ir bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, kā administratīvais sods paredzēts brīdinājums vai naudas sods no 360 līdz 700 eiro fiziskajām personām un no 720 līdz 1080 eiro juridiskajām personām.

Savukārt, ja iegādāto lauksaimniecības zemi nesāk izmantot triju gadu laikā un neizmanto arī turpmāk, un zeme pirms tās iegādes iepriekšējā vai attiecīgajā gadā nav bijusi pieteikta vienotajam platības maksājumam vai tiešajam maksājumam, īpašniekam varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu, kas fiziskajām personām noteikts no 180 līdz 360 eiro, bet juridiskajām personām - no 360 līdz 720 eiro.

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš gan iepriekš atzina, ka saistībā ar likumprojektu ir virkne neskaidrību un jautājumu, uz kuriem ierēdņi nespēja sniegt pārliecinošas atbildes. "Likumprojekts būtiski jāuzlabo starp lasījumiem, tostarp izvērtējot, vai nav nepieciešama soda apmēra gradācija," uzsver Bērziņš. Zemnieku saeimas pārstāvis deputātiem norādījis, ka personām, kuras spekulatīvos nolūkos zemi iegādājas lielos apmēros miljonu eiro vērtībā, patlaban plānotais maksimālais sods būs niecīgs šķērslis.

Ar lauksaimniecisko darbību saprot augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), iekšējo ūdeņu zivsaimniecības un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas audzēšanu un ražošanu, tostarp šīs produkcijas pirmapstrādi un pēcapstrādi, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecības zemes uzturēšanu noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī.

Likuma grozījumi vērsti uz Latvijas zemes resursu ilgtspējīgu saglabāšanu. Nacionālajā attīstības plānā norādīts, ka aizvien palielinās lauksaimniecībā neizmantotās zemes apjoms. Līdz 2020. gadam tam būtu jāpieaug līdz 95 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, kad tika apsaimniekoti 87,9% lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Jau patlaban neapstrādāta lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiek aplikta ar nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi 1,5% apmērā.

Avots: www.delfi.lv