Zaļmēslojuma augi. Kad tos sēj, kad iear zemē?
Vēlos uzzināt par zaļmēslojuma augiem, piemēram, eļļas rutkiem, rudziem. Kad tos var sēt un ieart zemē? Kāda nozīme ir zaļmēslojumam? JĀNIS ALOJAS NOVADĀ
Vienā laukā vairākus gadus pēc kārtas audzējot radniecīgus augus, savairojas viena veida patogēni. Līdz ar svešākiem kultūraugiem augsni iespējams uzlabot, atveseļot, attīrīt, bagātināt ar organiskajām vielām.
Labākie ir griķi
Pēc Zemkopības zinātniskā institūta Selekcijas nodaļas vadītājas Sarmītes Rancānes teiktā, vieni no labākajiem zaļmēslojuma augiem ir griķi. Tie nav radniecīgi daudziem tradicionāli audzētajiem kultūraugiem. Griķi pieder pie sūreņu dzimtas, ir pieticīgi, siltumā diezgan ātri attīstās, to saknes spēj piekļūt grūtāk šķīstošajiem savienojumiem. Pētniece iesaka griķus zaļmēslojumam sēt vasarā, lai pēc 6-8 nedēļām, kad augi izveidojuši pamatīgu masu un nomākuši nezāles, varētu ieart un sagatavot augsni, piemēram, ziemāju sējai. Svarīgi ir nenokavēt iestrādes laiku, proti, neļaut griķiem izveidot sēklas. Izsējas norma zaļmēslojumam - 70 kg/ha. Zaļmēslojumam var izmantot Latvijā reģistrēto šķirni ‘Aiva', kā arī Baltkrievijā, Vācijā selekcionētās griķu šķirnes.
Mazdārziņos - rudzi
Mazdārznieki rudzus pārsvarā izmanto, lai atveseļotu un dezinficētu augsni siltumnīcās (zem seguma neaudzē labību, līdz ar to rudzi nav radniecīga kultūra tomātiem, gurķiem). Jebkura auga attīstībai vajadzīgs siltums, tāpēc siltumnīcā rudzus sēj, tiklīdz novākta raža un likvidētas iepriekšējo augu atliekas. Jo ātrāk iesēj, jo drīzāk rudzi sacero, veido maksimālo masu un tos var ierakt zemē (nedrīkst pieļaut, ka augi sagāžas veldrē).
Eļļas rutki un baltās sinepes
No krustziežu dzimtas augiem diezgan populāri ir eļļas rutki un baltās sinepes. Tomēr kāpostaugus audzē teju katrā mazdārziņā, bet, ja zeme ir piesārņota ar krustziežu sakņu augoņiem, eļļas rutku un sinepju zaļmēslojums nav ieteicams.
Eļļas rutks ir viengadīgs svešapputes augs, kas ātri aug - ražas maksimumu sasniedz pēc 35-40 dienām. Augstākā produktivitāte ir pāksteņu veidošanās fāzē, kad vēl nav izbirušas sēklas, un tad arī vēlams iestrādāt augsnē. Sēj pirms ziemāju sējas vai vasaras beigās, jūlijā, augustā, pēc priekšauga (agro kartupeļu) novākšanas. Izsējas norma zaļmēslojumam ir 25-30 kg/ha. Eļļas rutks var augt dažādās augsnēs, jo ir pieticīgs.
Sarkanais āboliņš
Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta Sēklkopības nodaļas vadītāja Lidija Vojevoda no tauriņziežiem par labāko zaļmēslojuma kultūru uzskata sarkano āboliņu. Tā gumiņbaktērijas uzkrāj atmosfēras slāpekli, augs arī veido lielu masu. Izsējas norma zaļmēslojumam ir 5-10 kg/ha. Var sēt pavasarī, bet vasarā ļaut uzkrāt masu un nākamajā gadā līdz ziedēšanai sasmalcināt un ieart augsnē. Citi varianti: vispirms rudenī iesēj ziemājus un pavasarī, tiklīdz uz lauka var tikt ar sējmašīnu, piesēj āboliņu. Var pavasarī iesēt vasaras kviešus un, kad labība sāk cerot, piesēt sarkano āboliņu (tauriņziedis jāsēj vēlāk, lai nepāraugtu graudaugus). Āboliņu var sēt arī augusta beigās kopā ar labību.
Avots: www.la.lv