Latvijā visu laiku lielākā graudu raža
Vislielākā graudu kopraža visā Latvijas vēsturē - 2,599 miljoni tonnu - nokulta. Graudi vēl tiek vesti uz kuģiem ostās, noglabāti bunkuros. Graudkopji saņem un vēl saņems pelnīto maksu par izaudzēto, vienlaikus paužot bažas par šā gada rudens rapsim un graudaugu kultūrām nelabvēlīgajiem dabas apstākļiem. Lauksaimniecības bizness ir īpašs ar to, ka tas ir visvairāk atkarīgs no dabas apstākļiem. Lauku ražotāji šo atziņu ir ielāgojuši un labas peļņas gados rūpējas par krājumu veidošanu sliktākiem laikiem.
Daba palīdzēja
"Labas ražas nosacījumi ir trīs - sabalansēts mēslojums, siltums un mitrums. Šajā gadā ziemājiem bija ļoti labvēlīgi ziemošanas apstākļi, nebija stresa momentu. Aukstais, mitrais pavasaris, kas cilvēkiem liek drebināties, graudaugiem bija labvēlīgs. Tie saceroja, uzkrāja barības vielas. Aukstumu kompensēja mitrums. Augiem nepietika saules, siltuma līdz jūlijam. Augusts bija sauss, varēja labību nokult. Dabas apstākļi bija tuvu ideālam. Ja ir liela raža, tad parasti graudu kvalitāte nav visaugstākā, tā bija arī šajā gadā," šā gada graudu ražas izcilo birumu komentē Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta selekcijas nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa.
Šā gada prognozētā 3,9 tonnu no hektāra (t/ha) vidējā ražība (par 14% augstāka nekā pērn) noteikti nav Latvijas graudu audzētāju varēšanas robeža, viņa uzskata. "Jau pirms trīs četriem gadiem 10 - 11 tonnas no hektāra kūla Vācijā, Polijā un vēl vairākās valstīs. Mūsu institūtā izmēģinājumos nelielā platībā ziemas kviešiem esam sasnieguši 14 t/ha ražu. Patlaban saimniekiem ir ļoti daudz iespēju gūt zināšanas, sēt Latvijas dabas apstākļiem vispiemērotākās šķirnes un, ja viņi zināšanas ņem pretī, tad ir labs rezultāts," piebilst pētniece.
Kas traucēja
Latvijas lielākā graudkopju kooperatīva LPKS "Latraps" lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža teic, ka Latgalē, Vidzemē un Kurzemē šajā rudenī kults pat divas reizes vairāk, nekā ierasts citus gadus. "Kvalitāte graudiem bija nedaudz sliktāka nekā pērn. Olbaltumvielu daudzums nebija 14 - 16% intervālā kā pērn. Sliktāka kvalitāte uzreiz nozīmē par 30 - 40 eiro zemāku cenu, rēķinot par vienu tonnu," skaidro L. Ruža. Viņa atzīst - patlaban Latvijas graudkopjiem, kopā ņemot, nav jaudīgajai kulšanas tehnikai atbilstošu glabāšanas un pirmapstrādes jaudu. "Šajā gadā vajadzēja pārvarēt ļoti sarežģītu brīdi, kad ne iekšzemē, ne arī ostās nebija kur likt kūlumu. Tikām galā," tā L. Ruža.
"Latraps" pārstāve arī vērš uzmanību, ka pirmajos divos mēnešos pēc jaunās ražas nokulšanas uz kuģiem pārdošanai citās valstīs "Latraps" uzkrāva vairāk nekā 300 000 tonnu graudu - vairāk nekā pērn visa gada laikā. "Latraps" biedru Latvijā audzēto labību ved uz Alžīriju un Spāniju. Aptuveni viena piektā daļa no graudu kopievākuma paliek Latvijā. "Grūtību ar graudu pārdošanu citās valstīs nav. Ir ikdienas samezglojumi, vējš, lietus, kuģu kavēšanās," teic Līga. Viņa piebilst - Latvijā graudkopji var celt gan vidējo ražību, gan arī kopražu. "Aizvien 0,3 līdz 0,5 miljoni hektāru zemju ir aizaugušas ar nezālēm. Daudzās ES valstīs nezina, kā audzēt vairāk graudu tāpēc, ka nav brīvu zemju. Selekcijas darbs notiek, tomēr rezultātus tik ātri iegūt nevar," teic L. Ruža. Aizvadītā sezona kārtējo reizi parādīja, ka Latvijā nepietiek graudu glabātavu. Tās būtu jābūvē zemniekiem.
Izdevumi lielāki nekā ienākumi
"Latvijas Avīzē" jau stāstījām, ka mūsu valstī ir 23 253 graudkopības saimniecības. Pieņemot, ka vidējā graudu cena ir par pieciem eiro augstāka nekā pērn, proti, 153 eiro/t, no visas pārdotās ražas saimnieki saņems 397, 4 milj. eiro. Jāprecizē gan, ka daudzi saimnieki graudus audzē savu lopu barošanai, neliela daļa ražas, iespējams, vēl nav pārdota. Vai 397 miljoni eiro uz visām vairāk nekā 23 000 saimniecībām ir daudz? Jāvērtē noteikti ir saimniecību izdevumi.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā veiktie aprēķini rāda, ka, piemēram, viena ha ziemas kviešu izaudzēšanai pērn vajadzēja 829,17 eiro. Tas nozīmē, ka ar 3,9 t/ha vidējo ražību un 170 eiro/t cenu būtu jācieš 166 eiro zaudējumi (valsts un ES subsīdijas nav ierēķinātas). Peļņu nesošas bija tās ziemas kviešu audzētāju saimniecības, kas kūla vismaz 5 t/ha. Pavisam ziemas kviešu audzētāju kopējiem tēriņiem, rēķinot pēc LLKC 2014. gada bruto seguma, būtu jābūt aptuveni 239,9 milj. eiro (precīzi pateikt nav iespējams tāpēc, ka ne visi saimnieki dod augiem ieteicamo daudzumu mēslojuma).
Vasaras kviešu audzētāju kopējiem tēriņiem būtu jābūt 85,4 milj. eiro, vasaras miežiem - 52,2 milj. eiro, auzām - 22,6 milj. eiro.
Saskaitot izdevumu un ienākumu skaitļus kopā, var pieņemt, ka visu saimniecību kopējie naudas izdevumi 400,1 milj. eiro nedaudz pārsniedz kopējos naudas ienākumus (397,4 milj. eiro, nerēķinot subsīdijas). Subsīdijas izvelk plusos. Un, jo augstāka raža no hektāra, jo lielāka peļņa. "Šogad rekordpeļņas nebūs," atzīst "Latraps" ģenerāldirektors Valdis Ruža.
Latgales rekordi
Latgalē, kur labības audzēšanai nav vispiemērotākie dabas apstākļi un kur ierasti ir viszemākās ražas, patlaban ir jūtams gandarījums par paveikto. Preiļu novada Lauku konsultāciju un izglītības centra augkopības speciāliste Inese Magdalenoka teic, ka šajā sezonā arī tie saimnieki, kas graudus papildus nemēsloja un nemigloja pret kukaiņiem, nokūla 3 - 4 tonnas no hektāra. "Tiem, kuri augiem deva to, kas tiem vajadzīgs, kūlums bija 5 - 7 tonnas no hektāra. Kvalitāte piekliboja vien ziemas kviešiem. Citus gadus, ja graudaugus piebaroja, sešas ar pusi tonnas nokult bija grūti. Arī ziemas rapsim kūlums bija ļoti labs - 4 - 5 tonnas no hektāra. Tāpat arī vasaras kviešu ražas bija labas. Šajā gadā labi auga viss, tostarp arī zirņi un pupas, ja vien tās bija laikā iesētas," stāsta I. Magdalenoka.
Salnas pagasta IK "Līdumnieki 86″ jaunais saimnieks Artis Prikulis apsaimnieko 350 ha zemes, tostarp graudus, tritikāli un rapsi šajā gadā viņš kūla 320 ha platībā. Artis pirms pieciem gadiem savu lauksaimniecības biznesu sāka ar pieciem hektāriem savas zemes, patlaban viņam pieder 250 ha, pārējo platību saimnieks nomā. "Man pašam pārstrādes nav, ir šķūnis, kur beram nokultos graudus un rapsi. Noteikti uz nākamo sezonu pirkšu jaunu kombainu, ar veco "New Holland" kulšanā ir lieli zudumi. Nokūlu Latgalei labas ražas - vasaras kviešus sešas tonnas no hektāra, miežus - vairāk nekā četras tonnas, ziemas kviešus - sešas septiņas tonnas, rapsim kūlums bija tuvu četrām tonnām. Vasaras rapsi neiesēju laikā, tāpēc no viena hektāra nokūlu vidēji divas tonnas, bet tritikālei - sešas tonnas. Aptuveni 90% graudu pārdodu kooperatīvam "VAKS", kura biedrs esmu. Latgalē graudkopības izaugsmei traucē mazie zemes gabali - parasti tie ir līdz 10 hektāriem lieli. Uzskatu, ka Latgalē lauksaimniecībā ir daudz lielākas iespējas pelnīt, nekā strādājot algotu darbu. Nodrošinu ar darbu sevi un vēl algoju vienu darbinieku," iemeslus savai darbībai lauksaimniecībā atklāj Artis.
Izaugsme skaitļos
Zemkopības ministrijā (ZM) teic, ka 2015. gads būs jau trešais gads pēc kārtas, kad graudaugu kopraža Latvijā kāpj. Šogad ir pārsniegti vairāki rekordi graudkopības nozarē - gan kopraža, gan arī ražība tiek prognozēta augstākā pēdējo 25 gadu laikā, uzsvēra ZM speciālists Kaspars Funts. Varot teikt, ka pēdējos gados iezīmējas tendence graudaugu kopražām būt ļoti tuvu vai arī pārsniegt divus miljonus tonnu.
Graudu cena biržās pēdējos mēnešos kāpj, kas graudu audzētājiem dos naudu nozares tālākai izaugsmei.
UZZIŅA
Apsētās graudaugu platības 2014./2015. gadā
u vasaras kvieši sēti 154 811 ha, ziemas kvieši - 289 307 ha,
u rudzi - 37 225 ha, vasaras mieži - 91 382 ha, auzas - 51 208 ha.
Avots: LAD
Avots: www.la.lv