Graudus cels uz citu līgu
Lielākie graudaudzētāju kooperatīvi kaldina plānus, lai «pliku» graudu eksportēšanu aizstātu ar inovatīviem produktiem; dzirnavnieki spēcīgi trešajās pasaules valstīs
Graudu pārdošana ārējā tirgū, kas ir Latvijas graudkopības pamats, ar laiku varētu pāraugt inovatīvu produktu eksportā. To sarunā ar DB apliecina ietekmīgāko graudkopju kooperatīvu vadītāji. Tikmēr pārstrādes bizness arvien palielina savu pieredzi globālajā eksporta kartē.
Nozīmīgākās kultūras eksportam ir kvieši, rapsis, rudzi, mieži, kuri pamazām atgriežas apritē, kā arī pupas, kas tiek audzētas Eiropas Savienības zaļināšanas prasību dēļ. Aptuveni 70-75% graudu eksportē gan Vidzemes un Latgales lauksaimnieku kooperatīvs VAKS, gan Zemgalē bāzētais Latraps. VAKS graudi tiek eksportēti uz Igauniju, Somiju, Vāciju, kā arī tālākiem galamērķiem, piemēram, Irānu, stāsta VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Savukārt Latraps stabilāko eksporta galamērķu vidū kooperatīva ģenerāldirektors Edgars Ruža min Tuvos Austrumus un Ziemeļāfrikas valstis. Graudi lielākoties tiek pārdoti ar starpnieku, globālo treideru, palīdzību, kas pārvalda pasaules graudu plūsmu. Jaunajā sezonā vēl neviens kuģis nav uzkrauts, tāpēc pāragri runāt par jauniem eksporta tirgiem, jo «līdz kuģa uzkraušanai dažkārt pat nezinām, uz kurieni īsti tas dosies,» pamato E. Ruža. «Jāņem vērā, ka graudu raža šogad ir liela, bet to kvalitāte ir salīdzinoši zema - proteīna tajos ir mazāk. Tas stipri ietekmē eksporta virzienus.
Pērn kvalitāte bija augsta, tāpēc tos noteikti varēja eksportēt uz Eiropu, bet Tuvajos Austrumos un Āfrikas ziemeļos pie mums ierasto maizi necep, tādēļ proteīna saturs graudos nav tik būtisks,» skaidroja E. Ruža. Ja visu izaugušo izdosies veiksmīgi nokult, eksportēto graudu apjoms būs lielāks nekā pērn un vispār jebkad. Latraps iepriekšējā finanšu gadā strādāja ar 167 milj. eiro lielu apgrozījumu, peļņa bija 2 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotie dati. Savukārt VAKS pērn strādāja ar 45,1 milj. eiro apgrozījumu, bet peļņa bija 0,99 milj. eiro.
«Latvijā patērētāju ir maz, bet graudus varam izaudzēt daudz,» pašmāju tirgus īpatnību raksturo I. Jansons. No 90. gadiem velkas līdzi problēmas ar norēķināšanos, graudkopjiem vietējo tirgu padarot vēl nepievilcīgāku, viņš stāsta. «Iekšējais tirgus ir ne tikai mazs, bet arī lejupejošs,» neslēpj I. Jansons. Viņam piekrīt E. Ruža: «Pirmkārt, vietējais tirgus nav liels, otrkārt, tas ir ar ļoti sliktu maksāšanas disciplīnu. Pārdodot eksportam, zinām, ka divas dienas pēc kuģa uzkraušanas nauda būs mūsu kontā, bet, pārdodot vietējam pircējam, mēnešiem ilgi jālūdzas un «jāizprot viņa grūtības».» Abos kooperatīvos vietējais patēriņš veido aptuveni 25-30% no izaudzētajiem graudiem.
Avots: www.db.lv