Zemnieki mācās audzēt pupas
Šogad var redzēt laukus, kuros zaļo līdz šim masveidā nekultivēts proteīnaugs - pupas. Zemnieki teic, ka vēl mācās tās audzēt, un rēķina rentabilitāti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.
«Principā tā ir piespiedu lieta,» atzīst Bunkas pagasta lauksaimniece Līga Gūtmane. Pupu un citu proteīnaugu audzēšana ir viens no variantiem, kā izpildīt ES ar šo gadu noteiktās zaļināšanas prasības. Saimniecībām tās obligāti jāizpilda, lai saņemtu gan vienoto platības, gan zaļināšanas maksājumu. Ja zaļināšana netiek veikta, maciņš tukšāks.
Pagājušajā gadā Gūtmaņi, rēķinoties ar šā gada prasībām, ar pupām apsējuši piecus hektārus, lai būtu pašiem savs sēklas materiāls. Pārliecinājušies, ka kulšana ir ilgstošs process - pupas jākuļ zemu, lēni. Tās esot grūti izžāvēt, tāpēc pirms kulšanas jāmiglo.
Durbenieks Ēriks Putra pērn pupas kā izmēģinājuma kultūru audzējis cita iemesla dēļ - pēdējos gados cerēto peļņu nedodot rapsis. Iesējis pie mājas 12 hektāros, lai visu laiku varētu novērot. Secinājis, ka pieļāvis daudz kļūdu, bet rezultāts tomēr bijis labs. Iekūlis 3,5 tonnas no hektāra un no tām sagatavojis sēklu, vēl nezinot, ka šogad pupas būs jāsēj zaļināšanas dēļ. Pašlaik Ē. Putras tīrumos tās aizņem 120 hektārus, par ražas noietu viņš jau noslēdzis vairākus līgumus.
Pupas saista atmosfēras slāpekli un fiksē to sakņu gumiņos, tāpēc ar šo vielu augi nav jāpiebaro, tiem papildus nepieciešams fosfors un kālijs. Pupu aizsardzībai pret kaitēkļiem domātās ķimikālijas esot ļoti dārgas, un Ē. Putra tās nodēvē par izplatītājfirmu «kases grāvējiem».
«Pērn mums bija ļoti laba pupu raža un mūs pavadīja iesācēju veiksme. Pupas - gan lopbarības, gan pārtikas - galvenokārt eksportējam. Domāju, ka šī ir perspektīva nozare,» atzīst LPKS Latrapss ģenerāldirektors Edgars Ruža.
Avots: www.db.lv