Mazās un vidējās saimniecības “spiedīs” kooperēties kopējai izaugsmei

Latvijas reģioniem ir atšķirīgas iezīmes gan pēc ekonomiskajiem rādītājiem, gan galvenajiem attīstības virzieniem lauksaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs, liecina "Latvijas Avīzes" un "Lursoft" pētījums. Uzņēmumi pielāgojas tam, ko dotajā brīdī attiecīgā reģionā ir izdevīgāk attīstīt, kādam reģionam tas izdodas labāk, kādam tas prasa ilgāku laiku. Izšķirošais virzītājspēks konkrētā segmenta attīstībai un veiksmei tomēr ir un paliek cilvēciskais faktors, kāda personība nostājas konkrētā projekta priekšgalā, atzīst Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Pirms vairākiem gadiem Latvija nebija graudu eksportētājvalsts, šobrīd Latvija ir viena no lielākajām Eiropas Savienības graudu eksportētājām. Tika uzskatīts, ka no Baltijā audzētiem kviešiem nevar izcept kvalitatīvu baltmaizi. Šobrīd viss ir mainījies, attīstās tehnoloģijas, zināšanas un mēs cepam kvalitatīvu baltmaizi. Baltijas lauksaimniekiem ir lielas iespējas un potenciāls arī klimata izmaiņu, vēl neapgūto lauksaimniecības zemju dēļ. Mums ir iespējas palielināt piena izslaukumus, kāpināt produktivitāti no lauksaimniecībā izmantojamā hektāra, attīstīt bioloģisko lauksaimniecību. Tomēr "Latvijas Avīzes" aptaujātie eksperti ir vienisprātis, ka Latvijas lauksaimniecībai nav izaugsmes bez kooperācijas.

Izceļas Zemgale

Uz Latvijas piecu reģionu fona ar saviem lauksaimniecības uzņēmumiem izceļas Zemgale, nereti saukta arī par Latvijas "maizes klēti". Reģiona izaugsmi veicina gan Rīgas tuvums, gan graudkopībai izdevīgie klimatiskie apstākļi, augsnes auglība, gan salīdzinoši augstais zemnieku kooperācijas līmenis. Zemkopības ministrijas rīcībā esošie dati 30 gadu garumā pierāda, kā klimatiskie apstākļi, gaisa temperatūra ietekmē ražību. "Ja Zemgalē jau divas nedēļas apstrādā zemi, bet ap Alūksni, Madonu vēl ir sniegs, tad šī divu trīs nedēļu atšķirība ir ļoti būtiska," skaidro Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktore Liene Jansone. Tomēr reģionam ir arī izaicinājumi - augsnes piesārņojums ar nitrātiem un līdz ar to noteiktās paaugstinātas prasības īpaši jutīgām teritorijām. Reģiona lielāko lauksaimniecības uzņēmumu galvgalī atrodas tādi cienījami vietējā kapitāla "zemes arāji" kā, piemēram, Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Latraps" un "Agrolats Group" ietilpstošais "Elagro Trade". Reāli lauksaimnieki tikai ar pieticīgākiem finanšu rādītājiem ir ierindojušies arī Vidzemes reģiona topa galvgalī, piemēram, kooperatīvi "Vaks" (graudkopība) un "Māršava" (piensaimniecība), kā arī "Latvijas Avīzes" un "Lursoft" veidotajā "Lauksaimnieku TOP 100″ iepriekš izceltā un dāņiem piederošā cūkkopības SIA "Gaižēni". Latvijas augsnes karte ir raiba un parāda, ka arī Latgales atsevišķos novados augsnes ir ļoti labas un ietekmē katra saimnieka izvēli attīstīt vienu vai otru lauksaimniecības virzienu. Tomēr atšķirībā no Zemgales un Vidzemes, Latgales reģiona TOP 5 veido nevis lauksaimniecības kooperatīvi, bet individuāli lauksaimniecības SIA, piemēram, topa līderis "Sprūževa M". Tas izskaidro, kāpēc Latgales lielāko lauksaimniecības uzņēmumu finanšu dati ir desmitiem reižu mazāki nekā uzņēmumiem citos Latvijas reģionos. Savukārt Kurzemes reģionā, kurā Ventspils un Liepājas ostu tuvums un attīstītā tranzīta nozare nosaka to, ka reģionu uzņēmumu vidējais apgrozījums ir augstāks nekā valstī kopumā, jūras piekraste sekmējusi zvejniecības uzņēmumu izaugsmi. Trešajā vietā Kurzemes topā ierindojusies SIA "Baltreids", kuras flote zvejo stavridas un skumbrijas pie Mauritānijas un Marokas krastiem un tūlīt aiz reģiona "lielā piecnieka" atrodas vēl vairāki zivsaimniecības uzņēmumi. Savukārt Rīga un Pierīga, kurā top gandrīz 70% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, lielāko lauksaimniecības uzņēmumu TOP 5 veido galvenokārt lauksaimniecības tehnikas un agroķīmijas tirgotāji. Tie ir ārzemnieku kontrolēti uzņēmumi, kuri strādā ne tikai Latvijas, bet Baltijas un vēl plašākā mērogā. Tāpēc arī Rīga kā nozīmīgs loģistikas un Baltijas centrs izvēlēta kā šo kompāniju reģistrācijas vieta.

Jāmazina riski

Latvijas "Lauku attīstības plāns 2014. - 2020. gadam" paredz ar Eiropas Savienības fondu atbalstu nodrošināt vienlīdzīgāku Latvijas reģionu un saimniecību attīstību, kas var viest korekcijas jau esošajā lietu kārtībā. Lai arī lielās saimniecībās ražošana ir efektīvāka, pieredze rāda, ka, izveidojoties vienai lielai saimniecībai ar tūkstots hektāriem lauksaimniecības zemes, apkārt iznīkst daudzas mazās saimniecības. Stiprinot mazās un vidējās saimniecības, plānots veicināt gan Latvijas lauku apdzīvotību, gan diversificēt sektorālos riskus, tādējādi mazinot "satricinājumu", piemēram, graudkopībā vai piensaimniecībā ietekmi uz visas valsts tautsaimniecību. "Šobrīd attiecībā uz investīcijām esam nodefinējuši lielās saimniecības un mazās un tām tiek dots atšķirīgs investīciju atbalsts un noteiktas atsevišķas pieejamā finansējuma aploksnes reģionālā griezumā. Lielajām saimniecībām, kuras arī pašas var piesaistīt finansējumu, ir zemāka atbalsta intensitāte. Mazajām saimniecībām atbalsta intensitāte ir augstāka," skaidro Zemkopības ministrijas pārstāve L. Jansone. Latvijā ir aptuveni 60 tūkstoši saimniecību, bet "tirgus saimniecību" ir vien ap tūkstoti. Tāpēc mērķis ir veicināt, lai mazās saimniecības vairāk ražotu tirgum. Taču to grūti paveikt bez saimniecību iesaistīšanās kooperatīvos. Kā liecina Latvijas reģionu lielāko lauksaimniecības uzņēmumu topi, spēcīgi kooperatīvi jau izveidojušies graudkopībā, piena lopkopībā. Šīs nozares dominēja arī līdzšinējo ES fondu apguvē. Turpmāk specifisks atbalsts graudkopībai, piena lopkopībai vairs netiek paredzēts, bet uz atbalstu var cerēt sektori, kur kooperācija un ES naudas apguve līdz šim "piekliboja", piemēram, bioloģiskās produkcijas ražošana, aitkopība, liellopu audzēšana. Latvijā nav definētas lauksaimniecības nozares, kuras ir perspektīvas, tā ir katra saimnieka individuāla izvēle, kurā nozarē viņš startē un kāda būs uzņēmuma dzīvotspēja, uzsver L. Jansone. Tomēr valsts institūcijas ar dažādu instrumentu palīdzību var veicināt "pilnas ražošanas ķēdes" izveidi un nozares attīstību. Piemēram, bioloģiskā lauksaimniecībā nedrīkst lietot minerālmēslus, līdz ar to ražas ir zemākas bet, lai produkciju tālāk realizētu kā bioloģisku produktu, svarīgi, vai tuvākā reģionā ir attiecīgi sertificēti pārstrādes uzņēmumi. Svarīgi, lai bioloģiskie piena lopkopēji pienu var realizēt kā bioloģisko pienu, nevis vienkārši pienu. "Vidzemes reģionā turpmāk var strauji attīstīties bioloģiskā lauksaimniecība, jo Ādažos uzbūvēta bērnu bioloģiskās pārtikas ražotne. No produkcijas izmaksu viedokļa svarīgi, vai izejvielas tiek audzētas tuvākā apkārtnē vai piegādātas no tuvākā reģiona. Paredzēts dot atbalstu pārstrādes uzņēmumiem, kuri noteiktā rādiusā iepērk vietējo izejvielu un katru gadu vietējās izejvielas iepirkums būs jākāpina," uzsver L. Jansone.

Avots: www.la.lv