Kas uzlicis šo slogu?

Finanšu ministrija, centralizējot ES fondu administrēšanu savās rokās, apgalvo, ka tagad uzņēmējiem ir mazāks administratīvais slogs.

Vienlaikus kāda cita šķietami maza "kārtības ieviešanas aktivitāte" - degvielas iekrāsošana lauksaimniecības tehnikai - ir radījusi papildu administratīvo un finansiālo slogu lauku uzņēmējiem. Pret to "LA" slejās iestājās aitkopis Kaspars Kļaviņš, šīs nozares pārstāvis LOSP, publikācijā "Degvielas marķēšana ir dārga kļūda". Pēc publikācijas saņēmām arī ķīmijas zinātņu doktora Jura Avotiņa vēstuli, kurā šādu risinājumu viņš uzskata par kaitīgu videi.

Grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", ko Saeima pieņēma 17. decembrī, paredz, ka no 1. jūlija dīzeļdegviela lauksaimniekiem tiks marķēta, tās daudzums diferencēts atkarībā no nozares, un būs jāmaksā minimālā akcīzes nodokļa likme.

Intervijas laikā "LA" redakcijā finanšu ministrs Jānis Reirs uz šo jautājumu atbildēja: "Mēs neveidojam politiku šajā jomā. To veido Zemkopības ministrija. Ir ES nosacījumi, kas jāpilda. Latvija ir vienīgā valsts, kas sniedz šādu atbalstu zemniekiem, neiekrāsojot degvielu. Pastāv risks, ka tās institūcijas, kas izdevušas regulu, atnāks un uzskatīs to par nepareizi piemērotu un nekontrolējamu, veiks uzrēķinu un liks uzņēmumiem samaksāt starpību par akcīzes atlaidi pēdējos piecos gados. Par to bija diskusijas valdībā, un Zemkopības ministrija izteica pilnu atbalstu šim risinājumam. Nav citu valstu, kas to dara."

Jā, Igaunijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Portugālē, Somijā un Britānijā ir atbrīvojums lauksaimniecības dīzeļdegvielai, un tā tiek iekrāsota sarkana vai zila, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais pārskats. Atbrīvojumu vai samazināto likmi nepiemēro tikai piecas valstis.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs ir izstrādājis normatīvus, cik dīzeļdegvielas vajag hektāra apstrādei. Atbalsts tiek sniegts mazāku daudzumam degvielas, nekā nepieciešams hektāra apstrādei. Šādā gadījumā pārbaudīt ir bezjēdzīgi. Bet to, vai zeme tiek apstrādāta, kontrolē Lauku atbalsta dienests pirms platību maksājumu izmaksas.

"Ja Zemkopības ministrija nebūtu [šo variantu] atbalstījusi, mēs meklētu citu risinājumu," attrauc Jānis Reirs.

Zemkopības ministrija uzskata, ka jaunie nosacījumi zemniekiem ir ievērojami izdevīgāki. "Panāktā vienošanās budžeta veidošanas gaitā par marķētās dīzeļdegvielas iegādes nosacījumiem ir būtiski labāka nekā iepriekšējie nosacījumi, kad dīzeļdegviela netika marķēta. Zemkopības ministrijas semināros, sarunās un diskusijās ar lauksaimniekiem ir jūtama izpratne par šiem ieguvumiem," atbild zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Tomēr ES Padomes direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobrī), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, neliek iekrāsot degvielu. Tajā noteikts, ka "dalībvalstis var piemērot nulles nodokļu līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā".

* No akcīzes nodokļa atbrīvotais dīzeļdegvielas daudzums tiks diferencēts trīs grupās: augkopībā - 100 litru par hektāru, lopkopjiem, augļkopjiem, dārzeņu un kartupeļu audzētājiem - 130 litru, bet pārējiem - 60 litru.

* Šo degvielu drīkstēs lietot tikai lauksaimniecības traktortehnikā un pašgājējmašīnās, bet nedrīkstēs - kravas autotransportā.

* Atbalsts netiek piešķirts enerģētiskām kultūrām biogāzes ražošanai.

* Pēc Lauku atbalsta dienesta informācijas 2014. - 2015. saimnieciskajā gadā bezakcīzes degvielai pieteikušies 17 771 lauksaimniecības produkcijas ražotājs.

Avots: www.la.lv