Jauni Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi jaunu noteikumu projektu par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem, ko ceturtdien, 6.novembrī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē, informēja ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa. Jaunajā noteikumu projektā noteiktas prasības fermentācijas atlieku izmantošanai lauksaimniecībā. Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu EK direktīvas attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības, prasību atbilstošu piemērošanu Latvijas tiesību aktos.

Šobrīd Latvijā lauksaimniecības nozarē darbojas 17 biogāzes ražotnes. Anaerobajā fermentācijas procesā, kas ir biogāzes ražošanas pamatā, tiek iegūta biogāze un fermentācijas atliekas. Iegūtais produkts - fermentācijas atliekas - ir augstvērtīgs mēslošanas līdzeklis, jo satur barības elementus, kas ir augiem viegli pieejamā formā, ar augstu slāpekļa un fosfora mineralizācijas pakāpi, kā arī no agronomiskā viedokļa ir viegli izkliedējams, jo pēc konsistences ir līdzīgs šķidriem kūtsmēsliem. Jaunais noteikumu projekts paredz, ka fermentācijas atlieku izmantošanai noteiktas tādas pašas prasības, kādas ir spēkā kūtsmēslu izmantošanai.

Ņemot vērā EK norādījumus par prasībām attiecībā uz mēslojuma iestrādāšanu zemē, jaunajā noteikumu projektā noteikti jauni datumi aizlieguma periodiem īpaši jutīgajās teritorijās visa veida kūtsmēslu un fermentācijas atlieku izkliedei un iestrādei lauksaimniecībā izmantojamā zemē. Noteikumi paredz, ka laika posmā no 20. oktobra līdz 15. martam neizkliedē nekāda veida kūtsmēslus un fermentācijas atliekas, bet zālājiem - no 5. novembra līdz 15. martam. Savukārt slāpekli saturošus minerālmēslus ziemājiem neizsēj no 15. oktobra līdz 15. martam, pārējiem kultūraugiem un zālājiem no 15. septembra līdz 15. martam. Aizlieguma periodu noteikšanai izmantoti zinātniskā pētījuma "Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzības īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa ietvaros" rezultāti.

Tāpat jaunajā noteikumu projektā noteiktas maksimāli pieļaujamās slāpekļa normas dažādiem kultūraugiem, ņemot vērā izmantotos mēslošanas līdzekļu (organiskos un minerālmēslus) veidus un kopējo nepieciešamo slāpekli kultūraugam atkarībā no plānotās ražas.

Paredzams, ka jaunais noteikumu projekts aizstās šobrīd spēkā esošos Ministru kabineta (MK) 2011. gada 11.janvāra noteikumus Nr. 33 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisītā piesārņojuma ar nitrātiem". Plašāka informācija par MK noteikumu projektu "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" pieejama MK mājaslapā: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40338812. Noteikumu projekts vēl tiks skatīts valdībā.

Avots: www.agropols.lv