Lauksaimnieki vides prasības atzīst par svarīgām; norāda uz finansējuma trūkumu to ievērošanai
Latvijas un Lietuvas lauksaimnieki atzīst, ka lauksaimniecība ietekmē pazemes un virszemes ūdens kvalitāti, bet norāda, ka prasību ievērošana ir pārāk dārga, noskaidrots Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktajā aptaujā.
57% Latvijas lauksaimnieku uzskata, ka lauksaimniecība veido tikai 10% no kopējā piesārņojuma apjoma, savukārt 53% no visiem Lietuvas lauksaimniekiem uzskata, ka lauksaimniecības radītā ietekme veido 10-50% no visa kopējā ūdens piesārņojuma.
Viens no svarīgākajiem obligātiem pasākumiem ir vides aizsardzības prasībām atbilstošas kūtsmēslu un vircas krātuves izveide un mēslošanas plānošana, kas daļā saimniecību netiek realizēta. Mēslu krātuves ierīkojušas 43% Latvijas un 61% Lietuvas saimniecību, vircas krātuves - 66% Lietuvas un tikai 22% Latvijas saimniecību, savukārt mēslošanas plānus sagatavojušas 64% Latvijas saimniecību Lielupes baseina teritorijā un 33% Lietuvas saimniecību.
Kā galveno iemeslu, kādēļ netiek ievērotas vides prasības, lauksaimnieki min obligāto pasākumu realizēšanas augstās izmaksas, nepietiekošu nacionālo finansiālo atbalstu šo pasākumu realizēšanai un birokrātiskos šķēršļus, lai saņemtu kompensāciju šo pasākumu realizēšanai. Lauksaimnieki tāpat ir atzinuši, ka tiem vēl aizvien trūkst informācijas par vides aizsardzības pasākumu efektivitāti.
Lielākā lauksaimnieku daļa, kas saimnieko Lielupes un Ventas upju baseinos, par efektīgākajiem vides aizsardzības pasākumiem uzskata kūtsmēslu un vircas krātuvju ierīkošanu, mēslošanas tehnoloģiju uzlabošanu, atbilstošu mēslošanas normu piemērošanu, mēslošanas plāna sagatavošanu un realizēšanu.
Anketā lauksaimnieki sniedza atbildes par gatavību realizēt 12 papildu pasākumus. Aptaujas rezultāti apliecina, ka Latvijā daudz vairāk lauksaimnieku nekā Lietuvā jau ir realizējuši norādītos papildu pasākumus. Populārākais pasākums abu valstu lauksaimniekiem bija kultūraugu mēslošana ar plānotajai ražai atbilstošām mēslošanas normām (realizējuši Latvijā 67%, Lietuvā - 35% respondentu).
24% Latvijas lauksaimnieku apgalvoja, ka piekristu ieviest augu maiņu un veikt barības vielu bilances aprēķinu. Savukārt 28% Lietuvas lauksaimnieku labprātāk ieviestu pasākumu - "zaļās platības" ziemas periodā, un par procentu mazāk respondentu būtu gatavi uzlabot mēslošanas tehnoloģijas.
Pasākums, kuru realizētu lielākā Lietuvas un Latvijas lauksaimnieku daļa, ja par to saņemtu atbilstošu kompensāciju, būtu papildu buferjoslu ierīkošana aramzemē gar virszemes ūdensobjektiem (Latvijā - 53%, Lietuvā - 32% respondentu).
Vairāk nekā puse no aptaujātajiem Latvijas lauksaimniekiem nepiekristu pāriet no integrētās uz bioloģisko saimniekošanu, aramzemes pārvērst ekstensīvās pļavās un ierīkot mitrzemes. 53% Lietuvas lauksaimnieku nepiekristu aramzemes pārvērst par ekstensīvām pļavām.
LLKC speciālisti projekta "Lielupes un Ventas upju baseinu apgabala lauksaimnieku aptauja vides jomā un upju monitorings" ietvaros veica 602 Latvijas un Lietuvas lauksaimnieku, kas saimnieko Lielupes un Ventas upju baseinu teritorijā, aptauju.
Aptaujas mērķis - noskaidrot lauksaimnieku viedokli par lauksaimniecības radīto ietekmi uz ūdens kvalitāti, esošajiem vides aizsardzības pasākumiem, lauksaimnieku iespējām un vēlmi realizēt papildu vides aizsardzības pasākumus, viedokli par pasākumu efektivitāti. Pētījuma rezultāti demonstrē lauksaimnieku viedokli par prioritāriem agrovides pasākumiem un sniedz pamatojumu to iekļaušanai upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kā arī pievērš sabiedrības uzmanību lauksaimnieciskā piesārņojuma nozīmei.
Avots: www.delfi.lv