Kā ierobežot nezāles nelietojot herbicīdus
Pētījumos Lubānā Ē.Koks konstatēja, ka augsni rudenī tikai uzarot, vārpatas daudzums gadu no gada palielinās. Bet augsni lobot vispirms ar lemešu lobītāju vai arklu 10-12cm dziļumā un pēc 4-6 nedēļām, kad velēna sadalījusies, arot 22-24cm dziļumā, praktiski panāk vārpatas iznīcināšanu. Līdzīgus rezultātus ieguvis arī Ē. Metuzāls Stendē velēnu vāji podzolētā mālsmilts augsnē.
1.tabula. Dabiski mitra vārpatas sakņu masa 22 cm dziļā aramkārtā (Ē.Koks, Lubāna).
Augsnes lobīšana ar apvēršanu 10-12 cm dziļumā un tai sekojoša aršana veicina gaisa iestrādi un līdz ar to mikro un makrofloras attīstību. Šādi apstrādātā augsnē, salīdzinot ar tikai artu augsni, sadīgušo sēklu nezāļu skaits palielinās.
Augstāk minēto par augsnes atdzīvināšanu, uzsākot augsnes apsrādi, labi aptiprina A.Riekstiņa pētījumu rezultāti. Nelobītā augsnē mikroorganismu aktivitāte līdz aršanai nav stimulēta, līdz ar to iegūtā raža ir par 25% mazāka, nekā augsni lobot ar apvēršanu. Lobot ar apvēršanu nezāļu ir mazāk. Atsperu kultivators, strādājot tikpat dziļi bez apvēršanas, nezāles ierobežo nepilnīgi. Ražība, lobot ar atsperu kultivatoru, ir labāka, nekā lobot ar smagajiem diskiem, kas nezāles ierobežo salīdzinoši labi, bet augsni irdina nepilnīgi, dziļāko aramkārtas slāni drīzāk sablīvējot nekā irdinot.
2.tabula. Divgadīga zālāja velēnas dažādu lobīšanas paņēmienu ietekme uz ziemāju un nezāļu ražām (A.Riekstiņš).
|
| Lobīšanas paņēmiens | |||
| Lemešu lobītājs | Atsperkulti-vators | Smagie diski | Nelobīts | |
| Rudzu un z. kviešu vid. raža, % | 100 | 90.1 | 81.1 | 75.6 |
| Nezāļu vid. raža, % | 28 | 60 | 33 | 100 |
Augsnes apstrādes laiks ir atkarīgs no augsnes mehāniskā sastāva (augsnes blīvuma, sasitītspējas). Smagā smilšmāla augsnē vislielāko ražas pieaugumu iegūst, izdarot augsnes lobīšanu pēc iespējas agrāk.
3. tabula. Augsnes lobīšanas laiks velēnu karbonātu smagā smilšmāla augsnē Jonišķeļos (P.Vasinausks, Lietuva).
|
Lobīšanas laiks |
Vasarāju graudaugu 5 gadu vidējā raža, % |
| Bez lobīšanas | 100 |
| Pēc ražas novākšanas | 112.9 |
| 2 nedēļas vēlāk | 108.3 |
| 5 nedēļas vēlāk | 103.8 |
4. tabula. Augsnes mehāniskā sastāva ietekme uz aršanas laiku (P.Vasinausks, Lietuva).
| Aršanas laiks | Vasarāju graudaugu 7 g. vidējā raža, % | Nezāļu daudzums izmēģinājumā | ||
| Augsne | ||||
| smilšmāla | mālsmilts | smilts | ||
| Pēc ražas novākšanas | 100 | 100 | 100 | 100 |
| Septembra otrā pusē | 93.1 | 99.1 | 114.7 |
|
| Oktobra otrā pusē | 87.1 | 97.8 | 104.0 | 207 |
Dažādi pētījumi rāda, ka blīvās, smagās augsnēs apstrādi ir vēlams uzsākt pēc iespējas agrāk un veikt to atkārtoti, augsni lobot un arot. Vieglās augsnēs, kur gaisa piekļuve ir pietiekama mikroorganismu darbībai, agra apstrāde ietekmē pat negatīvi, jo bagātīgi atbrīvotās barības vielas ziemas periodā izskalojas.
Raksta sagatavošanai izmantoti materāli no M.Vaivares grāmatas „Vide un bioloģiskā lauksaimniecība".