Organizācijas: zemes iegādes ierobežojumi var negatīvi ietekmēt zemniekus
Lai arī lauksaimnieku organizācijas "Zemnieku saeima" un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija konceptuāli atbalsta Saeimā virzītos lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus, organizācijas vienlaikus vērš uzmanību uz potenciālajiem riskiem, kas Latvijas tautsaimniecībai var nest zaudējumus, liecina organizāciju paziņojums.
Jau vēstīts, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien atbalstīja priekšlikumu likuma grozījumiem, paredzot, ka viena fiziska un juridiska persona var iegādāties līdz 2000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ar šādu ierobežojumu paredzēts cīnīties ar spekulatīviem darījumiem.
Tikmēr lauksaimnieku organizācijas pauž viedokli, ka Saeimas deputāti nav pietiekami izvērtējuši tautsaimniecības zaudējumus un riskus, noraidot Zemkopības ministrijas piedāvāto ierobežojumu - vienai personai ļaut iegādāties vismaz 3000 hektārus lauksaimniecības zemes.
"Jau šobrīd Latvijā ir vismaz 22 lauksaimniecības uzņēmumi, kuru īpašumā ir zeme vairāk nekā 2000 hektāru platībā. Ja likumprojekts turpinās virzīties šādā redakcijā, būtiski tiks ierobežota to turpmākā pastāvēšana, apdraudot daudzus simtus darba ņēmējus, un attiecīgi lauku ģimeņu potenciālo iztiku. Tieši lauksaimniecības uzņēmējdarbība ir tā, kas nodrošina reģionālo attīstību un lauku apdzīvotību, tādēļ mums nav saprotami deputātu centieni to bremzēt," norāda LLKA izpilddirektore Evija Gunika.
Vēl gana spraigas debates Saeimas komisijā bijušas par Saeimas deputāta Jāņa Dombravas (NA) priekšlikumu noteikt ierobežojumus lauksaimniecības zemes iegādei to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem, kuri saņem lielākus tiešos maksājumus nekā Latvijas lauksaimnieki.
Lai arī ir būtiski izvērtēt visus ar šo piedāvājumu saistītos riskus, abas lauksaimnieku organizācijas konceptuāli atbalsta Dombravas iesniegto priekšlikumu, jo tā pieņemšana dotu laiku precīzāk izstrādāt likumprojektu pavadošos Ministru kabineta noteikumus.
"Kā zināms, moratorijs lauksaimniecības zemes iegādei beigsies jau pēc nepilna mēneša, bet Saeimā šobrīd vēl norit darbs pie likumprojekta 2.lasījumā. Ierobežojumu pieņemšana ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri saņem lielākus tiešmaksājumus, dotu mums laiku pilnvērtīgi sagatavot nacionālo likumdošanu, nepakļaujot lauksaimniecības zemi aktīvai spekulantu interesei periodā pēc 1.maija. Mūsuprāt, Latvijas valstij nav jābaidās aktīvāk aizstāvēt savu pilsoņu intereses, arī atrodoties ES. Protams, ir jāizvērtē visi riski un ieguvumi, taču šobrīd mēs saredzam, ka esošajā situācijā tas varētu būt risinājums," uzskata "Zemnieku saeimas" vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja.
Kā ziņots, Saeima februārī pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas ieviesīs izmaiņas Latvijas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā.
Likumprojekts paredz konkrētus nosacījumus, kurus izpildot ikvienam neatkarīgi no valstiskās piederības būs tiesības iegādāties lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Patlaban likums noteic, ka zemi var pirkt ikviens mūsu valsts pilsonis, valsts, pašvaldību un privātie uzņēmumi, zemnieku saimniecības, reliģiskās organizācijas, kā arī augstskolas. Tāpat pašreiz noteikts, ka ārvalstu pilsoņi un citu valstu uzņēmumi no šī gada 1.maija zemi varēs nopirkt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā līdz šim regulējumā minētie subjekti.
Pašlaik līdz 30.aprīlim ārzemniekiem noteikti ierobežojumi - zemi var nopirkt saskaņā ar citiem likumiem, ja ārvalstu pilsoņi vēlas veikt uzņēmējdarbību Latvijā kā pašnodarbinātie zemnieki un vismaz trīs gadus nepārtraukti dzīvo Latvijā, kā arī vismaz trīs gadus pēc kārtas aktīvi nodarbojušies ar lauksaimniecību.
Avots: www.la.lv