LV Pērn lauksaimniekiem – solīda peļņa

Pateicoties rekordlielai graudu ražai un augstām graudu cenām pasaules tirgos, Latvijas 100 lielākie lauksaimnieki var lepoties ar ievērojamiem apgrozījumiem un peļņu, kuru apskaustu pat nekustamā īpašuma tirgoņi pirmskrīzes būvniecības buma laikā. Liela daļa lauksaimniecības uzņēmumu spējuši sasniegt pat 30 - 40% rentabilitāti, t. i., no katra apgrozītā lata nopelnot apmēram 30 - 40 santīmus.

Kopumā TOP 100 lauku uzņēmēji 2012. gadā ir apgrozījuši 180,6 miljonus latus, kas ir par 23% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina "Lursoft" apkopotā informācija. Arī TOP 100 slieksnis ir ievērojami pieaudzis, t. i., gandrīz līdz vienam miljonam latu (2011. gadā - ap 600 - 700 tūkstošiem latu).

Redzot, ka lielāko lauksaimnieku sarakstā dominējošā pozīcijā atrodas graudkopji, izspiežot pārējās lauksaimniecības sfēras (lopkopību, dārzeņkopību u. c.), bez lielām šaubām 2012. var nodēvēt par graudu gadu. Zemkopības ministrija ir apkopojusi datus - pērn ievākta pēdējo 20 gadu rekordraža - 2,1 milj. tonnu, kas ir par 50% vairāk nekā 2011. gadā, tas panākts, gan palielinot apstrādājamās platības, gan, jo īpaši nozīmīgi, pieaugot ražībai.

Savukārt saražotā piena apjoms pērn kāpis par 5%, kas ir pozitīvs fakts pēc iepriekšējo gadu stagnācijas, tomēr šajā sektorā vērojams cenu samazinājums par apmēram 8%. Cūkgaļas ražošanas apjomi pērn samazinājušies par 15%, lai arī cenas augušas par 9%.

Izcila peļņa
Vairāki no topa pirmrindniekiem 2012. gadā ir spējuši nopelnīt pat vairāk nekā vienu miljonu latu vai arī pietuvoties šim nozīmīgajam skaitlim. Vislielākā pelnītāja 2012. gadā bijusi "Dobele Agra" - 1,7 miljoni latu, tai seko "Uzvara-lauks" ar 1,6 miljoniem latu un "Pampāļi" ar 1,3 miljoniem latu. Lai arī "Sabiedrība Mārupe" ir sasniegusi 1,0 miljonu latu lielu peļņu, nav zināms, kāda daļa no tās ir attiecināma uz lauksaimniecisko ražošanu, jo sabiedrība ir diversificējusi savu darbību, ražojot arī siltumu un biogāzi, nodrošinot komunālos pakalpojumus u. c.
Jāuzteic Karlovu ģimenes saimniecības - "Veģi" un "PS Līdums", kas pēc sarežģītā posma 2010. - 2013. gadā, kad uzņēmumiem bija pasludināts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir spējuši uzrādīt gan apgrozījuma izaugsmi, gan vērā ņemamu peļņu. Graudkopības saimniecība "Veģi" apgrozījumu pērn palielinājusi par 44% un gadu pabeigusi ar 0,9 miljonu latu peļņu. Savukārt "PS Līdums", kas veidots kā moderns graudu un rapšu pirmapstrādes un uzglabāšanas komplekss, 2012. gadā apgrozījumu kāpinājis par 24% un guvis 0,7 miljonu latu peļņu. Jāatzīmē, ka "PS Līdums" ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process izbeigts vien šā gada. oktobrī, "Veģiem" - 2011. gadā, liecina "Lursoft" datu bāze. "Oficiāli uzņēmumam atjaunota maksātspēja, kaut visus šos trīs gadus bijām maksātspējīgāki par vienu otru uzņēmumu. Tagad strādājam patstāvīgi, bez birokrātiskajiem šķēršļiem un administratora," uzsver Inese Karlova.

Aiz juridisko personu apgrozījumiem un peļņas stāv reāli cilvēki, kuru īpašumā un vadībā ir sasniegti šie rādītāji. Topa lielākā pelnītāja "Dobele Agra", kas apstrādā vairāk nekā 4000 hektārus, pieder Austrijas kompānijai "Agra". Uzņēmuma valdes locekle Ilze Jaka vēlreiz apstiprina, ka pērnais gads graudaudzētājiem bijis izcils gan ražības, gan cenas ziņā, un tas ir ievērojamo finanšu rezultātu pamatā. "Savukārt šis lauksaimniekiem atkal ir viens "normāls" gads: stabila ražība, izmaksas degvielai un minerālmēsliem pieaugušas minimāli," vērtē I. Jaka.

Otras pelnošākās saimniecības "Uzvara-lauks" vienīgais īpašnieks ir Arnis Vējš. Arī "Pampāļi" pieder vietējiem uzņēmējiem, to skaits gan ir iespaidīgs - 20, tomēr vairākums daļu (62%) pieder Jānim Vaļko. Viņš norāda, ka peļņu veido produkcijas realizācija (kvieši, rapsis, piens) un pakalpojumi, tajā skaitā ES subsīdijas. "Cipars izskatās labs, tāpēc jau varējām iegādāties saimniecībā nepieciešamo tehniku, jo atbalstā nesaņēmām ne santīma, turklāt "cīnāmies" ar fermas rekonstrukciju," skaidro J. Vaļko.

TOP 5 LIELĀKIE LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU RAŽOTĀJI PĒC NETO APGROZĪJUMA 2012. GADĀ

1. SIA "Uzvara-Lauks". Apgrozījums - 6,22 milj.; peļņa 1,59 milj. Ls

2. AS "Jēkabpils labība". Apgrozījums - 5,43 milj.; peļņa 0,03 milj. Ls

3. SIA "Baltic Breeders". Apgrozījums - 5,41 milj.; peļņa 0,40 milj. Ls.

4. SIA "Sabiedrība Mārpupe". Apgrozījums - 5,37 milj.; peļņa - 1,01 milj. Ls.

5. SIA "Ulbroka". Apgrozījums - 3,77 milj.; peļņa - 0,44 milj. Ls.

Avots: "Lursoft"

Pretēji tendencei
Nodarbinātība augkopībā, lopkopībā, kā arī medniecībā samazinājusies par 12% jeb 7,3 tūkstošiem cilvēku līdz 50,9 tūkstošiem, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā informācija, turklāt tiek prognozēts, ka nodarbināto skaits lauksaimniecības nozarēs turpinās sarukt, uzlabojoties efektivitātei. Šajā kontekstā interesanti atzīmēt, ka TOP 100 atrodamo uzņēmumu darbinieku skaits ir pieaudzis, kaut arī ļoti minimāli - par 2%, liela daļa, protams, ir saglabājusi darbinieku skaitu nemainīgu, daļa - samazinājusi, bet daļa - nozīmīgi palielinājusi.

Jāņem arī vērā, ka atsevišķos uzņēmumos, kuru darbība ir diversificēta, pievēršoties darbības jomām, kas nav tieši saistītas ar lauksaimniecību, darbinieku skaita izmaiņas var arī nebūt attiecināmas uz lauksaimniecības nozari. Lielākās saimniecības nodarbina apmēram 3,8 tūkstošus strādājošo. Svarīgi, ka TOP 100 uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot ar darbaspēka izmaiņām, audzis daudzkārt iespaidīgāk - par 34%. Tas nozīmē, ka, apgrozījumam augot straujāk nekā darbinieku skaitam, saimnieki spējuši ievērojami palielināt uzņēmumu efektivitāti, tomēr uz šīs pozitīvās statistikas nots atklāts paliek jautājums par to, cik liela nozīme bijusi graudu ražai laikapstākļu dēļ un to cenām, t. i., faktoriem, ko Latvijas uzņēmumi nespēj ietekmēt.

Uzlabojoties efektivitātei nozarē, auguši arī lauksaimniecībā nodarbināto ienākumi. 2012. gadā neto ienākumi sektorā veidoja vidēji 295 latus mēnesī, kas ir par 49 latiem vairāk mēnesī nekā 2011. gadā. Pagājušā gada rādītājs ir augstākais kopš valsts neatkarības atjaunošanas.

Avots: www.la.lv