LV Latvijas zemnieki saņems par miljardu eiro vairāk, lēš EP deputāte

Nākamajā ES fondu plānošanas periodā Latvija lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņems 2,7 miljardus eiro (1,9 miljardus latu), kas ir par miljardu eiro jeb 58% vairāk, nekā 2007.-2013.gada plānošanas periodā.

Ar šādiem aprēķiniem pēc otrdienas vakarā pabeigtajām sarunām par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu nākusi klajā Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete.

Jau nākampirmdien EP Lauksaimniecības komitejas deputāti plāno balsot par jaunās vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies vairākus gadus ilgušais darbs pie KLP reformas.

" Šobrīd vēl precīzi līdz santīmam nav iespējams aprēķināt, cik daudz līdzekļu no KLP budžeta nākamajos septiņos gados ienāks Latvijā. Esoša informācija ļauj paredzēt, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemsim  apmēram 2,7 miljardus eiro. Tas ir par miljardu jeb 58% vairāk kā iepriekšējo septiņu gadu laikā. Panākta vienošanās, ka Latvija un citas valstis, kurām ir zemākie tiešie maksājumi, varēs pārdalīt 25% no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai paaugstinātu tiešos maksājumus," norāda Kalniete.

Viņasprāt, panāktā vienošanā ir kompromiss starp daudzajām ES dalībvalstu interesēm. Diskusijas laikā visasākās pretrunas bijušas jautājumos, kas saistīti ar tiešo maksājumu taisnīgāku pārdali, līdzsvaru starp lauksaimniecisko ražošanu un obligātajiem zaļajiem pasākumiem, tirgus stabilizācijas mehānismiem krīzes apstākļos un atbalsta programmām īpašām sociālajām grupām, piemēram, jaunajiem zemniekiem, mazajiem un vidējiem zemniekiem vai sievietēm lauksaimniecēm.

"Ir jāsaprot, ka tiešais atbalsts zemniekiem Eiropā samazināsies arī turpmāk. Latvijas zemnieki ir pierādījuši, ka pat ar pieticīgu atbalstu spēj veiksmīgi strādāt brīvā tirgū, kamēr citu valstu pārstāvjiem ar to būs problēmas," pauž EP deputāte.

Jau ziņots, ka politiski ES budžets 2014.-2020.gadam EP  tika apstiprināts jūnijā un tā kopējā summa ir 908 miljardi eiro, jeb aptuveni 1% no ES dalībvalstu kopēja iekšzemes kopprodukta. Budžeta apjoms gan ir par 34 miljardiem eiro mazāks nekā iepriekšējā termiņa un politiskā vienošanās nozīmē, ka, visticamāk, kopsumma vairs nemainīs. Taču problemātiska ir līdzekļu iekšējā sadale starp dalībvalstīm un budžeta prioritātēm, kas šobrīd apdraud tā juridisko apstiprināšanu.

Avots: www.delfi.lv