LV Zemnieku saeima: Deputāti grasās mainīt lauku iedzīvotājus pret mežacūkām
Biedrība Zemnieku saeima ir šokēta par Saeimas deputātu vienaldzīgo attieksmi pret lauksaimniekiem, kuriem liedz medīt mežacūkas, aizsargājot savus īpašumus un sējumus, bet atklāti lobē pilsētas mednieku un elitāro kolektīvu intereses.
Šādu paziņojumu Zemnieku Saeima izplatīja pēc tam, kad Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika izskatīts trešajam lasījumam likumprojekts Grozījumi Medību likumā. Komisija pieņēma likumprojektu esošajā redakcijā un tas, visticamāk, tiks apstiprināts nākamās nedēļas Saeimas plenārsēdē.
Pēc statistikas datiem, 2011./2012.gada sezonā meža cūku skaits bija ap 70 000, izsniegtas licences par 50 000, savukārt izmantotas tikai ap 20 000. Atsevišķos reģionos dzīvnieku sugas populācija pat 5 reizes pārsniedz pieļaujamo skaitu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniecības produkcijas ražotājiem un meža nozarei. Lielākajā daļā Eiropas valstu (Polija, Vācija, Lietuva, Zviedrija, u.c.) lauksaimniekiem ir atļauts medīt mežacūkas, savukārt Latvijā savas intereses atklāti lobē pilsētas mednieki, kuri paši nespēj samazināt postījumus un dzīvnieku populāciju, un neļauj lauksaimniekiem to darīt pašiem.
Šobrīd veidojas absurda situācija, jo nāksies speciāli selekcionēt kviešu šķirnes, kuras mežacūkām negaršo. Atgādinām, ka vidēji mežacūkas 1 mēnesi izposta rapsi, 2 mēnešus kviešus un 2 mēnešus kukurūzu, kas rada lielus zaudējumus lauksaimniekiem, bet ne valsts kompensācijas, ne apdrošinātāji sējumus pret mežacūku bojājumiem nesedz, jo tas ir riskanti. Šobrīd valstī samazinās iedzīvotāju skaits, palielinās sējumu platības un mežacūkām palielinās barības bāze.
Zemnieku saeima norāda, ka komisijas loceklis Dzintars Zaķis nācis klajā ar ierosinājumu noteikt minimālo medību nomas līguma termiņu, kas nozīmē, ka pat postījumu gadījumos zemes īpašnieki un lauksaimnieki nevarēs lauzt šos medību tiesību nomas līgumus pirms termiņa. Savukārt Zemnieku saeimas ierosinātie un Zemkopības ministrijas Parlamentārā sekretāra E. Smiltēna priekšlikumi ar vienaldzību tika noraidīti bez īpašiem pamatojumiem. Vislielāko sašutumu izraisīja tas, ka jautājumi netika likti uz balsošanu, bet vienpersoniski izlemti komisijas priekšsēdētāja Jāņa Ozoliņa vārdā. Lauksaimniekiem netika dots vārds, savukārt komisija 15 minūtes no sanāksmes laika uzjautrinājās par vārdu «saliedēšana», runājot par Medību saimniecības un attīstības fonda līdzekļu novirzi mednieku izglītošanai un saliedēšanai. Vai šādi Saeimā tiek lemts par visiem tautsaimniecībā svarīgiem lēmumiem, vaicā biedrības vadība, atgādinot, ka savulaik mednieku organizāciju pārstāvji sarunās ar ministriju un lauksaimniekiem nepiekrita variantam, ka mežacūku var noteikt kā nelimitēto medījamo dzīvnieku, tāpēc tika panākta vienošanās, ka mežacūku varēs medīt no 1000 ha platības, neiedalot lauksaimniecībā izmantojamā zemē vai meža teritorijās. Pagājušā gadā tika parakstīts šāds nodomu protokols, savukārt šogad mednieku organizācijas noraidījušas tā esamību. «Pēc šodienas komisijas sēdes varam spriest - Saeimas Tautsaimniecības komisijas locekļi Latvijas lauku iedzīvotājus grasās mainīt pret mežacūkām, jo iedzīvotāji nespēj aizsargāt savus dārzus, sētas un laukus no mežacūkām, tāpēc tie nolemj mainīt dzīvi laukos pret dzīvi pilsētā, savukārt meža dzīvnieki tikai vairojas!» tā Zemnieku Saeimas pārstāve Līva Liepniece. Zemnieku saeima apsver iespēju lūgt Valsts prezidentam Andrim Bērziņam pēc likumprojekta apstiprināšanas Saeimā to neizsludināt.
Avots: www.db.lv