LV Lauksaimnieki par ES budžetu: nevienlīdzība saglabājas
Izvērtējot ES budžetu 2014.-2020.gadam, lauksaimnieku organizāciju vadītāji norāda, ka finansiālā ziņā Latvijas lauksaimnieki iegūs par 50% jeb par 893 miljoniem latu vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā. Vienlaikus lauksaimnieki uzsver, ka Latvijas diskriminācija ES turpināsies, jo pastāvēs nevienlīdzīga konkurence.
Tikšanās reizē organizāciju vadītāji uzsvēra, ka tuvākajos mēnešos uzsvars tiks likts uz lēmumu pieņemšanu Latvijā, līdz ar to svarīgi, lai ES iedalītā papildus nauda 67 miljonu eiro (47 miljonu latu) apmērā nauda tiktu novirzīta ražojošai lauksaimniecībai.
«Ņemot vērā, ka tomēr joprojām saņemsim vienus no mazākajiem tiešmaksājumiem, efektivitāte naudas izlietošanā ir kritiski svarīga Latvijas lauksaimniecības konkurētspējai. Ceru, ka likumdošanā izdosies ieviest tādus kritērijus atbalsta saņemšanai, kas veicina lauksaimniecisko ražošanu un lauku attīstību,» norādīja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons.
Savukārt «Zemnieku saeimas» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja, norādīja, ka Latvijas lauksaimnieku interešu lobēšanas procesā iegūta ļoti liela pieredze.
«Nākamajos septiņos gados zemnieki saņems 2,3 reizes vairāk. Pie šī rezultāta savu roku ir pielicis katrs zemnieks, kurš ziedoja kampaņā lobēšanas aktivitātēm. Ziedojot 50 santīmus no hektāra, zemnieki jau no nākamā gada iegūs vismaz 10 latu vairāk par katru hektāru. Tāpat esam ieguvuši nenovērtējamu pieredzi lobēšanas procesā ES. Ja lobēšanas aktivitātes būtu uzsākuši savlaicīgi - jau 2007.gadā -, rezultāts būtu daudz labāks, turpmāk būsim gudrāki,» atzina Dzelzkalēja.
Viņa arī norādīja, ka kopumā lobija aktivitātēm, kuras tika īstenotas kopš 2011.gada nogales, zemnieki un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvi, ieskaitījuši vairāk nekā 120 000 latu. Nauda izmantota informatīvo materiālu gatavošanai, vizītēm ES dalībvalstīs un institūcijās, protesta akciju finansēšanai.
Kā ziņots, lai izskaidrotu jauno situāciju saistībā ar tiešmaksājumiem, šodien plkst. 16. zemkopības ministre Laimdota Straujuma sasaukusi Lauksaimniecības konsultatīvās padomes ārkārtas sēdi, kurā zemnieku pārstāvjiem skaidros situāciju, kāda izveidojusies pēc ES daudzgadu budžeta pieņemšanas attiecībā uz tiešmaksājumu pieaugumu nākamajos gados.
Tāpat tiks uzklausīts zemnieku viedoklis par to, kā varētu tikt sadalīti 47 miljoni latu, kas Latvijai tika piešķirti Lauku attīstības programmas atbalstam. Šis piešķīrums varētu tikt sadalīts tiešmaksājumiem, savukārt Straujuma šorīt intervijā «Latvijas Radio» sacīja, ka tas tomēr varētu tikt novirzīts lauku attīstībai, jebkurā gadījumā iepriekš konsultējoties ar lauksaimniekiem.
Kā ziņots, nākamajā plānošanas periodā Latvija lauku attīstībai saņems papildus 47 miljonus latu, paredz piektdien ES līderu panāktā vienošanās. Iepriekš izskanēja, ka Latvijai papildus pienāksies 60 miljoni eiro. Vēl papildu septiņi miljoni, visticamāk, iegūti, ņemot vērā Latvijas draudus bloķēt budžetu, liecina neoficiāla informācija. Vienošanās paredzot, ka Latvija lauku attīstībai papildus novirzītos līdzekļus varēšot izmaksāt kā tiešmaksājumus.
Latvijas prioritātēs - kohēzijā un tiešmaksājumos lauksaimniekiem - pozīcijas paliek tādas pašas kā iepriekšējā piedāvājumā, proti, kohēzijas maksājumu griesti Latvijai noteikti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 4,2 miljardi eiro (2,95 miljardi latu), bet Latvijas lauksaimniekiem līdz 2020.gadam paredzēts sasniegt 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.
Avots: www.financenet.lv