LV Cīņa par ES budžetu: jaunais piedāvājums Latvijas pozīcijas neuzlabo
Briselē piektdien agri no rīta Eiropas Savienības (ES) samitā dalībvalstis beidzot saņēmušas jauno ES prezidenta Hermana van Rompeja piedāvājumu par bloka daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam, taču tā nosacījumi Latvijai attiecībā uz kohēzijas finansējumu un lauksaimnieku tiešmaksājumiem nav mainījušās.
Arī jaunajā piedāvājumā, tāpat kā iepriekšējā, Latvijai tiešmaksājumu apmērs noteikts 196 eiro (138 lati) par hektāru 2020.gadā, nenorādot ar kādu tempu līmenis tiks sasniegts. Arī kohēzijas palīdzības griesti saglabāti 2,59% līmenī no iekšzemes kopprodukta.
Pagaidām nav skaidri zināms, vai Latvijai samazināts finansējums Lauku attīstības fondam.
Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke žurnālistiem atzina, ka visām Baltijas valstīm jaunais piedāvājums praktiski neatšķiras no vecā piedāvājumu.
"Tā ir gan slikta ziņa, gan laba ziņa, jo pie kopējā budžeta samazinājuma par vairāk nekā 30 miljardiem eiro, Latvijai tomēr ir saglabāts finansējums mūsu prioritātēm," teica Panke.
Pašlaik dalībvalstu līderi apspriež jauno piedāvājumu, taču, visticamāk, sarunām tiks izsludināts pārtraukums un tās atsāksies dienas gaitā.
Pēc Pankes teiktā, Dombrovskis ir apņēmības pilns turpmākajās sarunās pastāvēt uz Latvijas prioritātēm - Kohēzijas politikas finansējuma piešķīrumu vismaz esošā perioda apmērā un maksimāli strauja tiešmaksājumu izlīdzināšana, nosakot minimālo tiešo maksājumu līmeni aptuveni 80% apmērā iepretim ES vidējam līmenim.
Piektdienas agrā rītā, īsi pēc pulksten 6 pēc Briseles laika dalībvalstis saņēmušas jauno piedāvājumu par kuru atsāksies sarunas un dalībvalstus eksperti to pašlaik analizē.
Jau vēstīts, ka samits ceturtdienas vakarā sākās ar piecarpus stundu novēlošanos, jo valstu līderi savstarpējās sarunās centās mazināt nesaskaņas par budžetu. Sanāksmes sākumā van Rompejs pauda pārliecību, ka "pie šī galda mēs varam nonākt pie galīgā kompromisa". Viņš uzsvēra, ka valstu līderiem ir jādomā par "kopskatu".
"Mums ir nepieciešams budžets nākotnei ar nepārprotamu fokusēšanos uz izaugsmi, inovācijām un darbavietu radīšanu, īpaši jauniem cilvēkiem," teica van Rompejs. Viņš dalībvalstīm samita sākumā piedāvājis budžeta izdevumu griestus noteikt 957 miljardu eiro apjomā, taču šis piedāvājums tika noraidīts. Iepriekšējā samitā par daudzgadu budžetu, kas notika novembrī, neizdevās vienoties par Rompeja priekšlikumu, kas paredzēja budžeta izdevumus 935 miljardu eiro (657 miljardu latu) apmērā.
Atsevišķas dalībvalstis, īpaši Lielbritānija, uzskata, ka ES daudzgadu budžets jāsamazina, līdzīgi kā finanšu krīzes ietekmē valstis samazina savus nacionālos budžetus. Taču Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija ir vienisprātis, ka ES budžets, it īpaši kohēzijas politikai paredzētie izdevumi, ir būtisks instruments, lai atgrieztos pie izaugsmes visā ES un atgūtu konkurētspēju globālajā tirgū.
Latviju samitā pārstāv Dombrovskis.
Avots: www.delfi.lv