LV EP rosina tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem divkāršot līdz 2017.gadam

Trešdien Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības komiteja apstiprināja savu nostāju par Eiropas lauksaimniecības politiku pēc 2014.gada. Latvijas zemniekiem svarīgajā tiešmaksājumu jautājumā EP deputāti ierosina trīs gados maksājumu divkāršot no 96 eiro (67 latiem) par hektāru šobrīd līdz 172 eiro (121 latam) 2017.gadā.

Tas ir ievērojami lielāks un ātrāks palielinājums, nekā to sākotnēji piedāvāja Eiropas Komisija, tomēr mazāks un lēnāks, nekā to pieprasa Latvijas zemnieki, aģentūru LETA informēja EP deputātes Sandras Kalnietes (V) parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks.

EP Lauksaimniecības komiteja balsoja par grozījumiem likumprojektos, kurus 2011.gada rudenī EP iesniedza Eiropas Komisija. Kalniete uzskata, ka pat divkāršs tiešmaksājumu palielinājums Latvijas zemniekiem nav pietiekams, jo pilnībā nenovērš negodīgās konkurences priekšrocības to valstu zemniekiem, kuri joprojām saņems ievērojami lielāku atbalstu.

«Tomēr es esmu gandarīta, ka mēs esam tik daudz sasnieguši. Brīdī, kad joprojām ir daudz neskaidrību par jaunā Eiropas Savienības budžeta apjomu, un laikā, kad daudzas dalībvalstis aicina «apgriezt» Eiropas Savienības tēriņus un virsroku ņem lielvalstu vadītāju iekšpolitiskās vajadzības, ir sperts ievērojams solis taisnīgākas konkurences virzienā,» norāda Kalniete.

Tagad, kad EP ir pieņēmis savu nostāju, turpmākais būs atkarīgs no Eiropas Savienības premjeru spējas vienoties par budžeta ietvaru 7.februāra un 8.februāra Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksmē.

Kalniete atgādina, ka Latvijas mērķis ir bijis un joprojām ir iespējami drīzāk sasniegt tiešmaksājumu 200 eiro (141 lats) par hektāru. Pēc premjeru lēmuma EP, ES Padome un Eiropas Komisija trīspusējās sarunās meklēs kompromisa risinājumu visos jautājumos, lai pēc iespējas ātrāk pieņemtu budžetu un nepieciešamos likumus. Ja tas neizdosies, tad 2014.gadā tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem netiks palielināti, jo jaunā kopējā lauksaimniecības politikas reforma nestāsies spēkā.

«Tieši tādēļ tagad ir svarīgi aktīvi piedalīties sarunās un kompromisu meklējumos līdz pat pēdējam lēmuma brīdim, jo «nekas nav izlemts, pirms viss kopumā ir izlemts»,» skaidro Kalniete. Deputāte atgādina, ka EP Lauksaimniecības komiteja kopumā pie kopējās lauksaimniecības politikas reformas ir strādājusi 3,5 gadus un ar šodienas balsojumu sarunas par reformu ir iegājušas noslēguma posmā.

Tāpat deputāte ir gandarīta, ka EP delegācijā sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju iekļauti pieci deputāti, kas pēc Kalnietes ielūguma ir apmeklējuši Latviju un klātienē iepazinušies ar Latvijas lauku situāciju.

EP Lauksaimniecības komitejas deputāti šodien apstiprināja vēl vairākas nostājas, lai lauksaimniecības politika būtu «lietotājiem draudzīgāka». Deputāti prasa noteikt ilgāku pārejas periodu tā sauktajiem apzaļumošanas pasākumiem, kuru EK priekšlikums neapmierina ne tikai Baltijas, bet arī visus Eiropas zemniekus.

Daudz lielāka brīvība dalībvalstīm būs jautājumā par to, kuriem zemes īpašniekiem pienākas atbalsts. Tas ļaus precīzāk no maksājumu saņēmēju loka atsijāt tā dēvētos dīvāna zemniekus un vairāk atbalstīt aktīvos zemniekus. Kopējās lauksaimniecības politikas reforma arī paredz, ka pēc 2014.gada katrai valstij obligāti būs jāievieš jauno zemnieku atbalsta shēma, lai piesaistītu Eiropas laukiem jaunus cilvēkus un nodrošinātu paaudžu maiņu lauksaimniecībā.

Deputātu pieņemtais lēmums arī paredz, ka Latvijā no 2015.gada varēs atjaunot cukura ražošanu. Tāpat deputāti nemainīgu atstāja lēmumu ar 2015.gadu likvidēt piena kvotu sistēmu.

Kalniete uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas reformas laikā īstenotā veiksmīgā informācijas un lobija kampaņa turpmāk var kalpot kā labs piemērs, kā Latvijai aizstāvēt savas intereses Eiropas institūcijās.

LETA jau ziņoja, ka pagājušā gada 23.novembrī ES līderu samits par bloka daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam noslēdzās bez rezultātiem.

Pēdējā ES Padomes priekšsēdētāja Hermana van Rompeja piedāvājumā daudzgadu budžetam bija paredzēts, ka līdz 2020.gadam Latvijas lauksaimnieki sasniegtu 196 eiro (138 latu) platību maksājumus par hektāru jeb aptuveni 80% no ES vidējā līmeņa.

Pēc sanāksmes Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādīja, ka «zināmi pussoļi pareizajā virzienā ir sperti, bet būs vēl nepieciešami papildu uzlabojumi, lai šī pozīcija būtu Latvijai pieņemama».

Latvija lauksaimnieki vēlas tiešmaksājumus 80% apmērā no ES vidējā līmeņa saņemt jau no 2014.gada.

Avots: www.apollo.lv