LV Aicina atstāt bez atbalsta bioenerģijas ražotājus
Lai novērstu turpmāko netaisnību un negodīgu konkurenci lauksaimniecības nozarē, lauksaimnieki aicina platību maksājumus piešķirt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet nedrīkst maksāt par bioenerģijai audzētajām kultūraugu platībām.
Par to liecina Latvijas Zemnieku Federācijas (LZF) veiktā aptauja. Lauksaimnieki viennozīmīgi atbalsta platību maksājumus piešķirt vienīgi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, bet ne kukurūzas vai citu kultūraugu subsidēšanai, kas netiek audzēti ne pārtikai, ne lopbarībai.
«Bioenerģijas ražošana ir cita nozare un tās jautājumi ir jārisina citai nozarei, nevis pārtikas ražošanas sektoram. Šobrīd ir izveidojusies situācija, ka sabiedrība bioenerģijas ražotnes subsidē divkārtīgi - caur paaugstinātiem elektroenerģijas maksājumiem, jo Latvenergo biogāzu ražotnēs saražoto elektroenerģiju iepērk par trīskāršu cenu, un caur platību maksājumiem lauksaimniekiem. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku priviliģētā situācija ir izraisījusi nopietnas sekas lauksaimniecības nozarē un Latvijas laukos - pretēji Eiropas Komisijas uzstādījumam, ka bioenerģijas ražotnēs tiek izmantoti lauksaimniecības atkritumi, Latvijā tūkstošiem hektāru platībās tiek audzēta zaļā masa speciāli šīm ražotnēm, atņemot zemi pārtikas ražošanai, turklāt ražotnēm vistīkamākā kultūrauga kukurūzas ilgstoša audzēšana noplicina Latvijas auglīgās zemes, kas varētu tikt izmantotas pārtikas ieguvei. Bioenerģijas ražotņu īpašnieku finansiālās priekšrocības, pārsolot zemes nomas cenas, tādējādi negodīgā konkurencē atņemot nomas zemes ilggadējiem pārtikas ražotājiem, iznīcina lauku saimniecības un sekmē lauku iztukšošanos - tās iznīcina Latvijas laukus,» teikts LZF izplatītajā paziņojumā.
Lauksaimnieki viennozīmīgi piekrīt, ka platību maksājumus ir jāpiemēro zemes apstrādātājiem - ražotājiem. Daži aptaujas dalībnieki norādījuši, ka būtu jāļauj zemes īpašniekam un nomniekam pašiem vienoties par sadarbības nosacījumiem, bet tomēr, ja atbalstu saņem zemes īpašnieki, tas rada daudz iespēju negodīgiem zemes īpašniekiem iegūt ne tikai zemes nomas maksu, bet arī platību maksājumus, kas pēc definīcijas pienākas par zemes apstrādi un lauksaimniecības produkcijas ražošanu, nevis par zemes īpašumtiesībām.
Vairums respondentu uzstāj, ka platību maksājumi jāsaņem tiem lauksaimniekiem, kuri zemi izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lai neturpinātos aptaujas dalībnieku novērotais, ka Latvijā pastāvot «bizness», kur zinošie uzņēmēji iznomā zemes platības daudzos reģionos, tikai nopļauj zāli vai nofrēzē zemi un par to saņem platību maksājumus, tādējādi labi nopelnot. Liela daļa lauksaimnieku ir arī neapmierināti ar Lauku atbalsta dienesta veikto zemes platību pārmērīšanu 2012. gadā, kā rezultātu neprecizitātes un zemes platību neizprotamās izmaiņas ir nepatīkami pārsteigušas zemes īpašniekus un vēl būtiskāk - lauksaimnieki nav laicīgi saņēmuši tiem pienākošos platību maksājumus, kas negatīvi ietekmējis saimniecību darbību. Aptauja elektroniski tika veikta no 4.-11. janvārim un tajā piedalījās vairāk nekā 1000 lauksaimnieki no dažādiem Latvijas reģioniem.
Avots: www.db.lv