LV Zemnieki: mums jātaisa protesti kā Grieķijā - radikālāk
Kā neveiksmīgs un bezkaunīgs joks, kas draud ar Latvijas lauksaimnieku diskrimināciju vēl nākamos septiņus gadus. Tā mūsu valsts zemnieki vērtē Eiropadomes piedāvājumu par platību maksājumu apjomu Baltijas valstīm nākamajā Eiropas Savienības budžetā. Tā kā tuvojas izšķirošā cīņa par maksājumu līmeni, lauksaimnieki gatavojas sevi aizstāvēt gan pie sarunu galda, gan protesta akcijās. Zemnieki meklēt atbalstu devās arī pie Valsts prezidenta Andra Bērziņa.
Baltijas valstu lauksaimnieki tiek diskriminēti, saņemot trīsreiz mazāku Eiropas atbalstu nekā, piemēram, Nīderlandes zemkopji. Tagad ir pienācis izšķirošais brīdis, lai situāciju beidzot vērstu par labu, jo Eiropas Savienības valstīm jāvienojas par nākamo septiņu gadu budžetu. Tomēr Eiropas Savienības priekšlikumi paredz Latviju pēc saņemto maksājumu apjoma atkal atstāt pēdējā vietā. Lauksaimnieki situāciju pārrunāja ar Valsts prezidentu.
«Mēs, lauksaimnieki, neuztveram to kā piedāvājumu, mēs to uztveram kā neveiksmīgu joku,» salīdzina «Zemnieku saeimas» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. «Mēs nevēlamies pirkt Holandes puķes, ēst Dānijas cūkgaļu un lietot ikdienā Polijas dārzeņus. Šos visus produktus mēs paši varam saražot šeit veiksmīgi uz vietas.»
«Lauksaimnieki ir ļoti sašutuši par šo piedāvājumu, uzskata, ka tas ir ļoti bezkaunīgs,» Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomnieks Edgars Treibergs.
Prezidents un Zemkopības ministre aicina cīnīties
Prezidents apliecinājis, ka mudinās savus Lietuvas un Igaunijas kolēģus turpināt cīņu. Baltijas valstis neprasa daudz - tikai aptuveni 80% no Eiropas valstu vidējā tiešmaksājumu apjoma. Tas
Latviju pielīdzinātu valstij ar nākamo zemāko tiešmaksājumu līmeni - Rumānijai.
Tomēr Eiropas Savienības padome piedāvā kārtējo pārejas posmu, paredzot, ka Latvija šo līmeni sasniegs tikai pakāpeniski līdz 2020. gadam. Zemnieki sola uz savu taisnību uzstāt gan pie sarunu galda, gan protesta akcijās.
«Mums nav saprotams, kā var 40 miljardus Grieķijai norakstīt vienā dienā, un Latvijai vienu miljardu nepielikt klāt?» neizpratnē ir Edgars Treibergs. «Varbūt visiem lauksaimniekiem ir jātaisa tādas protesta akcijas tā kā ir Grieķijā, varbūt tad Eiropa mūs sadzirdēs?»
«Protesta akcijas acīmredzot mums ir jārīko daudz tādas radikālākas,» domā Juris Lazdiņš.
Šis ir jautājums, kurā Latvijas politiķu un lauksaimnieku nostājas ir vienādas, un savstarpēja kritika neizskan. Zemkopības ministre pat pauž atbalstu zemnieku akcijām.
«Mums ir jāpārdomā, lai visas šīs akcijas un pasākumi dotu vislielāko efektu,» mudina Zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Ministre pagaidām par kompromisiem nerunā: «Es neredzu kā mēs varam konkurēt ar mūsu kaimiņiem ar tādiem tiešmaksājumiem kādi mums ir šobrīd. Līdz ar to es neredzu tieši par šo tiešmaksājumu zemo līmeni - es neredzu iespēju atkāpties...»
Jānorāda, ka saņemt vienādus maksājumus ar vecajām Eiropas Savienības dalībalstīm Latvijai cerību nav, jo mūsu valsts no savienības budžeta kopumā saņem vairāk nekā iemaksā. Patlaban sarunas par Eiropas budžetu no 2014. gada līdz 2020. gadam ir iestrēgušas līdz nākamā gada sākumam, jo turīgākās valstis uzstāj uz stingrāku taupību.
Avots: www.tvnet.lv