Viena no zemnieku iecerēm ir izveidot īpašu lauksaimnieku reģistru, kurā esošie dalībnieki saņemtu tiešos maksājumus, bet appļaušanas gadījumā pārējiem, iespējams, maksātu agrovides maksājumus.

Lai arī līdz šim Eiropas uzstādījums ir bijis stingrs - platībmaksājumi pienākas par katru hektāru zemes, kura ir lauksaimnieciski labā stāvoklī neatkarīgi no tā, vai produkcija tiek ražota vai nē,  ZM jau uzsākusi diskusiju par to, ka platībmaksājumi ir jāsadala, diferencēti nosakot mazāku platībmaksājuma lielumu tām platībām, kuras tiek tikai appļautas. «Appļaušana ir lauksaimniecības zemes saglabāšana nākotnei, un maksājumiem būtu vienīgi jāsedz izdevumi par appļaušanu. Savukārt tiem, kas zemi apstrādā intensīvi, būtu jāsaņem lielāki platībmaksājumi. Šādā gadījumā būs nepieciešams arī noteikt, kas ir aktīvais lauksaimnieks Latvijā, jo, piemēram, Francijai, ir sava definīcija, kas ir aktīvie lauksaimnieki, diferencējot atbalstu,» skaidro zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Lai maksājumus varētu diferencēt, šobrīd tiek izskatīti vairāki varianti, kā to izdarīt. Viens no tiem - noteikt aktīvā lauksaimnieka definīciju. Pastāv vēl vairāki iespējamie risinājumi maksājumu diferencēšanai, piemēram, nosakot obligātu minimālo dzīvnieku blīvumu zālāju gadījumā vai veidojot īpašu lauksaimnieku reģistru, kas ļautu kopumā saprast, cik valstī ir lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju.

Avots: www.db.lv