LV Zemnieki: enerģētikas nozare iznīcina pārtikas ražošanu
Viena no lielākajām problēmām, kas katastrofāli ietekmē lauksaimniecību, ir kukurūzas izmantošana biogāzes ražošanā, tādējādi augstvērtīgas lauksaimniecības zemes, kurās varētu audzēt pārtikas labību tiek audzēta kukurūza, kas tiek izmantota biogāzes ražošanai.
To pauž Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji, kas pirmdien piedalījās Ministru kabineta komitejas sēdē, kurā tika izskatīts jautājums par MK 221. noteikumu grozījumiem Noteikumi par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā. LOSP pārstāvji sēdē piedalījās, lai paustu savu nostāju, pamatojoties uz to, ka līdz šim ieteiktie lauksaimnieku grozījumi un priekšlikumi, kas nosūtīti Ekonomikas ministrijai nav tikuši ņemti vērā.
Sarežģītā situācija biogāzes ražošanā izveidojusies iepriekšējos periodos, šajā jomā Valdības pieņemto nekonkrēto normatīvo dokumentu rezultātā, uzskata LOSP.
Lauksaimnieki aicina saglabāt lauksaimniecības zemes pārtikas produkcijas ražošanai un neiesaistīt tās tehnisko kultūru ražošanai, kurām varētu izmantot neauglīgas un aizaugušas teritorijas. Zemnieki uzsver, ka šobrīd ir radīta neefektīva biogāzes ražošanas sistēma, jo iekārtas, kas tiek izmantotas, ne vienmēr sniedz gaidīto atdevi un neattaisno ieguldītos līdzekļus biogāzes staciju celtniecībā. Turklāt šobrīd nesaimnieciski tiekot izmantota saražotā produkcija, jo viss siltums, kas tiek saražots kā blakusprodukts tiek izlaists gaisā vai arī patērēts reaktora sildīšanai, tādējādi nevajadzīgi tiek izšķiesta saražota siltumenerģija - neatbilst augstas koģenerācijas prasībām. Zemnieku domā, ka atbalsta mehānismi bija pārforsēti - vienlaikus nepamatoti augsts, gan iepirktās elektroenerģijas tarifs, gan īpatnējais investīciju atbalsts. Būtiskākā kļūda, ka galvenais atbalsts tika akcentēts uz uzstādīto jaudu, nevis saražoto elektroenerģiju.
LOSP aicina turpmākos normatīvos aktus šajā jomā paredzēt tuvākos gados ar samērojamiem atbalsta mehānismiem stimulēt visus atjaunojamos energoresursus, prioritāti dodot tiem, kas ar vismazākām investīcijām var saražot lētāko elektroenerģiju, vienlaikus sakārtot vidi un nodrošināt saimniecību ar energoresursiem. Biogāzes jomā, pirmkārt, jānodrošina ar lētām atbilstošas jaudas biogāzes iekārtām cūku kompleksus un liellopu fermas, kur mājdzīvnieki vasarā tiek turēti kūtīs.
LOSP pārstāve Ligita Silaraupa: «MK sēdē vairākkārtīgi tika pieminēta tiesiskā paļāvība, kas tika attiecināta uz biogāzes attīstītājiem, tajā pašā laikā pilnībā tiek aizmirsts, ka tiesiskā paļāvība skar arī zemniekus, zemnieku saimniecības, kuras ir ieguldījušas savā attīstībā lielus Eiropas struktūrfondu līdzekļus, valsts subsīdijas un savus līdzekļus, kuri ir uzcēluši fermas, sakārtojuši savas ražotnes un strādā. Šajā gadījumā šie te nesabalansētie MK noteikumi ir radījuši precedentu, kad šī tiesiskā paļāvība praktiski tiek sagrauta, jo lauksaimniekiem tiek atņemts galvenais ražošanas resurss - zeme.»
Arī LOSP valdes locekle, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja Agita Hauka uzskata - lai Latvijas iedzīvotājs būtu nodrošināts ar Latvijā ražotiem lauksaimniecības produktiem, ilgtermiņā ir jāskatās uz pārtikas ražošanu, kam ir vajadzīgas šīs lauksaimniecības zemes. Starp Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju un LOSP ir panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā tiks organizēta sanāksme, lai vienotos par atsevišķām MK noteikumu niansēm, ar kurām lauksaimnieki nav apmierināti.
Avots: www.db.lv