LV Meliorācijas sistēma sabrūk


Latvijas melioratori noraizējušies par savulaik ierīkotās vienotās meliorācijas sistēmas sabrukumu. Tā kā zemes reformas gaitā lielas platības ir nonākušas privātās rokās, valsts vairs neuzrauga meliorācijas sistēmas uzturēšanu un nesedz atjaunošanas izdevumus.

Kopus cūka nebarojas

Jelgavas novada pašvaldības būvvaldes inspektors meliorācijas lietās, sertificēts meliorators Jāzeps Ošs saka, ka likumā noteiktā zemes privātīpašnieku kolektīvā atbildība par meliorācijas sistēmas uzturēšanu ir bankrotējusi. Privātīpašnieki paši nespēj to sakopt vai, gaidot cits uz citu, tīšām laiž to postā - daudzviet grāvji ir aizsērējuši pat augstāk par drenu izteku līmeni. Smilšainās zemēs agrāk ierīkotā meliorācijas sistēma vairs pat nav atjaunojama.

Šāda atbildības sadrumstalošana pēc īpašumu piederības novedusi pie tā, ka savulaik nosusinātās, iekoptās zemes platības pārvēršas neauglīgās, lauksaimnieciski neizmantojamās. Savukārt vietējām pašvaldībām nav tiesību ieguldīt naudu privātajos zemes īpašumos.

Jāzeps Ošs spriež, ka vienotās meliorācijas sistēmas sabrukumam, ja nekas netiks darīts, būs smagas sekas. Pārliekā augsnes mitruma dēļ pavasarī aizkavēsies sēja, savukārt rudenī vēl nenobriedusī labība būs jānovāc vismaz par divām nedēļām agrāk. Latvijas zemkopji nespēs konkurēt lauksaimnieciskās produkcijas tirgū.

Nav uzskaites, nav kārtības

Latvijas Melioratoru biedrības (LMB) valdes priekšsēdētāja Ilze Bergmane atzīst, ka pati lielākā nelaime - trūkst meliorēto zemju inventarizācijas, kas uzrādītu bojājumus un trūkumus. Tāda Latvijā nav veikta kopš 1987. gada. Sākumā likumā paredzēja, ka inventarizācija ir valsts pienākums. Pašlaik noteikts, ka savos zemes īpašumos tā jāveic īpašniekiem. Diemžēl īpašnieki to nedara, un arī šis likumā noteiktais pienākums paliek uz papīra.

LMB valdes priekšsēdētāja Ilze Bergmane saka, ka zemes īpašnieki maksā nekustamā īpašuma nodokli, kurā ir ietverta meliorētās zemes vērtība. Tādējādi par meliorētu zemi nodoklis ir lielāks. Bet zemes īpašniekam no tā nav nekāda labuma.

"Manuprāt, noteiktu procentu no šā nodokļa vajadzētu nodalīt šo koplietošanas meliorācijas sistēmu uzturēšanai," spriež Ilze Bergmane.

Jāveido meliorācijas fonds

Jāzeps Ošs uzskata, ka novados steidzami jāveido meliorācijas fonds, no kura smeltu naudu meliorācijas sistēmas atjaunošanai privātajās zemēs. Šajā fondā ieskaitītu 15% no pašvaldību ieņemtā nekustamā īpašuma nodokļa summām. Tas ļautu lielākajās novadu pašvaldībās izveidot meliorācijas sistēmas atjaunošanai un uzturēšanai nepieciešamās smagās tehnikas parku.

Vajadzīga valsts iejaukšanās

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš uzskata, ka meliorācijas sistēmas sabrukuma novēršana ir pro-blēma, kas jārisina valstiskā līmenī. Vietējās pašvaldības katra atsevišķi to nespēs tāpēc, ka tām nav ne speciālistu, ne naudas šādiem pasākumiem. Novadu pašvaldību budžetos nekustamā īpašuma nodokļa ienākumi veido trīs līdz piecus procentus. Viņaprāt, šis pienākums drīzāk būtu jānodod nevis novadu pašvaldību, bet plānošanas reģionu pārziņā.

Līdzšinējos mēģinājumus atrisināt meliorācijas problēmas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs salīdzina ar utu skaitīšanu kažokā. Arī viņš ir pārliecināts, ka viena pašvaldība atsevišķi vai daži zemnieki kopā nekādus būtiskus uzlabojumus nepanāks, vajadzīga vienota valsts politika.

LMB valdes priekšsēdētāja Ilze Bergmane saka, ka meliorācijas sistēmas uzturēšanai nepieciešams precīzs tiesisks regulējums, kurā cita starpā tiktu noteikts, kurš uzrauga un finansē koplietošanas meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu. Diemžēl tāda nav, tāpēc nav skaidrs, ne kurš par ko atbild, ne kurš par ko maksā.

"Gan Zemkopības ministrijai, gan Ministru prezidentam esam vairākkārt rakstījuši par vienotas uzraudzības nepieciešamību, tostarp nepieciešamību daļu no zemes nodokļa ienākumiem atskaitīt meliorācijas sistēmu uzturēšanai. Taču nekas nemainās, jo valsts vadītāji neuzdod ierēdņiem sagatavot tādus likumus, kas apmierinātu gan zemes īpašniekus, gan valsts meliorācijas sistēmu uzturētājus," viņa piebilst.

Viens no priekšlikumiem koplietošanas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai - veidot meliorācijas sabiedrības, kādas jau ir izveidotas Igaunijā un kuras no valsts saņem finanšu atbalstu. Dažādu meliorācijas projektu īstenošanai meliorācijas sabiedrībām valsts un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir 90% apmērā. Zemes īpašnieki var saņemt 50% atbalstu.

Jaunus izdevumus noraida

Zemkopības ministrijas zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītājas vietnieks Valdis Pētersons stāsta, ka sarunas par to, kam un no kādiem finanšu avotiem jāuztur meliorācijas sistēma, ilgušas gadiem. Melioratoru ierosinājums daļu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu vietējām pašvaldībām novirzīt meliorācijas uzturēšanai neesot nekas jauns. Zemes reformas sākumā Meliorācijas likumā tas esot bijis noteikts. Taču vēlāk šis noteikums no likuma tika izsvītrots.

Valdis Pētersons noliedz, ka ministrijā neliekas ne zinis par šo problēmu. Ziņojumi valdībai un Finanšu ministrijai par meliorācijai nepieciešamo finansējumu no ministrijas tiekot sūtīti regulāri. Diemžēl naudas taupīšanas laikā jebkādi jauni izdevumu plāni tiek noraidīti.

Meliorācijas sistēmas atjaunošanai zemnieki varēja izmantot valsts un ERAF atbalstu 75% apmērā no konkrētā meliorācijas projekta īstenošanas izdevumiem.

"Ja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē vai citās lauksaimnieku organizācijās lēma, ka šis atbalsts labāk būtu izmantojams traktoru iegādei, tad skaidrs, ka kaut kam citam naudas pietrūks," piebilst ministrijas amatpersona.

Zemkopības ministre Laimdota Straujuma piektdien "Latvijas Avīzes" dienā Durbes zemniekus aicināja kopīgi iegādāties ekskavatoru: "Sanāciet kopā saimnieki! Meliorācija iederas nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības atbalsta programmā."

Zemnieka viedoklis

Jelgavas novada Vircavas pagasta zemnieku saimniecības "Ceļmalas" īpašnieks Mareks Zajankovskis: "Pārlieku lielā augsnes mitruma dēļ visvairāk cieš nelielas zemnieku saimniecības, kurām trūkst naudas nosusināšanas pasākumiem. Valsts atbalsts tām būtu nepieciešams visvairāk. Meliorācijas grāvju tīrīšanu savā saimniecībā esmu veicis pats ar saviem spēkiem, nekādu valsts palīdzību neesmu prasījis un negaidu. Man šo pasākumu apgrūtina tas, ka saimniecībā lielāko daļu no apstrādātajiem 40 hektāriem nomāju. Tāpēc vienmēr jādomā, vai vērts ieguldīt papildus, ja īpašnieks jebkurā brīdī var uzteikt nomas līgumu. Vienīgais atspaids - pašam pieder savs traktors ar kausu. Ja nebūtu tā, tad nelielu, piemēram, ap 20 hektāru, saimniecību īpašniekiem pašiem ierīkot vai atjaunot meliorācijas sistēmu nav iespējams ļoti lielo izdevumu dēļ. Es rēķinu, ka grāvja rakšana maksā aptuveni latu metrā. Ja to zemnieks nevar izdarīt saviem spēkiem, tad, piemēram, 500 metru gara grāvja rakšana maksā 500 latu, klāt vēl jāpierēķina pievienotās vērtības nodoklis. Meliorāciju var veikt lielsaimniecībās, kurām ir pietiekami daudz naudas šādiem pasākumiem."

Avots: www.la.lv