LV FM plāns par subsīdiju aplikšanu ar nodokli ir izgāšanās
Finanšu
ministrijas plāns gūt peļņu no lauksaimnieku subsīdiju aplikšanas ar
iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) ir izgāzies, jo plānoto 7,5 miljonu latu
vietā iekasēti tikai 557 000 latu, biznesa portālu "Nozare.lv"
informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji.
Kā ziņots, līdz 2009. gada 31.decembrim saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli" ar IIN netika apliktas summas, kas izmaksātas kā valsts
vai Eiropas Savienības (ES) atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Taču
2010.gadā stājās spēkā likuma grozījumi, kas noteica, ka no ar IIN neapliekamo
ienākumu veidiem tika izslēgts valsts un ES atbalsts. Līdz ar to no 2010.gada
tās tiek iekļautas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajā ienākumā.
"Finanšu ministrijas lēmums paredz no mazajiem un vidējiem
lauksaimniekiem, kas ir IIN maksātāji, valsts budžetā ik gadu papildus iekasēt
7,5 miljonus latu. Tikmēr saskaņā ar LOSP rīcībā esošo informāciju par
2010.gadu Valsts ieņēmumu dienests no lauksaimniekiem iekasējis tikai 557 000
latu IIN, kas ir 7,5% no plānotās summas," norādīja LOSP pārstāvji.
LOSP kategoriski iestājas pret minēto nodokli, akcentējot, ka tas nedod vēlamos
rezultātus un rada negodīgu konkurenci starp lauksaimniekiem, jo uzņēmuma
ienākuma nodokļa maksātājiem atbalsts netiek iekļauts ar nodokli apliekamajā
ienākumā.
Kā norādīja LOSP vadītājs Edgars Treibergs, zemnieku pozīciju atbalsta arī
Zemkopības ministrija, kas rosinājusi atcelt nodokli.
"Ministrija ir uzklausījusi LOSP prasību, ka valsts un ES atbalstu
lauksaimniecībai un lauku attīstībai nedrīkst iekļaut ar IIN apliekamajā
ienākumā, jo tas būtiski kropļo Latvijas lauksaimnieku konkurētspēju. Nevienā
no mūsu kaimiņvalstīm atbalsta maksājumi netiek aplikti ar IIN. Turklāt
Latvijas lauksaimniekiem arī IIN likme 25% apmērā ir visaugstākā - Igaunijā tā
ir 21%, bet Lietuvā - tikai 15%," norādīja Treibergs.
Arī LOSP valdes loceklis Armands Krauze norādīja, ka šī situācija neveicina
zemnieku konkurētspēju.
"Lauksaimniecības nozarēm ir ļoti grūti konkurēt, jo saņemam vismazākos tiešos
maksājumus ES. Diemžēl arī Latvijas negodīgā nodokļu politika šo situāciju
tikai pasliktina un veicina saimniecību slēgšanu un iedzīvotāju aizbraukšanu uz
ārzemēm. Lai uzlabotu lauksaimnieku stāvokli, Finanšu ministrijai, tāpat kā
Zemkopības ministrijai, ir jāuzklausa LOSP priekšlikumi un jāpalīdz
lauksaimniekiem," sacīja Krauze.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs
Norkārklis norādīja, ka situācija ir īpaši negodīga pret mazajām saimniecībām.
"2010.gadā jau tika samazināts neapliekamais minimums no 4000 latu līdz
2000 latu. Vienlaikus subsīdijas tika iekļautas pie ar nodokli apliekamajiem
ieņēmumiem un IIN likme palielināta no 15% līdz 26%. Latvijas valsts
nevienlīdzīgā attieksme ir tikpat negodīga kā ES tiešmaksājumu sistēma pret
lauksaimniekiem," sacīja zemnieks.
Avots: www.la.lv