LV Zemnieki žēlojas ES žurnālistiem par tiešmaksājumiem
Cīņā par taisnīgākiem tiešajiem maksājumiem zemnieki liek lietā dažādus ieročus. Lauksaimnieku organizācijas uz Latviju atvedušas Eiropas Savienības žurnālistus, cerībā, ka viņi mainīs sabiedrisko domu par labu Latvijas centieniem panākt lielāku Briseles finansējumu, tā trešdien vēstīja LNT ziņas.
Zemnieku saimniecībā «Vecvindas» tiek aizvadītas pēdējās minūtes pirms sējas darbu sākšanas. 178 hektāros šeit nodarbojas ar graudkopību. Par vienu hektāru tiešmaksājumos no Briseles saimniecība saņem 50 latus ar santīmiem. Tas ir gandrīz četras reizes mazāk nekā vidēji Eiropas Savienībā.
Pirms «Vecvindu» saimnieki sākuši mēslot laukus un kodināt graudus, viņi atvēlējuši laiku, lai tiktos ar vienpadsmit Eiropas valstu žurnālistiem. Sarunas galvenais temats ir tiešmaksājumi un saimniecības īpašnieces Guntas Mangales vēstījums ārzemju žurnālistiem ir kodolīgs.
«Protams, ka tas nav taisnīgi. Tāpēc mēs šobrīd par to runājam un iestājamies, lai maksājumi būtu vienlīdzīgāki, taisnīgāki,» tā uzsver Mangale.
Cerībā, ka tiks lauzti vairāki mīti un veicināta izpratne, lauksaimnieku organizācijas uz Latviju atvedušas ārzemju žurnālistus, kurus iepazināja ar trīs dažādām saimniecībām.
«Zemnieku saeimas» vadītāja vietniece Maira Dzelzkalēja norāda: «Šeit viņi var pārliecināties, saimniekiem prasot, cik tad kas maksā? Kādas ražas var iegūt? Cik maksā par pienu, par graudiem? Viņi tā reāli par to pārliecinās un var stāstīt saviem zemniekiem par to.»
Žurnāliste no Luksemburgas stāsta, ka Latvijas situācija viņai nav sveša, tomēr viņa aicina mūsu zemniekus saprast arī lauksaimniekus Eiropas rietumos.
«Saprotu un atbalstu Latvijas zemniekus. Tiešmaksājumi ir jāpalielina droši vien vairāk, nekā piedāvā Eiropas Komisija. Bet nezinu, vai tiem jāsasniedz 80 procentus no Eiropa Savienības vidējā līmeņa. Palielinājums jāsasniedz, iespējams, ilgākā laika periodā, lai neradītu problēmas Rietumvalstu zemniekiem,» pauda uzskatu žurnāliste Vilemsa Žosiane.
Lauksaimniecības komisārs piedāvā palielināt platībmaksājumus Latvijai līdz 54 procentiem no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Viņa pārstāvis uzsver, ka būs grūti apmierināt Latvijas zemnieku prasības, jo tas nozīmē samazināt atbalstu Rietumvalstu zemniekiem. Viņš aicina lauksaimniekus nepaļauties tikai uz ieņēmumiem no tiešmaksājumiem.
«Esot šeit, ceru, ka latvieši, kurus esam satikuši, arī sapratīs, kādas problēmas ir citās dalībvalstīs, ko tas nozīmē - zaudēt tiešmaksājumu apmēru. Vienotā lauksaimniecības politika neietver tikai tiešmaksājumus. Investīcijas var saņemt arī no lauku atbalsta programmām un zemniekiem, protams, vajadzētu nopelnīt no produktu pārdošanas tirgū,» sacīja Eiropas Komisijas pārstāvis Rodžers Vaits.
Taču Latvijas zemnieki sola turpināt cīnīties par savu taisnību, kā vienu no ieročiem izmantojot arī protesta akcijas.
Avots: www.financenet.lv