LV ZM būs jāsaskaņo ar zemniekiem ES atbalsta piešķiršanas nosacījumu izmaiņas

Valdība otrdien uzdeva Zemkopības ministrijai (ZM) saskaņot ar zemniekiem grozījumus Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanas nosacījumos, kas paredz, ka ES vienoto platības maksājumu (VPM) varēs saņemt vien tie lauksaimnieki, kuri ar dokumentiem spēs apliecināt, ka attiecīgās zemes ir viņu valdījumā jeb lietošanā.

Pie šī jautājuma valdība atgriezīsies pēc nedēļas.

ZM valdībā iesniegtajos dokumentos skaidro, ka izmaiņas ES atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešamas, lai novērstu Valsts kontroles (VK) pērn pavasarī pārbaudē konstatēto, ka Lauku atbalsta dienesta (LAD) izveidotā VPM administrēšanas kārtība nenodrošina pietiekamas kontroles procedūras.

VK norādīja, ka LAD, lemjot par VPM piešķiršanu, nepārliecinās par pieteikumu iesniegušo personu īpašuma vai valdījuma (lietošanas) tiesību esamību uz pieteikto platību. Tāpēc VK ieteica ZM novērst šo nepilnību, paredzot normu, ka LAD ir jāpārliecinās par atbalsta pretendentu īpašuma vai valdījuma (lietošanas) tiesībām uz pieteiktajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes platībām.

Pašreiz, piesakoties VPM, lauksaimniekam ir jāiesniedz tikai platību atbalsta iesniegums un lauku bloku karte. LAD pieprasa īpašuma tiesības vai valdījuma (lietošanas) tiesības apliecinošus dokumentus tikai tad, ja rodas strīdus gadījumi, kad par vienu zemes gabalu tiek iesniegti vairāki atbalsta iesniegumi, kā arī fizisko kontroļu laikā.

Līdz šim LAD bija grūtības pārliecināties par lietošanas tiesību esamību, jo nomas līgumu saskaņā ar Civillikumu var slēgt arī mutiskā formā.

ZM piedāvātās izmaiņas paredz noteikt, ka VPM var saņemt vien tie lauksaimnieki, kam ir zemes valdījuma (lietošanas) tiesības apliecinošs dokuments. Lai pārliecinātos, ka VPM pretendentam ir valdījuma (lietošanas) tiesības uz atbalstam pieteikto lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību, LAD arī varēs pieprasīt atbilstošu dokumentu, ja šīs tiesības neapliecina ieraksts Zemesgrāmatā.

ZM norāda, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem aptuveni 17% lauksaimnieku nomā daļu no apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības. Savukārt pēc Latvijas lauku saimniecību uzskaites datu tīkla SUDAT datiem, zemi nomā pat 76% no apsekotajām saimniecībām. Pārsvarā tās ir lielās saimniecības, kas apsaimnieko vairāk nekā 100 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes.

Avots: www.delfi.lv