LV Lauku attīstībai vai tiešmaksājumiem?


6. februārī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete tikās ar Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta vadītāju Silvu Rodrigesu un izklāstīja viņam Latvijas lauksaimnieku argumentus par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu.

"Rodrigess un viņa padomnieki ir ļoti labi informēti par Baltijas valstu nostāju un problēmām, kas pierāda, ka politiķu, diplomātu un pašu lauksaimnieku darbs nav bijis veltīgs. Mums jāturpina tikpat aktīvi strādāt visos līmeņos, lai sasniegtu iespējami labāko rezultātu," trešdien žurnālistiem Briselē stāstīja deputāte.

Ģenerāldirektors aicinājis Baltijas valstis novērtēt, ja palielināt nacionālo aploksni, tad ko paaugstināt būtiskāk - tiešmaksājumu daļu vai līdzekļus lauku attīstībai. Šo jautājumu klātesošajiem lauksaimnieku NVO pārstāvjiem uzdeva San­dra Kalniete. LOSP un Zemnieku saeimas pārstāvji priekšroku dod tiešmaksājumiem, kas izlīdzinātu konkurenci un būtu "neatņemamā konkurētspējas nauda", turpretim lauku atbalsta maksājumi neesot tik prognozējami un skaidri.

Latvijas valdībai līdz 2012. gada beigām ir atļauts veikt līdzmaksājumus no valsts budžeta, lai daļēji kompensētu lielās atšķirības. Ja šīs tiesības netiks pagarinātas, tiešmaksājumu lielums Latvijas lauksaimniekiem no nākamā gada samazināsies. Eiropas Komisijas amatpersonas atzinušas, ka patlaban šai problēmai tiek meklēts juridiski korekts risinājums.

Iesaistās zinātnieki

Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmija nākusi klajā ar iniciatīvu sagatavot kopā ar pārējo Baltijas valstu zinātniskajām iestādēm vēstuli Eiropas Komisijai par nepieciešamību pēc 2013. gada ieviest godīgu un taisnīgu Kopējo lauksaimniecības politiku attiecībā uz visu Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem.

Jaunā KLP pat sarežģītāka

Jaunā KLP būs sarežģītāka, un tās administrēšana būs par 15% dārgāka, tās ieviešanai nepieciešamā sagatavošanās varot prasīt 12 līdz 18 mēnešus, tā 8. februārī Eiropas Parlamentā notikušajā konferencē "Revidentu skats uz jaunās KLP izdevumiem un efektivitāti" pavēstīja Lielbritānijas maksājumu aģentūras direktors Maikls Kūpers. Tas nozīmē, ka jauno KLP nevarēs sākt agrāk par 2015. gadu. Šī prognoze nesakrita ar klātesošā EK Lauksaimniecības politikas analīzes un nākotnes nodaļas vadītāja Pjēra Basku optimistisko apliecinājumu, ka KLP sāks darboties no 2014. gada 1. janvāra.

Kalniete vērtēs inovācijas laukos

Sandra Kalniete norīkota par atbildīgo ziņotāju EP Lauksaimniecības komitejā par EK ierosināto inovāciju programmu "Apvārsnis 2020 - pētniecības un inovāciju programma". Zināšanu pārnese un inovācijas ir viens no jaunievedumiem jaunajā KLP, paredzot vairāk pētniecības un inovāciju lauksaimnieciskajā ražošanā.

ES 2014. - 2020. gada budžetā tam atvēlēti 80 miljardi eiro (56,22 miljardi latu), lai Eiropā radītu ekonomisko izaugsmi un jaunas darba vietas. EP Lauksaimniecības komitejai līdz jūlijam ir jāpauž savs viedoklis par komisijas ieceri, jo daļa no programmai atvēlētās summas tiks veltīta kopējai ES lauksaimniecības izaugsmei.

NVO un žurnālisti pie ierēdņiem

No 7. līdz 10. februārim Briselē notika Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvju (NVO) un lauksaimniecības jautājumos specializējušos žurnālistu, informatīvā vizīte Eiropas Komisijā. Viņi uzklausīja EK ierēdņus un pauda savas domas par Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar tiešo maksājumu nevienlīdzīgo situāciju Latvijā attiecībā uz pārējo ES valstu fona.

Informatīvās vakariņas

8. februārī triju vadošo Latvijas lauksaimniecības jumta organizāciju pārstāvji neformālā gaisotnē tikās ar ietekmīgo Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas locekli Albertu Desu (Eiropas Tautas partiju grupas prezidija loceklis). Vācijas deputāts pats ir zemnieks. "Viņš ar izpratni uzklausīja Baltijas zemnieku problēmas un parlamentā solīja atbalstu izlīdzinātākiem maksājumiem, nosakot, ka tie nedrīkst būt zemāki par 80% no ES vidējā," par tikšanos stāstīja Maira Dzelzkalēja, Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece. Induli Jansonu, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētāju, pat pārsteigusi nedalītā viedokļu saskaņa ar Vācijas deputātu, arī viņa racionālā pieeja "zaļo pasākumu" īstenošanā.

Arī lauku attīstības jautājumos Dess bijis vienisprātis ar latviešu lauksaimniekiem. Piemēram, visus "zaļos pasākumus" veikt par otrā pīlāra (lauku attīstības) līdzekļiem. Viņam kā alus miežu audzētājam pilnīgi nepieņemams ir Eiropas Komisijas ierosinājums katram lauksaimniekam noteikt vismaz trīs audzējamās kultūras katru gadu, atstāsta Dzelzkalēja. Latvijas pārstāvjiem radās iespaids, ka EP Lauksaimniecības komiteja noteikti neatbalstīs EK priekšlikumu KLP reformai un pēdējā vēl piedzīvos būtiskas izmaiņas parlamentā.

Avots: www.la.lv