LV LOSP: vai EK ir pietiekami informēta par Latvijas situāciju?

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) pēdējā pusgada laikā aktīvi iesaistās jautājumā par Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un tiešmaksājumu izlīdzināšanu, lai nākamajā plānošanas periodā (2014.- 2020.gadam) Latvijas lauksaimniekiem būtu labvēlīgāki nosacījumi un tiktu panākts, ka Latvijas lauksaimnieki saņemtu 80% no vidējā Eiropas savienības (ES) tiešmaksājumu apmēra.

Aktīvas debates notiek gan Latvijā savstarpēji tiekoties nevalstiskajām organizācijām un lemjot par kritēriju izstrādi, gan tiekoties ar Eiropas Parlamenta deputātiem, gan aktīvi darbojoties Briselē, kur notiek galvenās sarunas visu ES dalībvalstu starpā, par gala lēmuma pieņemšanu.

Šonedēļ, no 7. - 10.februārim Briselē notika Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvju un žurnālistu, kas tieši specializējušies lauksaimniecības jautājumos, informatīvā vizīte Eiropas Komisijā, lai tiktos ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem un diskutētu par Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumiem un problēmām, kas saistītas ar tiešo maksājumu nevienlīdzīgo situāciju Latvijā attiecībā uz pārējo ES valstu fona.

Lauksaimnieku organizāciju pārstāvji tikās ar lielāko ES organizāciju un institūciju - COPA COGECA, Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta - pārstāvjiem, lai skaidrotu situāciju un problēmas lauksaimniecības nozarē Latvijā.

"Tikšanās laikā tika diskutēts par daudz Latvijai nozīmīgiem jautājumiem, kā EK priekšlikumi par KLP,tās pagātni, tagadni un nākotni, kā arī citi aktuāli jautājumi - lauku attīstības politika, dzīves kvalitāte laukos un tās dažādošana, pārtikas ķēdes konkurētspēja, vides jautājumi, dzīvnieku veselība un labturība. Latvijas lauksaimniekiem ir grūti konkurēt ar pārējām ES dalībvalstīm, jo mūsu zemo tiešmaksājumu dēļ lauksaimnieks nekad nespēs saražot tikpat lētu produkciju kā citās ES valstīs, jo visiem ES zemniekiem ir jānodrošina vienādas vides, higiēnas, kvalitātes un apjoma prasības, kas prasa finansiālu ieguldījumu, tikai atbalsts šo normu izpildīšanai, katrai valstij ir atšķirīgs," informē LOSP vadošā eksperte Ginta Jakobsone.

Edgars Treibergs, LOSP valdes priekšsēdētājs: "ES ierēdņi norādīja, ka kohēzijas fondam ir jākalpo arī lauku iedzīvotājiem, lauku vides un infrastruktūras sakārtošanai. Tā ir atšķirīga nostāja no tā kā uzskata mūsu Latvijas ierēdņi, kuri ir atbildīgi par kohēzijas finansējuma plānošanu un sadali. ES amatpersonas bija izvairīgas par tiešmaksājumu palielināšanu, nedeva konkrētus solījumus, piedāvājot palielināt maksājumus lauku attīstībai, nenosaucot arī konkrētu skaitļus."

Armands Krauze, LOSP valdes loceklis: "Šoreiz EK ierēdņi ne tik daudz jauna izstāstīja lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem un žurnālistiem, bet gan mums bija iespēja viņiem skaidrot situāciju Latvijā un kālab mēs esam tik negodīgā situācijā. EK varētu biežāk organizēt šādus braucienus dažādām sabiedrības grupām, jo tas mazinātu plaisu, kas ir izveidojusies starp ES ierēdņiem un iedzīvotājiem dalībvalstīs un pilsoņiem nebūtu sajūta, ka komisāri un visa EK dzīvo citā pasaulē."

Ivars Ādamsons, LOSP valdes loceklis : "Pārliecinājos klātienē, sarunas ar Komisijas ierēdņiem nav vieglas, jo viņi neizprot mūsu situāciju, tādēļ ļoti svarīgs ir darbs, ko veic LOSP dalīborganizāciju pārstāvji un mūsu lobiji Briselē. Mums ir jābūt vēl redzamākiem un pie katras izdevības jāatgādina par mūsu problēmām."

Ieviestais KLP instruments, ko sauc par tiešajiem maksājumiem tika ieviests, lai kompensētu pārtikas produktu cenu samazinājuma sekas. KLP un tiešo maksājumu galvenais mērķis ir nodrošināt produkcijas cenu, lai tā nenokristu zem noteikta kritiskā līmeņa, kā arī nodrošinātu lauku saimniecību efektivitāti un iedzīvotājiem tiktu garantēta pārtika pietiekamā daudzumā un atbilstošā kvalitātē, neaizmirstot nodrošināt arī lauku teritoriju konkurētspēju un ekonomisko dzīvotspēju.

KLP nākotnē jābūt vērstai uz trīs izaicinājumu un problēmu risināšanu: nodrošinātībai ar pārtiku (lauksaimniecības konkurētspēja), vides un klimata pārmaiņām (dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un klimata politika) un teritoriālo attīstības līdzsvaru lauku apvidos.

Avots: www.saimnieks.lv