Tendences. 2011. gada pasaules graudu tirgus - skaitļos

Graudu raža pasaulē 2011. gadā sasniedza nebijušus apmērus. ASV Lauksaimniecības ministrijas dati liecina, ka tās apjoms pagājušajā gadā pārsniedzis 2009. gada rekordu par 53 milj.t un veido 2,295 miljardi tonnu.

Savukārt patēriņš 2011. gadā pieaudzis par 90 milj.t, sasniedzot 2,28 miljardi tonnu. Tāpēc, lai pasaule būtu nodrošināta ar pārtiku, graudu ražošanai jābūt mērķtiecīgākai. Pēdējo 12 gadu laikā pārejošās graudu rezerves pasaulē atrodas satraucoši zemā līmenī. Līdz ar to, aug arī pārtikas cenas.

Pasaulē dominē trīs graudaugu kultūras: kvieši un rīsi, kas galvenokārt tiek izmantoti pārtikā, kā arī kukurūza, kas pārsvarā tiek izmantota kā lopbarība.

Kvieši bija nozīmīgākā graudaugu kultūra pasaulē līdz 90.-to gadu vidum. Vēlāk to apsteidza kukurūza, jo pieauga pieprasījums no lopkopju puses, un pavisam nesen arī no etanola ražotāju puses. Neskatoties uz ražas kritumu ASV dēļ augstajām gaisa temperatūrām vasarā, kukurūzas raža pasaulē 2011. gadā sasniedza vēsturiski rekordaugstu līmeni - 868 milj.t. Kviešu raža pasaulē sasniedza 689 milj.t, bet rīsu - 461 milj.t.

Pārejošās graudu rezerves pasaulē pašreiz veido 469 milj.t. Saglabājoties pašreizējam patēriņa līmenim, šis daudzums ir pietiekams 75 dienām.  Periodā no 1984. gada līdz 2001. gadam graudu rezerves pasaulē svārstījās daudz komfortablākās robežās - tā, lai patēriņš tiktu nodrošināts 100 dienām.

2002. gadā izveidojās situācija, kad graudu raža pasaulē par 88 milj.t bija mazāka par pieprasījumu, un kopš tā laika pārejošās rezerves ir bijušas pietiekamas tikai vidēji 72 dienu patēriņa segšanai.   2006. gadā graudu rezerves pasaulē sasniedza minimālo slieksni - tās spētu segt patēriņu 62 dienas. Tam sekoja straujš pārtikas cenu kāpums 2007/08. sezonā.

Pēc vairākiem augstražīgiem gadiem graudu rezerves atkal pieauga, taču 2010. gadā sausums, mežu ugunsgrēki un svelmainais karstums iznīcināja kviešu sējumus Krievijā un blakus valstīs. Tika aizliegts eksports. Pārtikas produktu cenas atkal sāka augt. Pieauga bažas, ka varētu sākties otrā pasaules pārtikas krīze.  

Pārtikas cenu kāpums 2010. gada jūnijā-decembrī līdz nabadzības slieksnim noveda vēl 44 miljonus cilvēku (Pasaules Bankas dati). Arī pašreiz nabadzīgāko valstu perspektīvas ir drūmas, jo, lai arī 2011. gada pasaules graudaugu raža bija rekordliela, tā nespēja apsteigt patēriņa pieaugumu.

Pasaulē graudaugi aizņem 700 milj.ha. Cilvēku skaits uz zemeslodes ir 7 miljardi. Uz katru cilvēku sanāk 0,1 ha graudaugu platības. Tas ir divreiz mazāk nekā 60.-to gadu sākumā.

Lai arī kopējās graudaugu platības pasaulē, salīdzinājumā ar 1981. gadu, kad platības bija rekordlielas - 732 milj.ha, ir samazinājušās,  raža ir pieaugusi par vairāk nekā 50 %, pateicoties ražības kāpumam. Salīdzinājumā ar 1950. gadu, ražība ir palielinājusies trīs reizes.

Šodien lauksaimniecībā aktīvi tiek izmantoti minerālmēsli un apūdeņošana. Līdz ar to, tālāka ražības palielināšanās ir ierobežota. Graudu raža pasaulē periodā no 1970. gada līdz 1990. gadam vidēji ir pieaugusi par 2,2 % gadā. Taču laikā no 1990. gada līdz 2010. gadam  gada pieaugums ir uz pusi samazinājies.

Gandrīz pusi no pasaules graudaugu ražas izaudzē trīs valstis: Ķīna, ASV un Indija. Ķīnā 2011. gadā graudaugu raža sasniedza 456 milj.t, ASV - 384 milj.t, Indijā - 226 milj.t. ES valstīs kopumā raža tika novākta 286 milj.t apmērā.

Arvien vairāk valstu pasaulē, lai nodrošinātu patēriņu, graudus importē. ASV, kas nenoliedzami ir vadošā graudu eksportētājvalsts pasaulē 2011. gadā eksportēja 73 milj.t graudu, jeb ceturto daļu no kopējā pasaules tirdzniecības apjoma. Tai seko Argentīna, kuras eksports sasniedza 32 milj.t, Austrālija un Ukraina, kas eksportēja pa 24 milj.t katra, un Krievija un Kanāda, eksportējot pa 20 milj.t.

Kas attiecas uz pasaules kukurūzas tirgu, tad arī šeit vadošo lomu ieņem ASV, kuras produkcija starptautiskajā tirgū aizņem 40 %. Jāpiebilst, ka ASV ar katru gadu pieaug kukurūzas pieprasījums no etanola ražotāju puses.Par to satraucas kukurūzas importētājvalstis, jo var samazināties piegāžu apjomi starptautiskajā tirgū.

Japāna ir lielākā graudu importētājvalsts pasaulē. 2011. gadā starptautiskajos tirgos tā iepirka 25 milj.t graudu, no kuriem lielākā daļa tika izmantota lopkopībā. Ēģipte, Meksika, Sauda Arābija 2011. gadā importēja vairāk nekā 10 milj.t graudu katra. Tuvo Austrumu valstis ir visvairāk atkarīgas no importa, jo tur pārsvarā valda sausums. Piemēram, Sauda Arābijai jāimportē 90 % no valstī vajadzīgā graudu daudzuma.

Ķīna 2011. gadā importēja 5 milj.t graudu. Tas ir lielākais apjoms kopš 90.-to gadu vidus, kad Ķīnas valdība izvirzīja mērķi panākt valsts nodrošinājumu ar graudiem pašu spēkiem. Graudu patēriņš Ķīnā 2011. gadā sasniedza 451 milj.t.

Tā kā graudu patēriņš Ķīnā pieaug, gaidāms, ka turpmākajos gados pieaugs arī to imports. Turklāt graudu imports būtu vēl lielāks, ja Ķīna neimportētu soju, kas ir viena no nozīmīgākajā kultūrām valstī.  Ja 90.-tajos gados sojas imports Ķīnā praktiski nepastāvēja, tad 2011. gadā tas jau sasniedza 56 milj.t. Sojas patēriņu valstī nodrošina gandrīz 80 % importētās produkcijas un gandrīz 60 % no pasaules kopējā sojas tirdzniecības apjoma. Ar olbaltumvielām bagātais produkts aktīvi tiek izmantots lopkopībā un putnkopībā. Jāpiebilst, ka Ķīna šobrīd ir līdere pasaulē graudu izmantošanā lopkopībā, sasniedzot 149 milj.t.

Ņemot vērā ierobežoto daudzumu neapstrādāto lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību pasaulē un pieaugošo cilvēku skaitu, lauksaimniekiem arvien grūtāk kļūst nodrošināt planētas iedzīvotājus ar pārtiku. Lopkopība un biodegvielas ražošana no kukurūzas - divas nozares, kur graudi tiek izlietoti nevis pasaules nodrošinājumam ar pārtiku, bet lopbarībā un auto degvielas ražošanai.

Pasaulē nepieciešams daudz augstāks graudu rezervju līmenis, lai nodrošinātu stabilas cenas pārtikas produktiem, jo ūdens resursu trūkums, ikgadējais gaisa temperatūras kāpums un dabas stihiju skaita pieaugums, situācijā, kad graudu rezerves pasaulē ir nepietiekamā līmenī, pārtikas cenas padara neprognozējamas.

Avots: agronews